«Jelgavas pilsēta ir sasniegusi optimālo, ko var sasniegt, nokomplektējot savas skolas – ir redzams, ka te viss notiek. Diemžēl līdzšinējā situācija Jelgavas rajona skolās nav tik spīdoša,» tā šodien, tiekoties ar Jelgavas un Zemgales novadu skolu direktoriem un skolotājiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Tieši tas, kā optimizēts skolu tīkls konkrētā pašvaldībā pēc jaunās valsts noteiktās finansēšanas kārtības, būs noteicošais tam, vai nāksies domāt par pedagogu atlaišanu, lai pārējiem varētu samaksāt vismaz noteiktos tā jau niecīgos 250 latus par likmi.
Kristīne Langenfelde
Dramatiskais līdzekļu samazinājums, kas skar izglītības jomu, nākamajā mācību gadā liks pašvaldībām un skolām ļoti nopietni izsvērt, kā turpmāk strādāt. Ministre jau sarunas sākumā aicināja par atskaites punktu risinājumiem ņemt to, ka naudas vairāk nav un, visticamāk, būs vēl mazāk. «Es šodien labprāt uzklausītu jūsu priekšlikumus, teiktu, ka ņemsim tos vērā un novēlētu priecīgu 1. septembri, bet, tā kā esmu atbildīgs cilvēks, es nevaru šādi rīkoties. Uzskatu, ka finansēšanas modelis, kad nauda seko skolēnam, ir pareizākais risinājums, jo mums ir jāspēj strādāt ne tikai konkurences apstākļos, bet arī jāspēj konkurēt, un šī modeļa mērķis ir rosināt katrai skolai, skolotājam strādāt tā, lai piesaistītu audzēkņus. Protams, slikti ir tas, ka šī modeļa ieviešana notiek vienlaikus ar dramatisko finansējuma samazinājumu, administratīvi teritoriālo reformu un vēlēšanām,» tā ministre.
Šobrīd ir skaidrs, ka pedagogs par likmi saņems 250 latu mēnesī, un ministre arī atzīst, ka šāds atalgojums ir niecīgs. Viņa pat salīdzināja, ka pedagogam ar augstāko izglītību un pat maģistra vai doktora grādu tas ir apkaunojoši saņemt tikai nedaudz vairāk nekā, piemēram, kurinātājam. «Taču neatkarīgi no tā, kā mēs sauktu finansēšanas modeli un kā pārkārtotu šīs finanses, valstī naudas vairāk nekļūs,» tā ministre, uzsverot, ka tieši tāpēc ir jāmeklē alternatīvi risinājumi, kā šos līdzekļus vislabāk izlietot.
T.Koķe intensīvi strādājot gan ar mūsu, gan starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu, kuru pārstāvji pat bijuši pārsteigti, ka uz sarunām ieradusies pati ministre, lai vēl reizi aizstāvēt savu sfēru. «Savukārt jau rīt es dodos pie komisāra uz Briseli, lai vēl kaut ko glābtu,» tā ministre.
Taču, neraugoties uz visiem centieniem, 1. septembrī skolotāji darbu sāks citos apstākļos – valsts piešķirtie līdzekļi dramatiski samazināti, pedagogi algu saņems mazāku un iespējams it sevišķi lauku skolas būs spiestas atlaist pedagogus.
Tikšanās ar ministri gan noritēja visai konstruktīvā gaisotnē un pedagogi, kas bija ieradušies uz sarunu, neizplūda negatīvās emocijās, lai gan šādas valsts piedāvātās perspektīvas noteikti izsauc pamatīgu neapmierinātību. Drīzāk šoreiz tika uzdots daudz argumentētu un loģisku jautājumu par to, kā rīkoties, kad sāksies reāls nākamā mācību gada darbs, bet pieņemtais darba samaksas nolikums daudziem būs neskaidrs ar savām likmēm, koeficientiem un iespējām manevrēt. Tāpat pedagogi vēlējās zināt, no kādiem resursiem tiks maksāti atlaišanas pabalsti skolotājiem, uz ko ministre atzina, ka šim mērķim būs nepieciešama starptautisko aizdevēju nauda, jo citur, kur ņemt šādus līdzekļus, valstij nav.
Kā novēlējumu ministrei pedagogi aicināja IZM turpmāk skaidrāk un precīzāk paust publisko informāciju, lai skolotāji nemaldītos informācijas gūzmā, kas nāk no dažādiem avotiem un brīžiem pat ir vairāk nekā pretrunīga.
Foto: Ivars Veiliņš
1.5 °C,
2.3 m/s,
79.8 % 
1.5 °C,
2.3 m/s,
79.8 %