Svētās Trīsvienības baznīcas teritorijā vēl pēdējās nedēļas strādā arheologi. Galvenokārt teritorijā šajā laikā atrakti apbedījumi – to skaits jau sasniedzis 57. Kā iespaidīgāko atradumu arheologi min kādu īpašu šķirstu un priekšpēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona laika monētas.
«Būtiskākais mūsu atradums ir šķirsts ar bronzas apkalumiem, rokturiem. Uz tā atveidotās eņģeļu galviņas liecina, ka šķirsts izgatavots manierisma stilā, kura ziedu laiki bija 17. gadsimta 50. – 80. gadi. Šķirsta kājgalī bija plāksnīte, uz kuras vācu valodā norādīts nelaiķa apglabāšanas datums – 11. augusts. Jāatzīst gan, ka bez gada un vārda norādes. No analoģijām zinām, ka uz šādām plāksnītēm parasti rakstīja vārdus un tās piestiprināja tikai augstāko sociālo slāņu pārstāvju šķirstiem,» stāsta SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arheologs Mārtiņš Lūsēns. Viņš piebilst – pēc mirstīgajām atliekām var noteikt, ka šajā šķirstā apbedīts gados jauns cilvēks, bet tā dzimums pagaidām nav noskaidrots. Zārkā atrasta arī viena monēta – Kārļa XI Rīgas šiliņš. Arheologs norāda, ka šīs monētas tika izgatavotas 17. gadsimta pašā sākumā, bet apgrozībā bija vēl 18. gadsimtā. Diemžēl šķirstu kā priekšmetu izcelt nebija iespējams, jo tā koka kontūras veidoja vien koka plēksnes.
Interesants atradums ir arī priekšpēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona laikā kaltās monētas. «Atrakām divas apbedījuma vietas, no kurām vienā bija 18, bet otrā – 13 monētas. No vienuviet atrastajām 18 monētām lielākā daļa bija viena tipa šiliņi, kas kalti Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā. Tos kala tikai vienu gadu – 1764.,» tā M.Lūsēns. Arheologs piebilst, ka visām monētām uz vienas puses bija auduma nospiedums, kas liecina – tās bija saliktas uz mirušā ķermeņa. Šis atradums ļauj domāt, ka nelaiķus zem Svētās Trīsvienības baznīcas apbedīja vēl 18. gadsimtā.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja vietnieks Aldis Barševskis norāda, ka Jelgavā šāda apbedīšanas prakse varēja tikt pārtraukta ap 1773. – 1796. gadu pēc Krievijas impērijas pavēles. A.Barševskis stāsta, ka laikā no 1770. līdz 1772. gadam Baltijas guberņās plosījās buboņu mēris un epidēmijas apkarošanas kampaņā ietilpa arī Krievijas impērijas ukazs, kas aizliedza apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā (Rīgā šī pavēle tika saņemta 1773. gada 23. februārī). Kurzemes hercogistē nomaļākās vietās šo pavēli, iespējams, sāka pildīt tikai ap 1796. gadu, jo 1795. gadā hercogiste zaudēja patstāvību un tika pievienota Krievijas impērijai kā Kurzemes guberņa.
Projekta vadības darba grupa nolēma eksponēt baznīcas senos mūrus, tāpēc grunts līmeni bija nepieciešams pazemināt līdz grīdas līmenim. Jāpiebilst, ka arhitekti pēta tikai apbedījumu augšējo līmeni, zem kura ir vēl divas kārtas, kas paliks neskartas. Kopumā arheologi savas izpētes gaitā torņa apkārtnē atraduši ievērojamu daudzumu dažāda laika monētas, vairāk nekā pussimts apbedījuma vietu, sadzīves priekšmetus – kniepadatas, audumu gabalus, pogas, āķīšus, brokāta diegus, dažas rotas lietas. Tuvākās nedēļas laikā arheologi darbu beigs un tad torņa rekonstrukcijas gaitā varēs uzsākt komunikāciju izbūvi, ko veiks SIA «Svente Holding».
Svētās Trīsvienības baznīcas torni paredzēts izveidot par tūrisma objektu, kurā atradīsies gan tūrisma informācijas centrs, muzejs un izstāžu zāle, gan konferenču zāle un biroju telpas, gan kafejnīca, gan skatu laukums. Torņa rekonstrukcijas kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,8 miljoni latu, no kurām lielāko daļu sedz ERAF. Projektu paredzēts īstenot līdz 2010. gada beigām.
16.5 °C,
2.4 m/s,
87.8 % 
16.5 °C,
2.4 m/s,
87.8 %