Šodien Jelgavas pils Sudraba zālē risinājās konferencē «Jelgavas pils – zaudētais, esošais, saglabātais». Tajā uzstājās vēsturnieki, arheologi un citi eksperti, kas klausītājiem ļāva uz pili paraudzīties no jauna, iepriekš nemanīta skatu punkta.
Rundāles pils direktors un vairāku grāmatu autors par Jelgavas pili – Imants Lancmanis savā stundu garajā lekcijā izklāstīja Jelgavas pils vietu 18. gadsimta raženākā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrellī darbībā. I.Lancmanis akcentēja arhitekta ģenialitāti izpaust ne tikai savas izcilās mākslinieciskās spējas, bet tās arī realizēt, organizējot milzīgo būvniecības mašinēriju, cīnoties ar strādniekiem un pasūtījumu piegādi, realizējot pils celtniecību savam laikam neraksturīgā ātrumā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas profesors Jānis Stradiņš savā referātā akcentēja Jelgavas pili kā izglītības un zinātnes templi, kas ar LLU starpniecību netieši pārņēmis kādreizējās Pētera akadēmijas tradīcijas. J.Stradiņš aicināja rektoru uz LLU 70 gadu jubileju atjaunot 1819. gadā iedibināto Broške stipendiju par labāko studentu diplomdarbu svešvalodā, Hercoga Pētera medaļu par zinātnes sasniegumu veicināšanu, Jura Alunāna medaļu par zinātņu popularizēšanu un darbošanos tautas labā, kā arī pilī uzstādīt Ernsta Johana Bīrona un Pētera Bīrona krūšutēlu atveidojumus.
Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis klāstīja par saviem arheoloģiskajiem izrakumiem Jelgavas pils teritorijā 2001. un 2002. gadā, akcentējot 14. gadsimtā celto ordeņa pili un pēc tās saspridzināšanas radušo 3,5 metru dziļo kultūrslāni, kas mūsdienās atklāj tā laika kultūras iezīmes. G.Zemītis norāda, ka F.B.Rastrellī tiešām lielā steigā centies celt jauno pili, jo saspridzinātā ordeņa pils pagrabi nav īsti aizbērti, tāpēc mūsdienās arheoloģiskie darbi ļauj ieskatīties arī iepriekšējās pils vēsturē.
Savukārt Ģederta Eliasa Vēstures un māksla muzeja Vēstures un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Inese Stikute ļāva konferences dalībniekiem ieskatīties Jelgavas pils saviesīgajā dzīvē, apskatot dižciltīgākos ciemiņus un to galma dzīvesveidu dažādos gadsimtos. I.Stikute stāstīja par Krievijas imperatora Pāvela I apbrīnu, ieraugot Jelgavas pili, Luija XVIII viesošanos Jelgavā, veicinot pils uzpošanu tieši viņam par godu. Tāpat akcentēja Aleksandra I un Vilhelma II vizītes Jelgavas pilī.
Ar savdabīgu referātu uzstājās Ģederta Eliasa Vēstures un māksla muzeja speciālists Aldis Barševskis, atklājot Jelgavas pils iekarotājus laika posmā no 14. līdz 20. gadsimtam, pieminot arī dažādas sazvērestības un hercoga Jēkaba nolaupīšanu, kā arī pirmā un otrā pasaules kara radīto postu Jelgavas pilī.
Savukārt arhitekts un Jelgavas pils atjaunotājs Jānis Zirdziņš un viņa mazdēla Otto Rozenštaina referāts bija veltīts tēmai «Jelgavas pils postīšanas un atjaunošanas periodi 20. gadsimtā. Mazdēls lasīja sava vectēva topošās grāmatas materiālus, kur plaši apskatīti Jelgavas pils atjaunošanas darbi laika periodā no 1955. līdz 1965.gadam, atklājot faktus, kas līdz šim vēstures materiālos nav bijuši aplūkoti. Konferences dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt nekur nepublicētus attēlus no atjaunošanas darbiem un pils atjaunotāju veidotā un padomju varas iznīcinātā vēstures muzeja ekspozīcijas fotogrāfijas.
Savukārt LLU pārstāvji – Tehniskās fakultātes profesors Kaspars Vārtukapteinis ziņoja par Jelgavas pils saistību ar augstāko izglītību, uzstājoties ar referātu «Jelgavas pils ceļā un Lauksaimniecības augstskolas mītni» un LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte «Dažādi interesanti fakti un eksponāti», stāstot par arheoloģiskajiem izrakumiem un remontdarbos atrastajām lietām viņas darba laikā muzejā.
Konferences organizētāja G.Linīte uzsver, ka pasākums izdevies, jo tajā uzstājušies patiesi Jelgavas pils patrioti, referējot par tik dažādām tēmām, tādā veidā parādot plašo vēstures spektru, kādā Jelgavas pils apskatāma.
Izmantoti materiāli no www.llu.lv
12.3 °C,
6.6 m/s,
74.4 % 
12.3 °C,
6.6 m/s,
74.4 %