«Koklēšana ir saikne ar visu smalko, tā ir kā relaksācija. Tā ir saikne ar dabu, jo kokles spēlē mēs dzirdam putnu balsis, vēja šalkoņu, jūras viļņus. Šis instruments, manuprāt, nereti ir līdzsvarotājs tām enerģijām, kas mūsos plūst,» tā par kokles spēli teic Jelgavas Mūzikas vidusskolas pasniedzēja un vokālinstrumentālā ansambļa «Rūta» vadītāja Biruta Deruma.
Ritma Gaidamoviča
Tieši viņa jau daudzus gadus ir viena no tām, kura uzņēmusies organizēt Zemgales reģiona koklētāju ansambļu koncertu, kas ik pavasari notiek Jelgavā. «Pirms 15 gadiem sākām ar nosaukumu «Pavasaris». Tolaik koncertā uzstājās tikai trīs koklētāju ansambļi, bet nu esam izauguši līdz desmit ansambļiem un vēl solistiem, kopā ap 80 dalībnieku. Tas nozīmē, ka koklētāji aug augumā!» teic B.Deruma. «Kokli ir spēlējis Dievs, Laima un Māra. Tas ir smalks instruments, ko var spēlēt tikai tie, kuriem tas tiešām ir aicinājums. Taču tādu cilvēku šobrīd diemžēl nav daudz,» teic B.Deruma. Šķiet, tam apliecinājums ir arī jaunās koklētājas Evijas Stumbres piemērs. «Neviens no ģimenes locekļiem nebija saistīts ar mūziku, tāpēc vest mani uz mūzikas skolu bija liels izaicinājums. Skolotāja teica, lai pamēģinu kokli, un man iepatikās. Taču pēc bērnu mūzikas skolas nolēmu, ka jāmācās parastā skolā, un iestājos Spīdolas ģimnāzijā. Mamma gan mani brīdināja, ka šo izvēli nāksies nožēlot, taču es nepaklausīju. To sapratu pēc gada, kad atkal tomēr devu priekšroku koklei un iestājos Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Es vienkārši nevarēju bez kokles un mūzikas, ko tā rada, un nu kokli spēlēju jau 12 gadus,» stāsta E.Stumbre. Meiteņu instruments To, ka kokle ir kas īpašs un, lai to spēlētu, jābūt dziļam aicinājumam, šķiet, apliecina arī jauno koklētāju skaits Jelgavā. Šobrīd Jelgavas Mūzikas skolā un Mūzikas vidusskolā mācās tikai piecas koklētājas – jaunākajai, kura mācības sākusi pērn septembrī, ejot mammas pēdās, ir seši gadi, otra mācās 1. klasē, trešā 4. klasē, ceturtā 2. kursā, bet piektā šogad beigs Mūzikas vidusskolu. Arī vokāli instrumentālajā ansamblī «Rūta» spēlē vairākas koklētājas. «Kokle, manuprāt, ir latviešu tautas dvēsele. Tas ir viens no retajiem instrumentiem, kur ar pirkstu pieskārienu tiek skandinātas stīgas. Jāatzīst gan, ka pēdējos gados kokle ir kļuvusi par meiteņu instrumentu. Tiesa, pirms vairākiem gadiem Dziesmu svētkos pa visu Latviju izdevās izveidot arī vienu zēnu koklētāju ansambli, taču tagad tam galvenokārt pievērsušās meitenes,» teic B.Deruma.
Izauguši no sešām līdz 32 stīgām Pasniedzēja stāsta, ka Latvijā ir tikai viens kokļu meistars un, lai savā īpašumā iegūtu mūsu valstī izgatavotu kokli, pat jāgaida garā rindā. Tajā gaida arī mūsu meitenes, bet šobrīd viņām kokles aizdevušas skolas absolventes. «No mazām koklītēm ar sešām, astoņām stīgām šobrīd ir izveidota koncertkokle ar 32 stīgām, kas paver daudz plašākas iespējas, spēlējot arī oriģinālmūziku, ne tikai tautas. Varam nospēlēt gan Mocartu, gan Bahu, gan Hendeli un pat džeza mūziku. Tas nozīmē, ka arī klausītājiem nepastāv nekādi ierobežojumi,» teic B.Deruma. Pasniedzēja arī uzskata, ka tik dvēseliskam instrumentam, kura spēli var saukt par mūzikas terapiju vai meditāciju, arī cena ir adekvāta – kokle maksā vidēji 700 latus. «Nu jau meistars sācis veidot arī elektroniskās kokles, taču mūsu īpašumā tādu vēl nav,» piebilst B.Deruma.
Svarīga loma skolotājam Lai kļūtu par koklētāju, ir jābūt ne tikai vēlmei spēlēt – cilvēkam jāprot arī dziedāt. «Kokle un dziesma ir kā divas māsas. Koklētājam ir jāmāk arī dziedāt, lai var gan spēlēt, gan dziedāt,» tā B.Deruma. Jaunākajai kokles spēlētājai Jelgavā ir seši gadi, mācības viņa sākusi tikai septembrī. Megiju Bruci uz Mūzikas skolu atvedusi mamma Ērika Jegorova, kura pati beigusi kokles klasi. Tieši tālab mamma nolēmusi, ka mazā Megija varētu iet viņas pēdās. «Kāpēc? Tas laikam tāpēc, ka kokles spēli māca Biruta Deruma, kas man bija ne tikai pedagogs, bet arī otra mamma kopš 15 gadu vecuma, kad es atnācu uz Jelgavu. Zinu, ka viņa manu meitu lieliski izskolos. Šobrīd Megija ar lielāko prieku divas reizes nedēļā iet uz Mūzikas skolu, viņai patīk,» teic Megijas mamma. To, ka skolotājam ir ļoti liela nozīme, atzīst arī B.Derumas audzēkne Māra Žeigure. «Ja nebūtu tādas skolotājas, es noteikti šeit nesēdētu,» teic Māra.
Aicina uz koklētāju ansambļu koncertu Pēc divām nedēļām – 11. martā pulksten 15 – skatītājiem Jelgavas kultūras nama Mazajā zālē būs iespēja redzēt visus mūsu Zemgales reģiona koklētājus, tostarp jelgavnieces un viesus. Šajā dienā notiks koklētāju ansambļu koncerts «Apstīgoju zelta kokli, nodziedāju skaņu dziesmu». Tajā piedalīsies Engures, Iecavas, Vecumnieku, Ķekavas, Dobeles mūzikas skolu audzēkņi, Jelgavas Mūzikas vidusskolas un Mūzikas skolas meitenes, kā arī vokālais ansamblis «Rūta». Ciemos brauks Ulbrokas Mūzikas skolas kolektīvs, kuru vada Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolvente Vita Pinne, Rīgas Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas kolektīvs un Zemgales reģiona koklētāju kolektīvu virsvadītāja Teiksma Jansone, koklētāji no Jūrmalas un Aizkraukles mūzikas skolām. Uzstāsies arī Jelgavas Mūzikas skolas absolventes Solvita Grasmane un Rūta Ziemele, kura vadīs koklētāju koncertu. «Domāju, ka šeit skatītāji varēs iegūt prieku. Ja mēs esam priecīgi, mēs kļūstam laimīgi, bet laimīgi cilvēki top skaistāki. Tas noteikti dos emocionālu pacēlumu, jo koncertā valdīs draudzīga atmosfēra,» tā B.Deruma. Jāpiebilst, ka koncerts būs bez maksas.
19.2 °C,
1.3 m/s,
91.4 % 
19.2 °C,
1.3 m/s,
91.4 %