Latvijā

Šodien – nedēļu pirms Lieldienām – tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena. Latviešu tautas folklorā ir vairāki ticējumi, kas šajā dienā darāms.

Viens no populārākajiem ticējumiem ir
simboliska pēršana ar pūpoliem – šis ticējums pierakstīts dažādās
Latvijas vietās. Līdzīgi ir tas, ka pūpoli jāsagriež pirms saules
un pirmajam, kurš pieceļas, ar tiem jānoper pārējie – lai būtu
veselība, lai tie kļūtu mudīgi, lai nekostu blusas. Dažviet minēts,
ka jāper tikai bērni, lai tie augtu apaļi kā pūpoli, būtu rātni un
godīgi. Jāper esot arī lopi – tad tie augšot brangi. Savukārt puiši
pēruši meitas, un viņam par to puišiem Lieldienās jādod olas.

Latgalē ir arī ticējums, ka pūpoli pasargā no
pērkona – baznīcā svētīti pūpoli jāaizsprauž aiz istabas spāres,
lai pērkons neiesperot, savukārt ja vienu pūpolu norij, tad vasarā
nebūšot bailes no pērkona. Tomēr ticējumi vēsta arī par citām
izdarībām Pūpolsvētdienā:

• Pūpolsētdienā jāvāra un jāēd zirņi un pupas,
  tad tie labi augs (pierakstīts Talsu pusē);
• Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu
  mājās, tad dzīve ejot visu gadu labi (Lubānā);
• lai vasaru nenodegtu, tad Pūpoldienas, Zaļās
  ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jāiet uz upi
  mazgāties (Tirzā);
• ja Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, mazgā
  muti upē, tad paliks skaists (Valkā);
• Pūpolu svētdienā nedrīkst galvu sukāt, jo
  tad augot tik lielas utis kā pūpoli (Valgundē);
• Pūpolu svētdienā vāra pūpolu putru: biezu
  putru ar zirņiem (Vijciemā);
• Pūpolu sestdienā vāra cūkas galvu, tad cūkas
  barojas labi (Jaunrozē);
• kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā
  noķer kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda zirgus stallī,
  tad tie resni un brangi (Jelgavā);
• Pūpolu svētdienā nedrīkst neko no meža nest
  mājā, citādi vasaru čūskas nāks mājās (Nogalē);
• kas Pūpolu svētdien dzird dzeguzi kūkojam,
  tam tai gadā jāmirst (Snēpelē).

Kristieši Pūpolu svētdienu dēvē arī Palmu
svētdienu, un tā vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Šajos
svētkos tiek pieminēta Jēzus Kristus iejāšana uz ēzeļa Jeruzalemē,
kad viņa priekšā tika kaisīti palmu zari. Šis notikums ir minēts
Mateja evaņģēlija 21. nodaļā un Marka evaņģēlija 11. nodaļā.
Pūpolsvētdiena ir Klusās nedēļas pirmā diena. Katoļu baznīca šajos
svētkos rīko palmu procesijas un iesvēta palmu zarus (arī lauru un
eļļas koku zarus vai vītolu pūpolus), kas vēlāk tiek izdalīti
cilvēkiem, lai pasargātu tos no ļaunuma un nelaimēm. Līdzīgi
rīkojas arī pareizticīgie.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»