Ekonomika

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes. Lai gan ekspertu vidū vēl norit asas diskusijas par to ieviešanu praksē jau no 2018. gada, portāla www.jelgavasvestnesis.lv aptaujātie uzņēmēji un ekonomisti jauno piedāvājumu vērtē atzinīgi, bet lielākās bažas tiek paustas par atbilstošiem kompensācijas mehānismiem pašvaldībām, kuru budžetu reforma varētu ietekmēt visvairāk.

Piedāvāto nodokļu politikas izmaiņu loks ir visai plašs, tomēr
uzsvars likts uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu. Viens no
pamata piedāvājumiem ir minimālās algas paaugstināšana no 380 līdz
430 eiro. FM aprēķini liecina, ka minimālās algas saņēmēju bez
apgādībā esošām personām ienākumi pieaugtu par 79,20 eiro pēc
nodokļu nomaksas mēnesī. LLU Finanšu un grāmatvedības institūta
profesore Inguna Leibus uzsver, ka minimālās algas palielinājums
nozīmē ne tikai lielāku summu algas dienā, bet arī lielāku sociālo
nodrošinājumu. «Šobrīd minimālā alga ir pārāk zema un veicina to,
ka uzņēmējiem trūkst darbinieku, bet cilvēki nav gatavi strādāt par
tik zemu atalgojumu,» secina profesore.

Ienākumus minimālās algas apmērā 2016. gadā Jelgavā saņēma
819 nodarbinātie, taču 2017. gada janvārī minimālās algas
saņēmēju skaits saruka līdz 637, informē Valsts ieņēmumu dienests
(VID).

Progresīvs ienākuma nodoklis

Nākamais reformas ierosinājums paredz diferencētā neapliekamā
minimuma ieviešanu no 0 līdz 300 eiro. Proti, neapliekamais
minimums netiktu piemērots atalgojumam no 1350 eiro «uz papīra»,
bet 300 eiro neapliekamais minimums būtu pie minimālās algas,
informē FM. I.Leibus skaidro, ka šāds progresīvs ienākuma nodoklis
nodrošinātu to, ka mazāka atalgojuma saņēmēji maksātu mazāku
iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). «Līdz ar to lielākā daļa darba
ņēmēju būs ieinteresēti saņemt darba samaksu legāli, lai katru
mēnesi varētu izmantot visu tiem pienākošos neapliekamo minimumu un
atvieglojumus par apgādājamām personām,» tā I.Leibus.

Taču jāņem vērā, ka piedāvātās nodokļu politikas reformas
rezultātā salīdzinoši mazāku algas pieaugumu piedzīvotu cilvēki ar
apgādībā esošām personām, visbiežāk – ģimenes ar bērniem. To
veicina faktors, ka atvieglojums par apgādājamo FM piedāvājumā
netiek mainīts, un, samazinot nodokļa likmi, tas dod mazāku efektu.
«Ja līdz šim katrs apgādājamais izmaksājamo algu «uz rokas»
palielināja par 40,25 eiro mēnesī, tad turpmāk tie būtu
35 eiro. Sevišķi to izjustu cilvēki ar nelieliem ienākumiem,
jo viņiem būtiski tiktu palielināts neapliekamais minimums (līdz
300 eiro), bet atvieglojumi par apgādību (175 eiro) netiktu
palielināti,» secina I.Leibus. Profesore problēmas risinājumam
piedāvā palielināt atvieglojumus par apgādību, piemēram, līdz 200
eiro, un neapliekamo minimumu celt lēnāk vai noteikt vienādu
neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādību.

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka, saglabājot
iecerēto progresivitāti, reforma mazinātu arī ienākumu
nevienlīdzību. ««Aplokšņu algas» varētu samazināties, jo uzņēmumi
būtu motivēti pāriet «baltajā» ekonomikā un maksāt algas oficiāli,»
piebilst A.Buceniece. Pagaidām netiek skaidrots, vai visu
neapliekamo minimumu plānots atgūt, iesniedzot gada ienākumu
deklarāciju, kā tas ir par 2016. gada ienākumiem, taču
I.Leibus uzsver, ka šajā gadījumā rīcība nebūtu pareiza, jo darba
ņēmējs ar nelielu algu katru mēnesi subsidētu valsti. Kopsummā pie
maksimālā neapliekamā minimuma tie būtu 720 eiro gadā, kurus
varētu atgūt tikai nākamajā gadā.

Nodokļu reforma piedāvā samazināt arī IIN likmi no līdzšinējiem
23 uz 20 procentiem ieņēmumiem, kas nepārsniedz 45 000 eiro gadā,
liecina FM sniegtā informācija. Faktiski IIN likmes samazināšana
nozīmē samazinātu nodokli mazāku algu saņēmējiem, vienlaikus
nepaaugstinot tos lielāku ienākumu gadījumā, kur saglabājas
līdzšinējā likme. «Mēs nedrīkstam domāt tikai par nodokļu
samazināšanu darbiniekiem ar maziem ienākumiem – darbaspēka nodokļi
jāmazina arī labi atalgotiem speciālistiem. Latvijā jāveicina to
nozaru attīstība, kas var dot lielāku pievienoto vērtību,» uzskata
I.Leibus. Profesore brīdina, ka, ieviešot izmaiņas, būs arī virkne
ienākumu, kam nodokļi būtiski palielināsies, jo šobrīd IIN ir
vairākas likmes. «Nodokļu maksājumi dubultosies tiem, kas šobrīd
maksā 10 procentu nodokli par ienākumiem no kapitāla, piemēram, par
dividendēm, ienākumiem no procentiem par naudas noguldījumiem,
ienākumiem no īres vai nomas, kokmateriālu vai cirsmas pārdošanas
gadījumā. Nodokļi palielināsies arī, gūstot ienākumus no kapitāla
pieauguma, piemēram, no vērtspapīru vai nekustamā īpašuma
pārdošanas, jo 15 procentu vietā būs jāmaksā 20 vai pat 23 procentu
nodoklis. Ieguvums no likmes vienādošanas visiem ienākuma veidiem
ir vienkāršāka nodokļu piemērošana un administrēšana, kā arī
nodokļu sloga pārnešana no algas uz kapitāla nodokļiem, kas līdz
šim Latvijā ir bijuši mazāki nekā kaimiņvalstīs,» uzsver
I.Leibus.

Nav skaidri kompensācijas mehānismi
pašvaldībām

Gan darba devēju organizācijas, gan arodbiedrības paudušas
atbalstu piedāvātajām reformām, tomēr līdz šim trūcis skaidrojuma,
kā tiks kompensēti ieņēmumi no IIN pašvaldībām. Aptuveni 60
procenti no Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta veido tieši
ieņēmumi no IIN, kas pēc reformas ieviešanas ievērojami saruktu.
Pašvaldību budžetā šobrīd nonāk 80 procenti no iekasētā IIN.

«Mēs atbalstām paredzamās pārmaiņas, jo situācija valstī nodokļu
reformai ir nobriedusi. Neapšaubāmi, IIN ir galvenais ienākums
pašvaldību budžetā – katrs no mums grib, lai pilsētā turpinātu
darboties visas izglītības iestādes, sociālo atbalstu iedzīvotājiem
varētu sniegt līdzšinējā apjomā, ielas tiktu rekonstruētas,
infrastruktūra uzturēta, un tā varētu turpināt. Tāpēc mums kā
pašvaldībai ir svarīgi gūt apstiprinājumu tam, ka IIN samazinājums
pašvaldībām tiks kompensēts. Šobrīd nodokļu reformas virzītājs –
Finanšu ministrija – ir solījis, ka pašvaldības ieņēmumu
samazinājums varētu tikt kompensēts no ienākumiem, ko valsts
budžets iekasētu no ēnu ekonomikas apkarošanas un citiem
resursiem,» uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna
Škutāne.

Algas lielumu ne vienmēr ietekmē nodokļu
slogs

Ziedu veikala īpašniece Viktorija Pavlova uzskata, ka, raugoties
no darba devēja viedokļa, celt darbiniekam atalgojumu iespējams
gadījumā, ja attiecīgi pieaug uzņēmuma apgrozījums. «No kā maksāt
lielāku algu, ja apgrozījums nepieaug? Protams, tajā, ka ir
grūtības izmaksāt pat minimālo algu, vainīgs nav nodokļu slogs,
drīzāk tirgus situācija, kurā lielveikalu monopols nospiež mazos
uzņēmējus. Manuprāt, valstij ir jāveicina un jāaizsargā mazie
uzņēmēji, taču šobrīd izskatās, ka darba algas sociālā nodokļa
slogs mazos uzņēmumus novedīs pie lēmuma samazināt darbinieku
skaitu vai nodrošināt vien nepilnu slodzi,» satraucas uzņēmēja.

Ekonomiste A.Buceniece atzīst, ka Latvijas demogrāfiskā
situācija ar sarūkošu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu un
emigrāciju nozīmē, ka darba devējiem būs arvien sarežģītāk atrast
darbiniekus, tāpēc algas turpinās augt. «Ar minimālās algas
paaugstināšanu vai bez, taču uzņēmumiem ir jārēķinās, ka darbaspēka
algošana kļūs dārgāka. Tāpēc uzņēmumu pastāvēšanai un
konkurētspējai ļoti būtiski šobrīd ir koncentrēties uz
produktivitātes celšanu,» secina ekonomiste. I.Leibus norāda, ka
atbilstoši algas pieaugumam palielinātos arī darba devēja sociālās
apdrošināšanas izmaksas. «Ja minimālo algu ceļ par 50 eiro (no
380 līdz 430 eiro), tad darba devēja izmaksas palielinās par vairāk
nekā 60 eiro, bet darbiniekam izmaksājamā alga pēc nodokļu
ieturēšanas palielinās par nepilniem 36 eiro. Tāpēc, manuprāt,
svarīgi ir saglabāt mikrouzņēmumu nodokli, jo tas ir risinājums
pavisam maziem uzņēmumiem,» vērtē I.Leibus.

«EKO Baltia» grupas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas AS «PET
Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis stāsta, ka minimālās darba
algas paaugstināšana neatstātu būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību.
«Jau šobrīd saviem darbiniekiem maksājam konkurētspējīgas algas –
vidējais atalgojums mūsu uzņēmumā krietni pārsniedz minimālās algas
slieksni un arī nozarē vidējo,» tā K.Fogelmanis. Identisku
vērtējumu izteikuši arī ražošanas uzņēmumu SIA «Marks M» vadītājs
Juris Griķis un SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars
Viļķins, gan piebilstot, ka būtiski, lai darba devēji uz nodokļu
rēķina palielinātu darbinieku atalgojumu «uz rokas». «Ja darba
devējs ir noslēdzis darba līgumu, kurā atrunāta alga pēc nodokļu
nomaksas, tad darbinieks no plānotajiem IIN nodokļu samazinājumiem
neko neiegūs – iegūs darba devējs,» brīdina E.Viļķins.

Stimuls investēt

SIA «Marks M» vadītājs J.Griķis reformu, kas paredz 0
procentu likmi reinvestētai peļņai un 20 procentu likmi peļņas
sadales brīdī, vērtē pozitīvi. «Arī tagad investējam uzņēmuma
attīstībā, taču ar 0 procentu likmi tas būs vēl patīkamāk,» tā
J.Griķis. AS «PET Baltija» direktors K.Fogelmanis atklāj, ka
pastāvīgi veiktās investīcijas attīstībā un inovācijās ir viens no
galvenajiem attīstības virzītājspēkiem. «Kaut arī mūsu gadījumā
nodokļu politika reinvestētajai peļņai nav izšķirošais faktors
investīcijām, 0 procentu likme reinvestētajai peļņai kalpos kā
pozitīvs stimuls,» tā K.Fogelmanis. Savukārt E.Viļķins uzsver, ka
Latvijas uzņēmēju stāvoklis globālās konkurences apstākļos ir
sarežģīts. «Rietumu uzņēmēji tirgū jūtas stabilāk, jo tiem ir
gadiem ilgi krāts apgrozāmais kapitāls un līdz ar to zemāka
ražošanas pašizmaksa. Latvijas uzņēmējiem ir vien 10 – 25 gadu
kapitāla uzkrāšanas vēsture, tādēļ šobrīd būtiski audzēt uzņēmuma
kapitālu un apgrozāmos līdzekļus. Reinvestētās peļņas neaplikšana
ar uzņēmumu ienākuma nodokli sakārtos biznesa vidi. Peļņas rādītāji
uzņēmumiem kļūs patiesāki, jo, pieļauju, pašreiz virkne uzņēmumu
tos mākslīgi samazina,» secina E.Viļķins.

Tiks saglabāts arī mikrouzņēmumu nodokļa
režīms

Piedāvātā reforma rosina saglabāt arī mikrouzņēmumu nodokļa
(MUN) regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no
līdzšinējiem 100 tūkstošiem eiro līdz 40 tūkstošiem eiro gadā,
MUN dividendēm piemērojot 20 procentu IIN likmi, liecina FM sniegtā
informācija. «Swedbank» ekonomiste skaidro, ka uzņēmumiem, kuru
apgrozījums izrādīsies lielāks par noteikto 40 tūkstošu eiro
slieksni, būtu jāizvēlas cita nodokļu nomaksas forma. «Šobrīd šī
režīma lietotāju skaits ir pārāk liels,» secina A.Buceniece.

Būtiski atzīmēt, ka šī gada 1. martā Jelgavā reģistrēto MUN
maksātāju skaits sasniedzis 1155, liecina VID sniegtie dati.
Mikrouzņēmuma vadītāja Anna Šarna atzīst: «Ja reforma tiks
pieņemta, skaitļošu un vērtēšu, cik izdevīga vai neizdevīga man ir
MUN maksāšanas kārtība. Iespējams, nāksies atteikties no MUN
uzņēmumu ienākuma nodokļa labā.» Profesore I.Leibus pieļaujamā
apgrozījuma samazinājumu vērtē pozitīvi, jo tas mazinātu vēlmi
izmantot MUN režīmu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

I.Leibus spriež, ka «līdz ar apgrozījuma sliekšņa samazināšanu
vajadzētu samazināt arī pieļaujamo darbinieku skaitu – tie varētu
būt īpašnieks un ne vairāk kā divi algoti darbinieki. Ja samazina
tikai pieļaujamo apgrozījumu, saglabājot iespēju nodarbināt piecus
cilvēkus, vēl būtiskāk samazināsies šo darbinieku sociālā
apdrošināšana, jo tā ir atkarīga no uzņēmuma apgrozījuma».