Korupcija muitas pārvaldē ir sistemātiska un tā izplatīta visos līmeņos, – tā pirms gada secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), – apkopojot informāciju par korupcijas riskiem tiesībsargājošajās institūcijās, informē LTV raidījums «de facto».
Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā KNAB kriminālvajāšanai nodevis 11 krimināllietas, kurās kopā apsūdzēta 21 VID amatpersona.
«Atsevišķas krimināllietas liecina par to, ka korupcija pastāv VID iekšienē, proti, ka darbinieki viens otru kukuļo par to, lai noklusētu kādu pārkāpumu, lai dotu kukuli par to, lai kolēģis pieņem kādu prettiesisku lēmumu, kā arī pastāv savstarpēja piesegšana un neziņošana, – kolēģi zina par kolēģu pārkāpumiem, bet neseko aktīva rīcība, tātad piesedz viens otru,» raidījumam stāsta KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karslberga.
Tā izmeklēšanā konstatēts, ka, piemēram, Terehovas muitnieku lietā kontrolpunktā amatpersonas pastāvīgi turējušas mobilo telefonu, kas no vienas maiņas ticis nodots nākamajai un izmantots koruptīvo darbību saskaņošanai. Par minētā telefona eksistenci bijuši informēti un reizēm lietojuši gandrīz visi maiņās strādājošie muitnieki.
KNAB atzīst, ka līdz šim VID jau gana daudz padarīts korupcijas risku mazināšanā, taču vēl ir vairāki trūkumi. Un bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja un Finanšu ministrijas muitas un nodokļu departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča aizturēšanai aizdomās par kukuļa došanu, iespējams, tieši muitas priekšniekam Tālim Kravalim, visticamākais, šoreiz varētu likt amatpersonām sarosīties.
Iespējams, jau pirmdien uz finanšu ministra Andra Vilka galda nonāks VID ģenerāldirektores Nellijas Jezdakovas ziņojums par to, kas līdz šim VID paveikts korupcijas risku mazināšanā.
VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš Vaškeviča aizturēšanas, VID nav pastiprinātā kārtā veicis nekādus ārkārtas pasākumus korupcijas risku mazināšanā. «Korupcija bija, ir un būs,» sacīja Grīnberga.
Arī VID augstākā vadība pēdējo nedēļu laikā publiski izvairīgi komentējusi, kas būtu uzlabojams un vai vispār kas darāms. Pirms nedēļas telefonsarunā Nellija Jezdakova «de facto» sacījusi, ka muitā vēl esot daudz uzlabojamu lietu, taču korupcijas riski VID neesot lielāki kā citviet.
KNAB secinājis, ka muitā pēdējo divu gadu laikā pretkorupcijas jomā izglītoti tikai 32 muitnieki, kas ir 2% no visiem muitā strādājošajiem. Birojs arī atzinis, ka viens no galvenajiem kukuļošanu veicinošajiem faktoriem ir pārāk zemas atalgojums un trūkumi personālpolitikā.
Raidījums «de facto» apkopojis KNAB kriminālvajāšanai nodotās lietas, kurās apsūdzēti VID darbinieki.
2004. gadā VID nodaļas vadītājs darbojies kā starpnieks, nododot kukuli 1000 ASV dolāru apmērā citām VID valsts amatpersonām, kuras, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņems labvēlīgu lēmumu par kravas atgriešanu ieinteresētajām personām.
2005. gadā četri VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, veicot kādam uzņēmējam piederošo noliktavas telpu pārbaudi, pieprasījusi no viņa kukuli 600 latu par labvēlīga pārbaudes akta noformēšanu. Uzņēmējam nepiekrītot sākotnēji pieprasītajai naudas summai, tika pieņemts kukulis 100 ASV dolāru un 150 latu vērtībā.
2006. gadā – VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) Vidzemes reģionālās iestādes izmeklētājs ar starpnieka palīdzību pieprasīja 1 500 latu kukuli no kāda Gulbenes uzņēmēja par viņam labvēlīga procesuāla lēmuma pieņemšanu, proti, par atteikumu sākt kriminālprocesu saistībā ar uzņēmuma finanšu darījumiem.
2007. gadā bijis lielākais KNAB redzeslokā nonākušo VID darbinieku skaits. Tā kāda VID amatpersona, laikā no 2002. līdz 2007. gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos mantiskos darījumos, kā arī nav sniegusi ziņas amatpersonas deklarācijās par ienākumiem lielā apmērā.
VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam izmantojusi juridisku un fizisku personu banku kontiem piesaistītas maksājumu kartes un tādā veidā izlietojusi kopumā Ls 93 858.
Septiņas Terehovas muitas kontrolpunkta (MKP) amatpersonas par transportlīdzekļu un kravu nenovirzīšanu kontrolei un tās neveikšanu pieņēmušas materiālas vērtības vai guvušas citādu mantisku labumu sev un saviem ģimenes locekļiem. Muitas amatpersonām ar vairākiem Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem pastāvēja vienošanās, kas paredzēja konkrētu kukuļa apmēru par iepriekš saskaņotām nelikumīgām muitnieku darbībām attiecībā uz šo firmu transportlīdzekļiem un kravām.
Kriminālprocesā iegūtās ziņas liecināja, ka atlīdzība par amatpersonu darbībām laikā no 2007. gada maija līdz oktobrim ir maksāta, iespējams, par vairākiem desmitiem gadījumu dienā – par katru vidēji 100 – 200 ASV dolāru.
Savukārt kāds Kriminālpolicijas darbinieks, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pieprasīja kukuli 1 000 eiro apmērā un to pieņēma ar otras amatpersonas – Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieka – starpniecību saistībā ar Īrijā esoša Latvijas Republikas pilsoņa meklēšanas pasākumiem.
2008. gadā – VID Finanšu policijas vecākais izmeklētājs, izmantojot starpniekus, pieprasīja kukuli 15 000 latu apmērā, lai netiktu sākta pārbaude par kukuļdevēja uzņēmuma darbību. Pēc pieprasītā Ls 8 000 kukuļa pieņemšanas FPP vecākais izmeklētājs tika aizturēts. Noskaidrots, ka starpnieki piesavinājušies daļu – Ls 7 000 no kopējā par FPP izmeklētāja darbību neizdarīšanu pieprasītā un tālākai nodošanai saņemtā Ls 15 000 kukuļa.
Kādā citā lietā – kāds bijušais VID darbinieks, uzzinot par kādas fiziskas personas auditu, uzkūdīja šo personu dot kukuli VID amatpersonām un organizēja kukuļa došanu. Bijušais VID darbinieks pārliecinājis auditējamo personu par to, ka iespēja likumīgā ceļā panākt VID uzrēķina atcelšanu ir niecīga un labvēlīga lēmuma saņemšanai nepieciešams dot kukuli 20% apmērā no uzrēķina summas.
No ieinteresētās personas vīrietis pieņēmis 22 000 latu, no tiem 20 000 latu kā kukuli par labvēlīga lēmuma sagatavošanu. Izmantojot starpnieku profesionālo un sociālo stāvokli, no VID atbildīgās amatpersonas izdevās iegūt ierobežotas pieejamības informāciju par konkrēto administratīvo lietu, ko tiesiskā ceļā nebija iespējams iegūt.
VID amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, bez tiesiska pamata izpaudusi konkrētās administratīvās lietas ietvaros pieņemamo lēmumu saturu un arī izsniegusi atsevišķus tās materiālus ar lietu nesaistītajai personai.
Papildus šim gadījumam izmeklēšanā noskaidroti arī citi gadījumi, kad konkrētā VID amatpersona bez dienesta vajadzības no VID datu bāzes vairākkārtīgi ir pieprasījusi ziņas – par vairāk nekā 20 nodokļu maksātājiem un šīs ziņas bez likumīga pamata izpaudusi ieinteresētajām personām.
Vēl kāda kriminālprocesa materiāli liecina, ka, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, FP izmeklētājs par savu tiešo dienesta pienākumu veikšanu no uzņēmuma amatpersonas apzināti prettiesiski pieprasīja materiālu labumu 5 000 eiro apmērā. Lai īstenotu savu nodomu, FP izmeklētājs noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīja starpnieku, kurš uzkūdīja uzņēmuma pārstāvi dot kukuli FP amatpersonai.
2008. gadā kriminālvajāšanai nodota arī krimināllieta, kuras materiāli liecina, ka FPP amatpersonas rīkojās pretēji sava dienesta interesēm, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai kāda persona varētu īstenot noziedzīgas darbības – iegūt skaidru naudu no finanšu līdzekļu apgrozījuma uzņēmumos, nemaksājot par to nodokļus, kā arī sekmēja to, lai VID un FPP tās būtu grūtāk konstatēt un atklāt. Izmeklēšanas ietvaros tika iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka FPP amatpersonas atbalstīja noziedzīgu darbību shēmu izstrādi, šim nolūkam bez tiesiska pamata iegūstot nepieciešamo informāciju no VID datu bāzēm un sniedzot padomus noziedzīgo darbību slēpšanai. Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka FPP izmeklētāji pieņēma kukuli 6 800 latu apmērā, lai viņi kā VID FPP amatpersonas neveiktu savus pienākumus un nodrošinātu, ka arī citi VID un FPP darbinieki neveic pārbaudes par konkrētiem uzņēmumiem.
2009. gadā – Muitošanas speciālists maldināja kravas īpašnieku un informēja viņu par nepieciešamību dot kukuli muitas kontroles punkta amatpersonai 200 latu apmērā, lai muitas darbinieki neveiktu ievestās kravas pārbaudi un paātrinātu tās izvešanu no muitas zonas. Daļu no saņemtā kukuļa 150 latu apmērā piesavinājās pats muitošanas speciālists, bet 50 latus mēģināja nodot vecākajam muitas uzraugam.
LETA
3.8 °C,
2.5 m/s,
78.4 % 
3.8 °C,
2.5 m/s,
78.4 %