«Tā būs tāda tuva pēcpusdiena mums visiem kopā ar Valta Pūces mūziku, kas ir brīnišķīga un kurai lieks troksnis nav vajadzīgs. Manuprāt, tā atstāj tādu patīkamu pēcgaršu,» tā īsumā par svētdien, 25. oktobrī, pulksten 16 Jelgavas kultūras namā paredzēto koncertprogrammu «Tuvplāni» teic grupas «Prāta vētra» solists Renārs Kaupers. Līdz šim R.Kauperu esam raduši redzēt kopā ar prātniekiem, taču šoreiz skatītājiem dota iespēja viņu vērot pavisam neierastā ampluā – dziedot kamerstila mūziku kopā ar savu bijušo kustības un stājas skolotāju Raimondu Vazdiku, vijolnieku Raimondu Ozolu un komponistu Valtu Pūci.
Ritma Gaidamoviča
Šī koncertprogramma krietni atšķiras no R.Kaupera ikdienas – kā viņš pats saka, tā esot ļoti laba atpūta no visa lielā šajā pasaulē. ««Tuvplāni» ir krietni citādāki nekā «Prāta vētras» koncerti, jo uz skatuves viss notiek bez bungām, ģitārām, lielas apskaņošanas aparatūras, spožiem prožektoriem. Viss ir mazs un tuvs, kā jau to vēsta nosaukums. Tas gan nav viegli, jo, muzicējot kamerstilā, neko nevar noslēpt. Ja «Prāta vētras» koncertos, nedaudz sajaucot vārdus, varu paslēpties aiz skaļas mūzikas, tad te tas neies cauri. Uz skatuves ir četri cilvēki – V.Pūce, kurš ir dziesmu autors, spēlē klavieres un mazliet piedungo, izcilais vijolnieks R.Ozols, dziedātāja R.Vazdika, kas pārsteidz ar samtaino balss tembru, un es,» stāsta R.Kaupers.
«Pusnakts kabarē» vietā «Tuvplāni» Taujāts, vai jaunais tēls dziedātājam patīk, R.Kaupers atzīst, ka jā. «Man ļoti patīk, jo Valta mūzikā ir kaut kas smeldzīgs, ko mana dvēsele saprot. Mūzikai seko arī draudzīgs kolektīvs. Mēs sevi smejoties saucam par rakabē. Tas ir atvasinājums no vārda kabarē, jo sākotnēji bija doma, ka šo programmu varētu nosaukt par «Pusnakts kabarē», bet, tā kā kabarē jau ir Rīgā, Valts izdomāja «Tuvplānus». Manuprāt, tas daudz labāk raksturo to, ar ko mēs nodarbojamies, jo viss ir tuvu, vienkārši, varētu pat teikt intīmi, klusi, bez lieka trokšņa. Šķiet, ka mēs nodarbojamies ar būtisko. Ir reizes, kad daudzām grupām, dziesmām, koncertuzvedumiem ir ļoti skaists iepakojums, bet trūkst satura, taču, manuprāt, te tas ir,» stāsta dziedātājs.
Satikušies zem viena karoga «Muzicēt ar tādiem meistariem ir liela bauda. Viņi ir profesionāļi katrs savā jomā. Interesanti, ka ar Valtu es iepazinos «Saules zaķī», kad rūtainā kreklā un kļošenēs lēkāju pa skatuvi, bet Raimonda ir mana bijusī kustības un brīvas uzvešanās sabiedrībā skolotāja universitātē. Es vēl atceros, kā viņa mums mācīja pareizi uzvesties un stāvēt. Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad skolniekus un skolotājus spēlējam. Esam forši paziņas, kas šoreiz satikušies zem viena karoga – V.Pūces mūzikas,» tā R.Kaupers. Kaut arī mūziķis Jelgavas 1. ģimnāzijas orķestrī kopā ar grupas biedru Jāni Jubaltu spēlējis korneti, šajā koncertuzvedumā viņam uzticēts melodions – instruments, ko V.Pūce saucot par orālajām ērģelēm. «Tas ir pūšamais instruments kā mazas klavierītes – pūt tajā iekšā un ar vienu roku spēlē melodiju. Es, protams, nepretendēju uz nekādu augstu meistarību, bet, tā teikt, kā māku, tā maunu un līdz galam tieku,» smaidot teic R.Kaupers. «Trio» un plīša lācis «Bet visvairāk man patīk tas, ka es varu spēlēt savu mīļāko dziesmu «Trio» no «Maranas» albuma «Parasta diena». Tas ir viens no maniem mīļākajiem skaņdarbiem, un šoreiz man ir tā brīnišķīgā iespēja to nevis dziedāt, bet spēlēt. Kāpēc šis ir mīļākais? Ar «tāpēc» te būs grūti atbildēt, tas ir tāpat kā, kad valkājam kādu džemperi, – mums tas patīk un mēs valkājam. Vai, piemēram, bērnam dažkārt var dāvināt jaunus lego un citas mantas, bet viņam tomēr patīk tāds nobružāts plīša lācis. Kāpēc tas patīk, viņš nevar izstāstīt. Lai gan pēc visiem kvalitātes mērījumiem tas ir pēdējā vietā, bet sirdī – pirmajā. Līdzīgi ir ar dziesmām. To ir tik daudz šajā pasaulē, bet ir viena tāda, kas trāpa sirsniņā, un man tā ir «Trio»,» stāsta R.Kaupers.
Nav mazu vai lielu lietu «Kas vieglāk – mazi projekti vai vērienīgi koncerti ar «Prāta vētru»? Gribētu teikt, ka tas ir kā dziesmā «Visskumjākā parāde uz mūsu ielas»: nav pasaules mazas, nav pasaules lielas, ir tikai mūsējā, vienalga, ko teiktu kaimiņi aiz sienas… Tā doma – nav lielu vai mazu lietu, nav svarīgi, vai atnāk 45 tūkstoši skatītāju Meža parkā vai 400 cilvēki Saldū uz «Tuvplānu» koncertu, atbildība un uztraukums pirms uzstāšanās ir ļoti līdzīgs. Atbildība ir gan pret skatītājiem, gan sevi. Galvenokārt jau pret sevi, jo uzreiz pats jūti, vai koncerts izdevies, vai varēja labāk, ko tieši varēja labāk. Ir koncerti, kas aiziet vienā elpas vilcienā un viss ir brīnišķīgi, bet ir reizes, kad iekšēji sajūti, ka kaut ko tomēr varēja citādāk,» tā R.Kaupers. «Manuprāt, tā būs jauka pēcpusdiena kopā ar «Tuvplāniem». Varbūt šeit vietā būtu Imanta Ziedoņa teiktais: «Mēs iesim tuvāk un tuvāk, jo tālāk vairs nav kur iet.» Man šķiet, ka cilvēki ir saguruši no lielas reklamēšanas, taču varu teikt, ka tur būs četri forši cilvēki, kuri katrs māk darīt savu lietu, brīnišķīga mūzika, patīkama atmosfēra. Un galvenais, ka būs starpbrīdis un tajā darbosies bufete,» aicinot jelgavniekus uz koncertuzvedumu, teic R.Kaupers.
4 °C,
2.3 m/s,
92.2 % 
4 °C,
2.3 m/s,
92.2 %