2.2 °C, 3.7 m/s, 87.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKlaiņojošos dzīvniekus ķer arī brīvdienās un svētku dienās
Klaiņojošos dzīvniekus ķer arī brīvdienās un svētku dienās
31/07/2015

Pirmā rīcība, kas jāzina, uz ielas redzot klaiņojošu, ievainotu, arī mirušu dzīvnieku, ir zvans pa tālruni 8787 Pašvaldības operatīvās informācijas centram(POIC), uzsver «Pilsētsaimniecībā». POIC dispečers palīdzēs novērtēt situāciju un saprast, kā operatīvi rīkoties attiecīgajā situācijā. Ievietojot dzīvnieka attēlu sociālajos medijos, bet par to neziņojot POIC, dzīvnieka saimnieka atrašana var būt ievērojami grūtāka.

www.jelgavasvestnesis.lv

Pirmā rīcība, kas jāzina, uz ielas redzot klaiņojošu,
ievainotu, arī mirušu dzīvnieku, ir zvans pa tālruni 8787
Pašvaldības operatīvās informācijas centram(POIC), uzsver
«Pilsētsaimniecībā». POIC dispečers palīdzēs novērtēt situāciju un
saprast, kā operatīvi rīkoties attiecīgajā situācijā. Ievietojot
dzīvnieka attēlu sociālajos medijos, bet par to neziņojot POIC,
dzīvnieka saimnieka atrašana var būt ievērojami
grūtāka.

«Nereti cilvēki nezina, kā rīkoties. Un kāds nesens gadījums
pierāda, ka rīkojas arī ačgārni,» norāda pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» Apsaimniekošanas nodaļā. Kādā no brīvdienām
portāls www.jelgavasvestnesis.lv pamanīja, ka kāda jelgavniece
informāciju par pilsētā klaiņojošu kucēnu ierakstīja «Facebook»
lapā «Jelgavas andele», ko būtībā nejaušā kārtā pamanīja atbildīgie
speciālisti. Šoreiz viss beidzās labi, jo uz šo ierakstu varēja
operatīvi noreaģēt un dzīvnieku ķērāju izsaukt, tomēr citkārt var
paiet vairākas stundas vai pat dienas, kad kāds no atbildīgajiem
dienestiem šādu informāciju uzzinātu. Tāpēc, ja vien cilvēki vēlas
palīdzēt, vissvarīgākais ir uzreiz paziņot par klaiņojošu,
ievainotu vai arī mirušu dzīvnieku POIC, nevis publicēt sociālajos
tīklos, cerībā, ka kāds to pamanīs un informāciju nodos dienestiem
pastarpināti.

Tieši tāda pati rīcība – zvans uz POIC pa tālruni 8787 – ir
svarīga, ja kādam pašam ir pazudis dzīvnieks. «Dispečers vienmēr
izdomās, ko darīt tālāk. Pat, ja būs netipiska situācija un
dispečers pats uzreiz nezinās, kā rīkoties, viņš vadīsies vai nu
pēc īpašas instrukcijas vai sazināsies ar speciālistiem
konsultācijai, piemēram, ar «Pilsētsaimniecības» speciālistiem,
policiju vai Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tomēr ar POIC
palīdzību dienesti tiks sakoordinēti visātrāk, kas nereti var būt
izšķiroši,» skaidro«Pilsētsaimniecībā».

Mēdz būt gadījumi, kad iedzīvotāji nevēlas, lai noklīdušais
dzīvnieks nonāk patversmē un uz laiku, līdz atradīsies īstais
saimnieks, izvēlas parūpēties par to pats. «Mums ir bijuši
gadījumi, kad iedzīvotājs patur suni, atstājot kontaktus, ja
gadījumā uzrodas īstais saimnieks. Protams, tā var darīt, tomēr arī
par šādu rīcību vēlams informēt POIC, lai saimnieki savu pazudušo
dzīvnieku varētu atrast,» tā speciāliste.

Konkrētā portāla www.jelgavasvestnesis.lv novērotā situācija
notika svētku brīvdienās, tomēr «Pilsētsaimniecībā» uzsver – nekādi
svētki un brīvdienas nav arguments, lai iedzīvotāju sniegto
informāciju ignorētu. «Gan POIC, gan pašvaldības policija strādā
visu diennakti, tāpēc, ja dzīvnieku ķērājs, ar ko pašvaldībai
noslēgts līgums, uz notikuma vietu nevar izbraukt stundas laikā,
tiek sūtīta Pašvaldības policija. Arī dzīvnieku patversmē kāds
dežurants ir visu diennakti,» norāda speciāliste.

Konkrētais gadījums atspoguļoja arī cilvēku aizspriedumus un
nezināšanu par dzīvnieku patversmes darbu, jo nereti izskan
pieņēmums, ka dzīvnieks patversmē tiek turēts tikai divas nedēļas,
bet tad tiekot iemidzināts, tomēr tā nav precīza informācija.
««Maģiskās» divas nedēļas, ko tik daudzi piesauc, runājot par
patversmi, ir laiks, kurā dzīvnieka uzturēšanās izdevumus patversmē
vai ārstēšanu veterinārajā klīnikā sedz pašvaldība, kā arī
dzīvnieku nenodod tālākai adopcijai, ar cerību, ka atradīsies
īstais saimnieks. Ja divu nedēļu laikā saimnieks nepiesakās,
dzīvnieku var adoptēt cits saimnieks,» skaidro
«Pilsētsaimniecībā».

Jāpiebilst, ka klaiņojošu dzīvnieku izķeršana pilsētā notiek
kontrolēti un saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot dzīvnieku
labturības prasības. Dzīvnieka īpašnieka turētāja tiesības un
pienākumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.266 «Labturības
prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un
demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai». Cita
starpā noteikumi nosaka, ka, iegādājoties mājas (istabas)
dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par
dzīvnieka labturības prasību ievērošanu, nepieļaut tā klaiņošanu,
kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu, ja tas ir noklīdis un
apbedīšanu, ja tas gājis bojā.

Ilustrācija: JV