20.1 °C, 2.1 m/s, 80 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraKoncertā izstāstīs klasiskās mūzikas vēsturi
Koncertā izstāstīs klasiskās mūzikas vēsturi
28/04/2015

Piestāt nozīmīgākajos mūzikas vēstures pieturas punktos Jelgavas 750 gadu vēstures garumā – ar tādu mērķi 1. maijā mūsu pilsētā izskanēs klasiskās mūzikas koncerts «Mūzika un Jelgava pāri laikiem». Koncerts būs pirmais Pilsētas svētku pasākums, ar ko tiks ievadīts īpašais 750 gadu jubilejas Pilsētas svētku mēnesis.

Ligita Vaita

Piestāt nozīmīgākajos mūzikas vēstures pieturas punktos
Jelgavas 750 gadu vēstures garumā – ar tādu mērķi 1. maijā mūsu
pilsētā izskanēs klasiskās mūzikas koncerts «Mūzika un Jelgava pāri
laikiem». Koncerts būs pirmais Pilsētas svētku pasākums, ar ko tiks
ievadīts īpašais 750 gadu jubilejas Pilsētas svētku
mēnesis.

Koncerta koncepcija ir mēģinājums atskatīties uz mūsu pilsētai
īpašiem brīžiem, kuros savulaik Kurzemes un Zemgales hercogiste,
Mītava un vēlāk Jelgava uz mūzikas skatuves iemirdzējusies īpaši
spoži. «Protams, tas ir tikai mans viedoklis un redzējums, mana
interpretācija par mūzikas virsotnēm Jelgavas vēsturē,» uzsver
koncerta mākslinieciskais vadītājs diriģents Aigars Meri.

Interesanta vēstures izzināšana

Plānojot un veidojot koncerta programmu, diriģents veltījis
daudz laika Jelgavas mūzikas vēstures izzināšanai. «Tas bija
ārkārtīgi interesants un saistošs process. Devos uz bibliotēku un
sāku ar mazumiņu, bet aizrāvos arvien vairāk. Atradu dažādas senas
koncertu afišas, koncertu recenzijas avīzēs un citus materiālus,
kas apliecina – Jelgavā koncertus snieguši vairāki pasaulslaveni
mūziķi,» stāsta A.Meri. Viņš arī pats uzzinājis daudz jauna, bet jo
īpaši guvis pārliecību, ka Jelgava vēsturiski bijusi gana elitāra
vieta, kur pulcējās pasaulslaveni mūziķi. Interesantas atziņas
lasāmas senajās avīzēs atrodamajās koncertu recenzijās, kas,
protams, ne vienmēr bijušas mūziķiem glaimojošas. «Vēl interesanti,
ka Mītava dažkārt pat tika vērtēta augstāk nekā Rīga. Piemēram,
Roberts Šūmanis savā dienasgrāmatā min, ka «Mītavā atšķirībā no
Rīgas sastopama ļoti inteliģenta publika». Domāju, tas daudz ko
liecina par tā laika atmosfēru un vidi mūsu pilsētā. Pētot vēstures
aprakstus, kļūst skaidrs, ka Mītava nebija nekāda province, tas
bija īsts kultūras centrs,» pārliecināts diriģents, piebilstot, ka
šis vēstures izzināšanas posms viņam arī personīgi bija ļoti
interesants. Savukārt atrastos materiālus apkopot un sakārtot
palīdzēja mūzikas vēsturniece Zane Gailīte.

Mītavā solokoncertu sniedzis Lists, bet Vāgners
diriģējis operu

Jelgavā tās 750 gadu pastāvēšanas laikā izskanējuši vairāki
pasaules līmeņa solokoncerti un operas uzvedumi, par ko daudzi
nemaz nav dzirdējuši. Tās ir muzikālās virsotnes, ar kurām savas
pilsētas vēsturē varam īpaši lepoties. Stāsts sāksies ar Kurzemes
un Zemgales hercogisti, kurā kā muzikālā virsotne izvēlēts Kurzemes
hercoga galma komponists Francis Ādams Feihtners, koncertā tiks
izspēlēta viņa «Pirmā simfonija». Savulaik Mītavā viesojušies arī
vairāki pasaulslaveni mūziķi, piemēram, pat ar vairākiem
solokoncertiem Mītavā uzstājies Ferencs Lists (koncertā izskanēs
«Koncerts klavierēm un orķestrim»), bet komponists Roberts Šūmanis
Mītavu apmeklējis vēl tad, kad pats nebija kļuvis atpazīstams un
muzikāli novērtēts, viņš mūsu pilsētu apmeklēja, pavadot uz
solokoncertu savu sievu slavenu pianisti Klāru Vīku-Šūmani. Jelgavā
izskanēs Šūmaņa «Koncerts čellam un orķestrim, a – moll». Muzikālo
ceļojumu ar slaveniem pasaules mūziķu vārdiem noslēgs uvertīra no
Riharda Vāgnera operas «Rienci». Vāgners kopā ar Rīgas Vācu teātra
operas trupu vairākkārt bijis viesizrādēs Mītavā, un šeit diriģēja
Mocarta, Meijerbēra, Rosīni, Vēbera operas.

Spoži mirdzēja Mediņa un Vīgnera veidotā Jelgavas
filharmonija

Koncerta otrajā daļā izskanēs vairāki slaveni Latvijas mūzikas
vārdi, piemēram, vien nedaudziem zināms, ka Jēkabs Mediņš kopā ar
Leonīdu Vīgneru savulaik izveidoja, kopa un pacēla augstā
mākslinieciskā līmenī Jelgavas filharmoniju un tās orķestri.
Koncertā Jelgavā izskanēs J.Mediņa «Poēma vijolei un orķestrim». Ar
vēl vienu slavenu komponistu Marģeru Zariņu saistāms Svētās Annas
katedrāles vārds – M.Zariņš bijis arī Jelgavas Skolotāju institūta
absolvents, un šoreiz Jelgavā izskanēs viņa «Koncerts ērģelēm un
orķestrim «Concerto Innocente»». Jelgavas Mūzikas vidusskolā
nākamos mūziķus skoloja leģendārais pedagogs Jūlijs Grūtups, un
viņa studenta Alvila Altmaņa «Koncertīno klarnetei un orķestrim»
varēs dzirdēt Jelgavā.

Simfodžezs «dzimis» Jelgavā

Tuvāk mūsdienām – 20. gadsimta 60. gados – ir akcentējams
Ringolda Ores ieguldījums Jelgavas bigbenda un īpaša džeza
novirziena simfodžeza izveidē un attīstībā Latvijā. Jelgavas
bigbends izspēlēs uzreiz veselu R.Ores melodiju popūriju. «Šoreiz
esam kā «pievienotā vērtība» koncertā, taču par to nebūt nebēdājam.
Esam lepni, ka nozīmīgu Jelgavas vēstures attīstības posmu
simbolizē Jelgavas bigbends,» stāsta bigbenda mākslinieciskais
vadītājs Raitis Ašmanis. Viņš atklāj – lai izvēlētos izpildāmo
skaņdarbu, izskatījis daudz R.Ores sarakstītā materiāla, tāpēc
klausītāji varēs dzirdēt uzreiz veselu popūriju.

Starp mūzikas milžiem – arī Līgas Celmas-Kursietes
vārds

Stāsts par Jelgavas mūzikas vēsturi noslēgsies mūsdienu
laikmetīgajā mūzikā, ko atspoguļos jelgavnieces komponistes Līgas
Celmas-Kursietes speciāli šim koncertam pārveidotais studiju laika
darbs «Waves 2» jeb «Viļņi 2». Komponistei ir liels lepnums
atrasties programmā starp tik slaveniem komponistu vārdiem. «Es
zināju, ka šis būs sarežģīts pavasaris, taču no Aigara piedāvājuma
nevarēju atteikties. Viņš man  stāstīja par savu ieceri, sauca
komponistu uzvārdus, kas ir tiešām mūzikas milži, un arī
uzaicinātie solisti ir vieni no labākajiem Latvijā. Un starp šiem
patiešām dižajiem komponistiem ir arī mans uzvārds… Man tas ir
liels gods,» stāsta L.Celma-Kursiete.

Koncertam izvēlēts skaņdarbs «Waves», kas rakstīts pirms gandrīz
desmit gadiem. Tiesa, skaņdarbs radis pavisam jaunu skanējumu, un,
kā smejas pati komponiste, tas gandrīz vai uzrakstīts no jauna.
«Rakstīju šo skaņdarbu studiju laikā, tāpēc tas ir ārkārtīgi
eksperimentāls – ar dažādiem trokšņiem, švīkstēšanu. Konceptuāli
skaņdarbs derēja, bet ne tā aranžija, šai koncertprogrammai tas
bija pārāk avangardisks,» vērtē L.Celma-Kursiete, piebilstot, ka
skaņdarba pārveidei veltījusi divus mēnešus, bet pēdējos labojumus
tam veic joprojām.

Vienlaikus diriģēs divi diriģenti

Koncerta noslēguma skaņdarbs L.Celmas-Kursietes «Waves 2» būs
īpašs ar vēl kādu faktu – skaņdarba izpildīšanai nepieciešami divi
diriģenti, kuri katrs diriģē savu orķestri jeb Jelgavas koncerta
gadījumā – orķestri un bigbendu. Arī pieredzējušais diriģents
A.Meri atzīst, ka tā viņam būs vēl nebijusi pieredze. «Jāsaprot, ka
operā divi diriģenti nav retums, taču ne šādā izpildījumā. Operā
mēdz būt gadījumi, kad ir viens diriģents, kurš vada orķestri, bet
cits – kurš aizskatuvē diriģē kori vai orķestra grupu bandu. Taču
šoreiz abi būsim uz skatuves vienlaikus, un šāda pieredze man vēl
nav bijusi,» stāsta A.Meri. Tomēr sadarbība ar Jelgavas bigbenda
māksliniecisko vadītāju R.Ašmani gan viņu nebaida, jo abi kopā
dažādos projektos ir strādājuši bieži. «Droši vien tieši tāpēc šī
sadarbība turpinās, jo tā vienmēr ir abpusēji interesanta, radoša
un arī produktīva,» vērtē koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Solisti – talantīgākie jelgavnieki

Koncerts «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» noteikti būs arī
iespēja redzēt un dzirdēt muzikāli patlaban spēcīgākos un
talantīgākos instrumentālistus, kas Jelgavā dzimuši, mācījušies vai
kuru dzīve citādi cieši savijusies ar mūsu pilsētu. Mārtiņš
Zilberts (klavieres), kaut arī nedzīvo Jelgavā, jau vairākkārt
kopīgos projektos ir sadarbojies ar Jelgavas kamerorķestri. Darja
Smirnova (vijole) dzīvo Jelgavā, šobrīd ir Latvijas Nacionālā
simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistare. Arī
Maksima Beitāna (čells) mūzikas mīlestība veidojusies tieši
Jelgavas Mūzikas vidusskolā, bet vēlāk studijas aizveda uz Šveici,
nu talantīgais čella virtuozs atgriezies dzimtajā pilsētā. Ērģeļu
solo spēlēs Aigars Reinis, kura muzikālā darbība cieši savijusies
ar Svētās Annas baznīcu, savukārt par jelgavnieka Edmunda Altmaņa
(klarnete) darbavietu kļuvis Igaunijas Nacionālais simfoniskais
orķestris. «Nav šaubu, ka visi šie solisti ir vieni no labākajiem,
kas mums Latvijā pašlaik ir, un varam būt lepni, ka viņu dzīve
cieši saistīta ar Jelgavu,» uzsver A.Meri.

Demokrātisks klasiskais koncerts

«Mērogs 750 gadi ir ļoti liels. Nozīmīgu mūziķu un darbu ir tik
daudz, ka katram no šiem posmiem varētu veltīt atsevišķu koncertu,
bet Jelgavas mūzikas vēsturei – veselu koncertu ciklu,» stāsta
diriģents. Tomēr viņš norāda, ka koncerts tieši tāpēc būs vēl
interesantāks, jo būs daudzveidīgs, turklāt to papildinās saistošs
muzikoloģes Lienes Jakovļevas stāstījums. «Kopā ar stāstījumu
koncerts iegūs ļoti demokrātisku izklāsta veidu. Turklāt programmā
iekļautā mūzika ir bezgala skaista,» pārliecināts mākslinieks. Viņš
aicina jelgavniekus koncertā izzināt jaunus un interesantus faktus
par mūsu pilsētu un ir pārliecināts – koncerts būs ne tikai
muzikāls baudījums, bet arī izzinoša muzikāla ekskursija.

Koncerts «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» izskanēs
Jelgavas kultūras namā 1. maijā pulksten 17. Biļetes var iegādāties
kultūras nama kasē, to cena ir trīs, četri un pieci
eiro.

Foto: JV