Kaspars Vilcāns Jelgavas basketbolā ir labi zināms – trenējis bērnus, studentus, amatierus, bet 2011./2012. gada sezonā viņš bija Latvijas Basketbola līgā spēlējošās BK «Jelgava» komandas galvenais treneris. Šobrīd K.Vilcāns jau pusgadu pavadījis Ķīnā, kur kopā ar vēl 16 treneriem no Eiropas strādā «Youcan» privātajā bērnu basketbola akadēmijā. Kā atzīst treneris, profesionālās ambīcijas šobrīd ir noliktas malā – tās nomainījuši neskaitāmi haotisku bērnu bari un solīda darba samaksa.
K.Vilcāns no Jelgavas basketbola aizgāja 2013. gadā, kad klubs ar viņu pārtrauca darba attiecības. Pēc tam treneris, kuru Latvijas basketbolā uzskata par ļoti prasīgu un stingru, gadu nostrādāja Baltkrievijā. Atgriežoties Latvijā, viņš nejauši pamanīja, ka kolēģis – bērnu treneris no Saldus basketbola skolas – ir uzsācis darbu Ķīnā. Jelgavnieks aizsūtīja savu CV, veica vairākas neklātienes pārrunas un 2015. gada septembrī uzsāka trenera darbu Pekinā.
Basketbols Ķīnā ir populārs un… haotisks
Ķīnā basketbols ir ļoti populārs – tiklīdz pulkstenis rāda nedaudz pāri pieciem vakarā, tā visas sporta zāles un āra laukumi ir entuziastu pilni. Kā skaidro K.Vilcāns, ķīniešiem ļoti patīk iesaistīties fiziskās aktivitātēs – tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan maziem bērniem, kuri bieži cenšas basketbola laukumā pievienoties saviem vecākajiem brāļiem vai māsām. «Interesanti, ka Ķīnā nav bērnu un jauniešu basketbola līgas – tāda sistēma vienkārši neeksistē. Līdz 15 gadu vecumam bērni apmeklē basketbola pulciņus, kuros praktiski netiek spēlēts basketbols, bet gan izpildīti atsevišķi spēles elementi, jaunākajām grupām tās ir rotaļas un dažādas spēles,» par pieredzēto stāsta K.Vilcāns. Lielā bērnu skaita dēļ ātri ir pamanāmi talantīgākie, kuri piedalās basketbola akadēmiju organizētos festivālos, kur tiek spēlēts basketbols pēc sistēmas trīs pret trīs. Profesionāli basketbola treniņi sākas tikai augstskolā, tādēļ interesanti, ka vietējais Ķīnas čempionāts ir salīdzinoši labā līmenī: «Es teiktu, ka Ķīnas čempionāta (CBA līga) līmenis ir augsts, tur apgrozās ļoti iespaidīgas naudas summas. Vairākās komandās spēlē bijušie Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji, piemēram, Stefons Mārberijs, Lesters Hadsons, Ševliks Rendolfs, un tas vien norāda, ka līga ir spējīga pievilināt augstākās meistarības spēlētājus. Arī spēles noteikumi ir integrēti no Amerikas, tieši tāpat kā pats spēles stils – ātrs un rezultatīvs.»
«Youcan» akadēmija – viena no četrām Pekinā
Bērnu un jauniešu basketbola akadēmija «Youcan» ir privāta, un par savu bērnu nodarbībām vecāki maksā ap 120 eiro mēnesī, tādēļ viens no akadēmijas mērķiem ir panākt, lai apmierināti ir gan audzēkņi, gan vecāki. Tieši vecāku atsauksmes ir noteicošās, izvērtējot, vai treneris ir atbilstošs vai ne. Kā stāsta K.Vilcāns, Pekinā ir vēl trīs šādas akadēmijas, taču viņa pārstāvētā ir vienīgā, kurā strādā eiropieši – «Youcan» akadēmijā šobrīd darbojas 16 treneri no Latvijas, Serbijas, Ungārijas un citām valstīm. Ārzemju speciālisti ir būtisks bērnu piesaistes faktors, jo vecāki uzskata, ka ārzemju treneru kvalifikācija ir augstāka. «Akadēmijā bērnu ir tik daudz, ka vienai grupai treniņi notiek tikai reizi nedēļā. Latvijā bērniem ir iespēja trenēties un spēlēt uz pilna laukuma, izmantojot pat vairākus grozus, bet Ķīnā viss notiek maksimāli kompakti, katrai grupai pa puslaukumam, un treniņi visbiežāk notiek spiedīgos apstākļos,» tā speciālists. Divu stundu garos treniņus vada divi treneri – viens ir no Eiropas, bet otrs – vietējais, kurš palīdz ar tulkošanu un basketbola elementu, uzdevumu izskaidrošanu. «Ar disciplīnu man problēmu nav – ja nepieciešams, lieku bērniem pumpēties vai skriet laukumus. Cik esmu novērojis, liela nozīme ir vietējam trenerim, kuram maksimāli kvalitatīvi jāspēj nodot manu informāciju bērniem,» skaidro treneris.
Par labu darbu – Sarkanais diploms
K.Vilcāns ikdienu pavada akadēmijas apmaksātā dzīvoklī: «Ar dzīvošanas apstākļiem esmu ļoti apmierināts, man tiek nodrošināts viss nepieciešamais. Pekina ir ļoti liela pilsēta, salīdzināt ar Jelgavu nemaz nav iespējams, un ir bijušas reizes, ka, lai nokļūtu uz treniņu, stunda jābrauc ar metro.» Arī darba grafiks ir atšķirīgs no mums ierastā, jo darbīgākās dienas ir brīvdienas – tas tāpēc, ka šajās dienās mazajiem basketbolistiem ir vairāk brīva laika. Parasti darba dienās ir vienas divu stundu treniņš, bet brīvdienās – pa diviem trim treniņiem. «Taču neuzskatu, ka slodze ir liela. Lai, piemēram, paceļotu vai apmeklētu kādu tūrisma objektu, laika pietiek, taču to darīšu, kad ciemos atbrauks ģimene,» saka jelgavnieks. Arī ar pārtiku viss ir labākajā kārtībā, jo Pekinas veikalos nevar iegādāties tikai īsteni latviskus ēdienus – biezpienu un rupjmaizi. «Viens gan – gandrīz katru dienu ir jāēd rīsi vai nūdeles. Kartupeļi te nav īpaši populāri, taču iegādāties tos var.»
Taujāts par politisko situāciju, treneris mierina, ka līdz šim nav saskāries ar kādu no presē lasītajiem «šausmu stāstiem». «Pirms tam biju dzirdējis par komunismu Ķīnā, taču līdz šim neesmu saskāries ar kādām represijām vai agresijas pazīmēm. Jā, nav pieejas pāris interneta lapām, piemēram, «Facebook» un «Twitter», taču šo aizliegumu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, itin viegli var apiet. Kā interesantāko gadījumu atceros, ka kādā akadēmijas treneru sapulcē manam kolēģim no Latvijas tika pasniegts Sarkanais diploms – par augstiem darba rezultātiem. Taču, par ko tieši, skaidrības tā arī nav līdz šim,» stāsta treneris.
K.Vilcāns joprojām seko līdzi notikumiem Latvijas un Jelgavas basketbolā, taču par atgriešanos uz palikšanu pagaidām nedomā. «Septembrī beidzas līgums – būšu nostrādājis jau pilnu gadu. Ja būs kāds piedāvājums no Latvijas, to noteikti izvērtēšu, taču strādāt sporta skolās vairs nevēlos. Latvijā man ir augstākas ambīcijas,» saka treneris.
Foto: no K.Vilcāna personīgā arhīva
1 °C,
7.3 m/s,
92.6 % 
1 °C,
7.3 m/s,
92.6 %