9.4 °C, 7.3 m/s, 85.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāKrievijas vēsturnieks pēc filmas «Padomju stāsts» noskatīšanās pauž vēlmi nogalināt tās režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību
Krievijas vēsturnieks pēc filmas «Padomju stāsts» noskatīšanās pauž vēlmi nogalināt tās režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību
06/06/2008

Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā interneta dienasgrāmatā jeb «blogā» atzinis, ka pēc divu trešdaļu dokumentālās filmas «The Soviet Story» jeb «Padomju stāsts» noskatīšanās viņam bijusi tikai viena vēlme: «nogalināt filmas režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību».

Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā interneta
dienasgrāmatā jeb «blogā» atzinis, ka pēc divu trešdaļu
dokumentālās filmas «The Soviet Story» jeb «Padomju stāsts»
noskatīšanās viņam bijusi tikai viena vēlme: «nogalināt filmas
režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību».

 

A.Djukovs savā «blogā» interneta vietnē «www.livejournal.com»
raksta, ka filmas saturs ir pilns ar meliem. Viņš uzskata, ka filmā
melīgi tiek atspoguļoti ne tikai notikumi, bet melo arī vairums
filmā runājošo cilvēku.

A.Djukovs atzīst, ka no tehnoloģiskā viedokļa filma ir uzņemta
ļoti labi, taču tās saturs viņam nav pieņemams.

«Latvijas politiķi, kas kaut ko tādu demonstrē skolēniem, ir
vienkārši pārdzērušies ar naidu pret Krieviju. Pat bailes
iedomāties, kādu psiholoģisko traumu filmas noskatīšanās izraisīs
bērnos,» savā «blogā» raksta A.Djukovs.

A.Djukovs ir viens no galvenajiem «Padomju stāsta» kritiķiem.
Kremļa vēsturnieks Djukovs vēsturisko disputu sāka vēl pirms filmas
pirmizrādes, nodēvējot tās autorus par neliešiem. Vēsturnieku
aprindās A.Djukovs plašāk pazīstams ar to, ka viņš apšauba
Ribentropa-Molotova pakta slepeno protokolu īstumu.

Jau ziņots, 17. maijā aptuveni 200 aktīvisti pulcējušies pie
Latvijas vēstniecības Maskavā, lai vērstos pret režisora Edvīna
Šnores filmu «The Soviet Story». Organizācija «Rossija Molodaja»
norāda, ka filmā, kuru augstu novērtējis arī Latvijas Valsts
prezidents Valdis Zatlers, «attēlotas sen atmaskotas
falsifikācijas».

Galvenie «Padomju stāsta» pieturas punkti ir 1932. un 1933. gada
mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb «golodomors», poļu virsnieku
noslepkavošana Katiņā 1940. gadā, SS un čekistu sadarbība, masu
deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas
tika veikti ar gulaga sistēmā ieslodzītajiem.

Par to filmā runā unikāli arhīvos iegūti kadri, filmas veidotāju
pieaicinātie gan krievu, gan rietumvalstu eksperti un arī padomju
represijas pārdzīvojušie.

Filmu veidoja radošā apvienība «Labvakar», filmas autors un
režisors ir Šnore, operators – Edgars Daugavvanags. Filma «Padomju
stāsts» līdz 10. jūnijam skatāma kinoteātrī «Rīga».

 

www.leta.lv