Izglītība

Šodien pilsētā sācies daiļlasītāju konkurss «Riti raiti, valodiņa!». Pirmsskolas vecuma bērni, kā arī 1.–4. klašu audzēkņi, kuru dzimtā valoda nav latviešu, žūrijai un skatītājiem prezentēja divus priekšnesumus – vienu latviešu, otru – dzimtajā valodā. «Šodien konkursā izteiksmīgi un pozitīvi izskanēja dzeja, proza un literāru darbu fragmenti. Esam patiesi gandarīti, ka šogad dalībnieki izvēlējās dažādu autoru darbus, kas bija arī vairāk piemēroti bērnu vecumam,» vērtējot jaunāko konkursa dalībnieku priekšnesumus, norāda žūrijas locekle LLU lektore dzejniece Rasma Urtāne. Jāpiebilst, ka konkurss turpināsies arī rīt.

Konkurss «Riti raiti, valodiņa!» pilsētā
notiek jau septīto gadu, un tā mērķis nemainīgi ir pilnveidot
pirmsskolas un skolas vecuma bērnu dzimtās un latviešu valodas
runas prasmi, rosinot iedziļināties literārajā tekstā, to izprast
un nodot vēstījumu klausītājiem. Konkursa dalībnieki, viņu vecāki
un pedagogi uzskata, ka mērķis ir sasniegts. Piemēram, bērnudārza
«Zvaigznīte» audzēkņi konkursā piedalās jau septīto gadu un, kā
atzīst skolotāja Oksana Maksimova, valodas mācībās nav nekas
efektīvāks par daiļliteratūru. «Mūsu bērnudārzā mācās daudzi
mazākumtautību bērni, kuriem jau kopš bērnības pamazām jāapgūst
vismaz divas valodas – ne vien dzimtā, bet arī latviešu. Un pēc
pieredzes mēs zinām – visefektīvāk bērni to apgūst tieši caur
radošo darbu, tostarp lasot dzeju, prozu un literāros darbus,»
atzīst O.Maksimova. «Zvaigznītes» audzēkņa, septiņus gadus vecā
Aleksandra, mamma Viktorija Behteva papildina, ka viņu ģimenē,
piemēram, visi runā krievu valodā, un šis konkurss ar pedagogu
iniciatīvu bija iespēja paplašināt dēla redzesloku un apzināt arī
latviešu valodā pieejamo literatūru. Dēls ar lielu interesi lasīja
Māras Cielēnas dzejoli «Valoda». «Svarīgākais, ka viņam patīk,» tā
mamma.

Arī citu konkursa dalībnieku vecāki atzīst,
ka konkurss palīdz pilnveidot valodas zināšanas. «Mūsu ģimenē runā
gan krievu, gan latviešu valodā, tādēļ meitai sarunu līmenī nav
valodas izpratnes grūtību. Lielākā pievienotā vērtība, piedaloties
konkursā, mums bija drīzāk iespēja iegūt padziļinātas zināšanas –
piemeklējot autoru darbus, redzējām, kādi var būt izteiksmes veidi,
papildinājām vārdu krājumu. Tāpat mācījāmies lasīt, kas neiet tik
raiti, un darīt to ar intonāciju, izprotot tekstu,» teic 2. klases
audzēknes Kiras mamma Evita Alekna.

Savukārt pirmās klases audzēknes Katrīnes
tētis Māris Auziņš uzsver, ka ne mazāk būtiski ir trenēt publiskās
runas prasmes. «Meita šobrīd apgūst daudzas valodas – ģimenē
runājam latviski un krieviski, bet papildus viņa apmeklē arī
nodarbības poļu un ukraiņu biedrībās, mācoties šīs valodas. Tāpat
ar studentu no Šveices, ko mēs kā viesģimene esam uzņēmuši pie
sevis, viņa apgūst arī vācu un angļu valodu. Tomēr ne mazāk svarīgi
ir ne tikai zināt, bet arī mācēt šīs zināšanas pielietot un
pasniegt. Šis konkurss ir iespēja mācīties pasniegt savu darbu
publikai, kā arī novērtēt citu veikumu,» tā viņš.

«Līdz šim esam pozitīvi pārsteigti par bērnu
priekšnesumiem. Ja iepriekšējos gadus dzirdējām vairākumā vienu un
to pašu autoru darbus, piemēram, Raini un Aspaziju, tad šogad
vecāki un pedagogi bija izvēlējušies arī citus autorus – Vili
Plūdonu, Arturu Gobu un Ilmāru Šlāpinu. Arī dzejoļu tematika bija
atbilstoša bērna vecumam – gadu gaitā bērnu vecāki un pedagogi jau
sapratuši konkursa patieso mērķi un to, ka augstu vērtēta tiek
bērnu izprasta, izjusta daiļliteratūra, nevis sarežģīti, vecumam
neatbilstoši iekalti teksti,» rezumē R.Urtāne. Viņa papildina, ka
pasākumā dzirdēti daudzi talantīgi bērni, kuri abās valodās spējuši
ļoti pārdomāti un izjusti nodot vēstījumu. Bijuši arī tādi, kuri
kautrējušies, tomēr tas vairumā gadījumu ir pieredzes jautājums.
Jāpiebilst, ka pasākumā izskanēja dzejoļi ne vien latviešu un
krievu, bet arī angļu un ukraiņu valodā. Žūrijas locekļi uzteica
arī vecāku centību, vizuāli sagatavojot bērnus priekšnesumiem – ja
agrāk tie varēja būt džinsi un zābaki, tad šobrīd teju visiem bija
arī ļoti pārdomāts skatuviskais tēls.

Jāpiebilst, ka darbi konkursā jāprezentē no
galvas, nepārsniedzot maksimālo uzstāšanās laiku, kas ir 4 minūtes.
Tāpat katram konkursa dalībniekam, izņemot pirmsskolas vecuma
bērnus, atbilstoši vecumam tika dots literārais teksts, kas
konkursantam jālasa bez iepriekšējas sagatavošanās.

Šogad konkursā pieteicies 91 dalībnieks.
Pirmajā pasākuma dienā savus darbus prezentēja 55 dalībnieki trīs
vecuma grupās – pirmsskolas, kā arī 1.–2. un 3.–4. klases audzēkņi.
Savukārt konkursa otrajā dienā – rīt – ar priekšnesumiem uzstāsies
vēl 36 dalībnieki – 5.–6., 7.–9., kā arī 10.–12. klašu
audzēkņi.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»