«Nākamie 90» ir konkurss, kurā pieteikušies 515 jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām. Kuru katru brīdi tiks paziņoti 90 labākie, kas stāsies uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, vizuāli atveidojot slaveno Rīdzenieka fotogrāfiju, kas uzņemta 1918. gada valsts svētkos. Arī no Jelgavas pieteikti 13 cilvēki, tostarp Jūlija Terjuhana no Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.m1 klases.
Alise Česone
Jūlijas sākotnējais mērķis nemaz nebija piedalīties šajā konkursā. Tajā brīdī viņa darbojās skolēnu padomē, un skolas direktores vietniece audzināšanas darbā lūdza ieteikt kādu, kas būtu šim konkursam atbilstošs – aktīvs skolēns ar labām sekmēm, sasniegumiem. Tieši tajā brīdī pie viņām pienāca Jūlijas latviešu valodas skolotāja un teica, ka Jūlija taču arī pati varētu. Nekas cits viņai neatlika, kā tikai piekrist.
Tas, ka Jūlija ir izvirzīta un piedalās konkursā, jau ir pieradums. Aizpildot pieteikuma anketas nu jau vienpadsmito gadu un atceroties visus sasniegumus, viņa patiesi apzinās, cik liels darbs ir padarīts, cik daudzi konkursi jau aiz muguras. Izrādās, ka pat pašas mamma nenojauta, cik daudz sasniegumu viņas meitai bijuši. Bet ne jau tas ir rādītājs, pēc kura izvēlas labākos 90.
Pati Jūlija atzīst, ka necer iekļūt «deviņdesmitniekā», jo labas atzīmes vēl nav rādītājs, turklāt pieteikušies ir tik daudzi. Bet jauniete patiešām ir aizņemts cilvēks: «Godīgi sakot, 18. novembrim man jau ir rezervēta diena! Ar kori mums paredzēts koncerts Latviešu biedrībā un kavēt valsts svētkus ar savējiem negribētos, jo parasti tie izdodas forši!» Bet, protams, ja viss izdosies, tad uz skatuves viņa stāsies – «gods kā nekā».
Skaisti rakstīt un sakarīgi domāt laikam ir divas dažādas lietas, jo rozā sapņi meitenes galvā nemājo. To apliecina arī viņas rakstītā eseja konkursam:
«Mans redzējums par Latviju pēc 10 gadiem
Ja nu sapņi piepildās un…
… mēs vairs neesam slimi ar skriešanu un neviena neredzēšanu. Neesam slimi ar savām problēmām un maznozīmīgiem sīkumiem.
… mēs neaizmirstam par labiem vārdiem un labiem cilvēkiem.
… visiem kaut kas rūp un kaut kas sāp.
… mēs neaizmirstam baudīt un just.
… pūlī neesam vientuļi.
… mēs neesam nožēlojam un niecīgi. Gribam būt lieli un cēli.
… vairs neesam slimi ar darbiem un personām, kas neko nenozīmē.
… mākam smaidīt no sirds un smieties bez iemesla.
Mēs braucam dzīvē kā vilcienā, cilvēki izkāpj un iekāpj. Un varbūt izkāpjot būs kāds, kas teiks: «Paliec!»
Es laikam atdotu sirdi par ķīlu, lai pa atvērtu logu kāds nokliedz: «Klau, Latvija, es tevi mīlu!»
0.4 °C,
1.1 m/s,
93.5 % 
0.4 °C,
1.1 m/s,
93.5 %