Ekonomika

Kamēr valdība vēl runā par mīksto piezemēšanos, uzņēmēji un citi speciālisti teic, ka tik viegli cauri netiksim.

Anna Afanasjeva

Kamēr valdība vēl runā par mīksto piezemēšanos, uzņēmēji un
citi speciālisti teic, ka tik viegli cauri netiksim.

SIA «JLM grupa», kas ar «Sono» maiznīcas zīmi izplata produkciju,
bija viens no pirmajiem uzņēmumiem valstī, kas iesniedza tiesiskās
aizsardzības pieteikumu, lai saglabātu ražošanu un atrisinātu
īslaicīgās finanšu problēmas. Kopš pagājušā gada beigām ražošanu
pārtraucis un strādājošo skaitu trīs reizes samazinājis uzņēmums
«Zemgales piens». Likvidējot veikalu «Nelss», bez darba palika 33
jelgavnieki. Vairāk nekā uz pusi (par 80 cilvēkiem) strādājošo
skaitu samazināja SIA «Flora». Pēc sadarbības partnera, sērkociņu
fabrikas, darbības pārtraukšanas un pirktspējas krišanās dēļ darba
apjomi sarukuši Jelgavas tipogrāfijā. Ar grūtībām (pēc sūdzībām
darba inspekcijā) algas izmaksā «Larelini». Kuluāros izskan runas
par vairāku kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu grūtībām. Tie
ir daži ikdienas piemēri. Arī sarunas ar uzņēmējiem apliecina, ka
piesauktā vieglā piezemēšanās varētu izvērsties citādāk, jo
ražošanā parādās aizvien vairāk krīzes pazīmju. 

Laiks rādīs,
kā izdosies atgūties
Maizes ražošanas uzņēmuma grūtībām ir vairāki iemesli. Prognozes
liecina, ka pagājušā gada bilances mīnusi būs mazāki nekā pirms
gada, tomēr būs. Uzņēmuma valdes loceklis un Latvijas Maiznieku
biedrības valdes loceklis Arvis Rove teic, ka tik smagu gadu savā
praksē neatminas – tik liels izejvielu un citu izmaksu pieaugums,
neskaitot pašreizējo degvielas cenu kāpumu, nav piedzīvots. Miltu
cenas augušas par 50 – 70 procentiem, pārējām izejvielām par 15 –
25 procentiem. Savukārt maiznieka produkcijas cena vidēji cēlusies
līdz 30 procentiem, līdzīgi kā konkurentiem. Šogad tendence
saglabājas. Veidojas zināma parādnieku ķēde, jo brīvo līdzekļu
uzņēmumiem paliek mazāk. Tāpēc darbs ar debitoriem prasa reizes
trīs vairāk enerģijas nekā pirms diviem gadiem. Arī piegādātāji
kļuvuši daudz aktīvāki. Tā kā uzņēmumam ir tiesiskās aizsardzības
process, daudzi darījumi iespējami tikai ar priekšapmaksu.
Meklējot rezerves, «JLM grupa» analizē piegāžu biežumu veikaliem,
iespējams, to darīs katru otro dienu. Tiek mainīts produkcijas
sortiments, atsakoties no nerentabliem produktiem, lai gan no tā
cieš tirgus. Arī maiznieki vairāk darbojas katrs par sevi.
Rezultātā no radniecīgiem kaimiņvalstu uzņēmumiem mūsējie atpaliek
par gadiem trim, iekšējā konkurence līdz šim nav ļāvusi pietiekami
ātri attīstīties. Šis ne vienam vien maizes uzņēmumam varētu būt
izšķirošs gads. Vairāki varētu pārtraukt darbību. «To pierāda «JLM
grupa» rīcība. Šodien strādājam, rīt arī vēl strādāsim, bet, vai
spēsim noturēties līdz gada beigām, kad degvielas cena būs ap 90
santīmiem, gāze daudz vairāk maksās, nevar pateikt,» spriež A.Rove.
Iespējamas arī citas neparedzamas izmaiņas.
Viņš ir gandarīts, ka strādājošie situāciju uztver saprotoši.
Būtiski, ka, piesakoties tiesiskajai aizsardzībai, parādījušies
vairāki ārvalstu interesenti, kas gatavi mēģināt sadarboties, lai
grūtībās nonākušais uzņēmums atgūtos. Laiks rādīs, kā tas izdosies.
Bet nenoteiktība par to, kas būs pēc trim, sešiem mēnešiem,
saglabājas. «Kā iespējams plānot budžetu, ja nezinām, cik pēc
diviem mēnešiem maksās gāze. Nupat pieņēma lēmumu par minimālo
algu. Agrāk, ienākoties jaunajai ražai, dzirnavnieki darīja zināmas
miltu cenas līdz nākamajai ražai. Šogad tikai janvāra otrajā pusē
noskaidrojās izejvielas cenas līdz rudenim. Kāda būs jaunās ražas
miltu cena, nav zināms. Šī nenoteiktība dara savu, tāpēc jau pienu
ved uz Doma laukumu,» lēš A.Rove.
Lai gan visiem zināmo «Dobeles dzirnavnieku» vairs nevarēs saukt
par vienu no nedaudzajiem Latvijas kapitāla uzņēmumiem, A.Rove
apvienošanos ar igauņiem vērtē pozitīvi: «Malači! Meklē papildu
iespējas iziešanai uz ārvalstīm, meklē izeju, kā būt
konkurētspējīgam globālākā tirgū.»

Nav zināms,
vai atjaunos ražošanu
«Zemgales piena» valdes loceklis Raimonds Golgāns neņemas
prognozēt, vai un kad uzņēmums atjaunos piena pārstrādi. Tuvākajā
laikā tas nenotiks. Viņš piekrīt viedoklim, ka valstī praktiski nav
bijis pārdomātas ekonomiskās politikas. Pie mums viss ir pārāk
sadrumstalots, piena pārstrādē nav neviena koncerna, kas turētos
pretī kaimiņvalsts lieluzņēmumiem.
Lai «uzaudzētu muskuļus», Rīgas, Valmieras un Preiļu uzņēmumiem
vajadzēja apvienoties. Rīgas Piena kombināts dienā pieņem līdz 400
tonnām izejvielas, bet vairāki Lietuvas uzņēmumi – 1500 – 2000
tonnu. «Liels uzņēmums var manevrēt arī grūtākos laikos, mēs neesam
konkurētspējīgi,» atzīst uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka
«Zemgales piens» ne reizi vien nācis klajā ar sadarbības
iniciatīvu, lai optimizētu izmaksas, bet nevienam to nevajadzēja.
Tagad vienīgais, uz ko var ietaupīt, izrādās zemnieki. Lai gan viņi
nav nekāds «Ķīnas mūris» un ir atvērti sarunām, no pārējo puses
viņiem trūkst izskaidrojošas informācijas.
Situāciju nozarē ietekmē arī tirgotāji. Pie mums nav neviena
nopietna vietējā lielveikalu tīkla. «Elvi» sevi par tādu dēvē, bet
arī tajā ir liels importa īpatsvars.
Taču akmeņu mētāšana citu dārziņā nelīdzēs. Protams, ne visā
vainojama valdība. «Kad viss gāja uz «urrā!», neviens valdību
nepiesauca, kā tas ir tagad,» teic R.Golgāns. Ņemot vērā netīrās
spēles, kas visam pa vidu ik pa laikam notiek, to, ka ne ražotāji,
ne tirgotāji nerunā visu līdz galam, nozares pārstāvji neko spožu
negaidot.
«Zemgales piens» pašlaik darbu dod 28 cilvēkiem, kas iesaistīti
piena iepirkšanā, savākšanā un piegādē citiem uzņēmumiem.
Savākšanas loki varētu paplašināties, bet atsākt pārstrādi uzņēmums
ekonomisku apsvērumu dēļ nav gatavs.

Uzņēmējdarbības aktivitāte
• Šī gada četros mēnešos valstī reģistrētas 4739 jaunas
komercsabiedrības, kas ir par 8% mazāk nekā pērn šajā laikā.
• Visos rajonos četrarpus mēnešu laikā reģistrēts vairāk uzņēmumu
nekā likvidēto. Aktīvo komercsabiedrību skaits Jelgavā
palielinājies par 199.
• Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēto maksātnespējas lietu
skaits palielinājies par 14,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada
atbilstošo periodu. Šo lietu daudzuma pieaugums vairāk saistāms ar
iepriekšējos gados neatrisinātajām problēmām uzņēmumu
reģistrācijā.
• Pēc kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas «Verband der
Vereine Creditreform» pētījuma, pērn Latvijā bijis visstraujākais
maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums starp jaunajām ES
valstīm. Maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms palielinājās par 8,3% līdz
1272 vienībām. Arī šogad Latvija varētu būt līderos pēc
maksātnespējas rādītāja, jo ekonomiskās izaugsmes tempu krituma
ietekmē varētu pieaugt maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, īpaši
būvniecības un nekustamā īpašuma jomā.
Pēc SIA «Lursoft» statistikas