«Būtu bijis interesantāk un iederīgāk šos tekstus publicēt blogā, tad nebūtu vairs tik svarīgi, kādā mērā tie uzskatāmi par literatūru, turklāt tiem neuzbruktu kritiķi,» tik skarbs savā recenzijā par Aivara Eipura jaunāko grāmatu «Minimas jeb zemestrīce zābakā» ir kritiķis Dainis Leinerts.
Ilze Knusle-Jankevica
Visa viņa recenzija, kas publicēta žurnāla «Latvju Teksti» 2013. gada 2. numurā, ir diezgan dzēlīga un brīžiem pat šķiet, ka žultaina. Recenzijas autors vairākkārt atkārto, ka šai grāmatai nevajadzētu būt, ka tekstiem ir vieta interneta vidē, blogā, jo tie neesot mākslinieciski pietiekami augstvērtīgi. «Cerības, ka grāmatas sākumā nejauši koncentrēti sliktākie teksti, pazūd ātri – turpinājums ir tāds pats,» raksta D.Leinerts. Seko it kā minimu autora neveiksmju uzskaitījums: smieklīgi domāts nesmieklīgais, briesmīgas vārdu spēles, vājš absurds, neizteiksmīga ironiska poēzija. Tikai kritiķis ir piemirsis, ka grāmatas lasa lasītāji – par to, ko šobrīd lasa sabiedrība, kādu literatūru, kādas grāmatas tā izvēlas šajā recenzijā nav ne vārda.
Uz portāla www.jelgavasvestnesis.lv jautājumu, kādu atzīmi D.Leinerts liktu šai grāmatai piecu ballu sistēmā, viņš atbild: «Ai, tas gan ir sarežģīts jautājums. Teiksim, 2.» Cik liktu tu?!
D.Leinerta recenzija
21.5 °C,
2.3 m/s,
86.7 % 
21.5 °C,
2.3 m/s,
86.7 %