Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pulksten 15 savu 80 gadadienu ar svinīgu pasākumu un uzrunām atzīmēs Jelgavas lietuviešu biedrība «Vītis» un tās biedri.
Dziedātājas Noras Bumbieres fonds jelgavniekus aicina aktīvāk iesaistīties Norai Bumbierei veltītā pieminekļa vērtēšanā, izsakot viedokli gan par skulptūras maketu, kas patlaban apskatāms kultūras nama foajē, gan par to, vai iecerētā vieta – Pils parks – tā novietošanai būtu piemērotākā.
«Par nometni «3×3» domāju jau 90. gados, kad tā ar lielu popularitātes vilni ienāca Latvijā, taču man bija radies priekšstats, ka «mirstīgie» tajā nevar piedalīties. Pēc laika no bijušās kursa biedrenes dzirdēju, ka arī viņa tur bijusi un ir sajūsmā par nometnē pavadīto nedēļu. Pēc viņas ierosmes 2005. gadā kopā ar dēlu pieteicos nometnei Kalnos – tā arī sākām, un šī mums jau ir trešā nometne «3×3»,» tā par latviskuma un identitātes saglabāšanas nometni, kas pagājušajā nedēļā Zaļeniekos pulcināja teju 400 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet visas pasaules, teic kuplāk pārstāvētās jelgavnieku ģimenes atvase Linda Vaita, kas nometnē iesaistījusi gan bērnu, gan māsu, gan mammu, gan pirmo reizi arī tēti.
Ar šādu saukli 19. jūlijā no pulksten 15 uz piesātinātu pēcpusdienu ar dažādiem deju priekšnesumiem aicina 21 Latvijas senioru deju grupa no visas Latvijas. Seniores skatītājiem šajā dienā būs sagādājušas iespēju redzēt gan ielu koncertu, gan gājienu, gan svētku vakara koncertu Uzvaras parkā. Visi pasākumi ir bez maksas.
Mēnesi kultūras namā apskatāms un vērtējams jelgavniecei, estrādes dziedātājai Norai Bumbierei, veltītā pieminekļa makets, bet viesu grāmatā ikvienam iespējams izteikt savas domas par veltījumu dziedātājai un ierakstīt pamatotus tā papildinājumus vai labojumus.
Vienlaicīgi ar jauniešu biedrības «Cepums» veidoto filmu par etnisko minoritāšu un brīvprātīgā darba veicēju kultūras vērtībām un tradīcijām Zemgalē jau augustā mūsu pilsētā sāksies darbs pie vēl vienas jaunas filmas veidošanas par čigānu tautības pārstāvjiem Kurzemē un Zemgalē, kurā būs akcentēti arī Jelgavas romi – viņu dzīve, kultūra un problēmas. Plānots, ka filma gatava prezentēšanai būs oktobra beigās.
Izdziedājušies un līdz caurumiem izdejotām kurpēm, bet tik un tā laimīgi – tā vienā teikumā savas emocijas Dziesmu un deju svētkos raksturo Jelgavas kolektīvi.
Vēl līdz 14. jūlijam katru dienu no pulksten 10 līdz 17 Jelgavas Latviešu biedrības telpās Lielajā ielā 13 – 15 apskatāma izstāde «Knipelētās mežģines latviešu etnogrāfijā». Izstādi iekārtojusi jelgavniece, Marija Konova, kas knipelē jau 20 gadus, un piecas viņas audzēknes.
Līdz 30. jūlijam Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Es vidū», kurā eksponēti arī vairāki Jelgavas Tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» audēju darbi. Izstāde izveidota par godu XXIV Vispārējiem Dziesmu un XIV Deju svētkiem.
Ar šādu vadmotīvu no šīs nedēļas «Vivo centrā» apskatāma izstāde, ko veidojusi jaunā fotogrāfe jelgavniece Iveta Putniņa. Viņai interese par bērnu aktīvās atpūtas vietām mūsu pilsētā radusies reizē, kad puika palūdzis dzīvoklī uztaisīt rampu, lai varētu braukt ar skeita dēli.
Nākamajā nedēļā sākas Latvijas lielie dziedāšanas svētki, kas, pulcējot tūkstošiem cilvēku no visas valsts, sola sniegt daudz vienojošu un pacilājošu emociju gan tiem, kuri stāvēs uz skatuves, gan tiem, kuri līdzi dziedās no skatītāju rindām. Dziesmu svētkos Jelgavu kopumā pārstāvēs 31 kolektīvs ar 1088 dalībniekiem. Visu šo kolektīvu sniegums skatēs bija pārliecinošs – tam pierādījums ir to dalība finālskatēs. Viņu vidū arī pašvaldības aģentūras «Kultūra» koris «Zemgale» diriģenta Aigara Meri vadībā, kas ar jaukto koru skatēs izcīnītiem 44,58 punktiem 8. jūlijā piedalīsies koru karos. Koris pastāv jau teju pusgadsimtu, piedalījies daudzos Dziesmu svētkos, tādēļ šajā reizē, gatavojoties XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem, veidojam kora «Zemgale» Dziesmu svētku stāstu, lai izzinātu, kā tam 47 gados gājis.
Svētdien, 29. jūnijā, pulksten 14.30 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notiks hercogienes Sofijas Amēlijas atjaunotā sarkofāga, kur glabājas viņas mirstīgās atliekas, iesvētīšana.