Izmantojot to, ka hercogs Jēkabs atradās zviedru gūstā un bija zaudējis savus ietekmīgos sakarus, abas hercogistes kolonijas – Tobago un Gambiju – pārņēma Nīderlandes Ostindijas kompānija. (Kompānija dibināta 1602. gadā, apvienojoties priviliģētiem tirgotājiem. Tai bija suverēnas tiesības tirgoties, celt cietokšņus, organizēt un uzturēt savu karaspēku un floti, slēgt starpvalstu līgumus un kalt naudu.)
Pēc Jēkaba atbrīvošanas no zviedru gūsta viņš nekavējoties sāka sarunas ar holandiešiem par koloniju atgūšanu. Procesā iesaistījās arī angļi, kuri Roberta Holmsa vadībā 1661. gada 19. martā pēc vairāku dienu aplenkuma ieņēma Gambijas koloniju. Tikmēr Tobago gubernators Kornēlijs Lampsīns 1663. gada 25. maijā padevās Francijas karalim. Tomēr Jēkabam diplomātisko sarunu rezultātā izdevās panākt, ka 1664. gada 17. novembrī viņš noslēdza līgumu ar Anglijas, Skotijas un Īrijas karali Kārli II par Gambijas atdošanu angļiem un Tobago piešķiršanu Kurzemes hercogam. Pēc Jēkaba nāves viņa dēls Frīdrihs Kazimirs naudas trūkuma dēļ 1690. gadā Tobago pārdeva angļiem.
Attēls: 17. gadsimta lielgabali pie muzeja
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs