Latvijā konstatēts mēģinājums izkrāpt AS «Hansabanka» klientu interneta bankas «hanza.net» lietotāju datus, informēja «Kaspersky Lab» pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.
Krāpnieki «Hansabankas» vārdā nosūta «hanza.net» lietotājiem elektronisku vēstuli angļu valodā, lūdzot apstiprināt klientu pieejas informāciju, uzklikšķinot e-pasta vēstulē norādītai saitei.
Vēstulē norādīts, ka informācijas neapstiprināšanas gadījumā interneta bankas konts var tikt īslaicīgi apturēts.
Kad interneta bankas klients noklikšķinājis vēstulē norādīto saiti, tiek atvērts Francijā izvietots «hanza.net.» lapas atdarinājums, ar kura palīdzību krāpnieki mēģina iegūt pieejas informāciju, liekot ievadīt visu kodu kartes informāciju.
«Šis gadījums uzskatāms par tipisku, lai gan viduvēji sagatavotu datorkrāpniecības mēģinājumu,» uzskata Šķesters.
Lai nekļūtu par šāda veida uzbrukumu upuri, jāatceras, ka bankas nekad nesūta pa elektronisko pastu aicinājumus apstiprināt klientu pieejas informāciju, brīdina «Kaspersky Lab» pārstāvis.
Kā norādīja «Hansabankas» preses sekretāre Kristīne Jakubovska, šis ir «klasisks» krāpšanas mēģinājuma gadījums, izmantojot masveida viltus e-pasta vēstuli it kā bankas vārdā.
«Šo konkrēto mēģinājumu nevar nosaukt par ļoti prasmīgi nostrādātu, un tas arī nav nostrādājis. Mūsu klienti mūsdienās kļūst arvien labāk izglītoti drošības jautājumos, lietojot elektroniskos norēķinus,» atzina Jakubovska.
«Hansabankas» pārstāve vēlreiz atgādināja, ka finanšu institūcija nekad nelūgs no klienta visus rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai, kā arī nekad principā no klienta pa e-pastu neprasa atsūtīt internetbankas kodus. Aicinājums ievadīt visus savus kodus vai atsūtīt savus internetbankas kodus pa e-pastu uztverams līdzīgi kā, ja kāds lūgtu atsūtīt pa pastu dzīvokļa atslēgu un norādīt atpakaļadresi.
Tāpat ar e-pastiem nekad nepiedāvā instalēt programmatūru. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr jāsazinās ar banku un jāpārliecinās par to patiesumu.
Mūsdienu elektroniskie norēķini ir drošs un ērts norēķinu veids, drošības attīstīšana un nodrošināšana finanšu institūcijām ir prioritāte, bet par savu drošību interneta vidē «savā pusē» būtu jāatceras un jārūpējas arī lietotājiem, uzsvēra Jakubovska.
www.leta.lv
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 % 
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 %