Ja vēl pirms dažiem gadiem ūdenstūrisms Jelgavā bija ļoti vāji attīstīts, tad šosezon dažādus ūdenstūrisma pakalpojumus mūsu pilsētā piedāvā jau vairāk nekā desmit uzņēmumu – pa upēm kursē trīs kuģīši, trīs uzņēmumi piedāvā laivošanas maršrutus, var iznomāt katamarānus, jahtas un pat izmēģināt SUP jeb tādu kā lielu sērfa dēli, kuru, stāvot kājās, dzen uz priekšu ar aira palīdzību.
Kristīne Langenfelde
Kuģīša «Frīda» kapteinis Artis Jansons atceras, ka viņš pirms pieciem gadiem bijis celmlauzis, mūspuses ūdeņos piedāvājot regulārus izbraucienus pa Lielupi. Tolaik pat laivai īsti nav bijis kur piestāt, krasti aizauguši, taču tagad ir izveidotas vairākas piestātnes, divas pludmales, promenādes, uz ūdens kustību regulē navigācijas zīmes, bet pludmalēs kārtību uzmana pašvaldības policisti glābēji. Visi pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka ūdenstūrisma bizness mūsu pilsētā ir perspektīvs – šobrīd gan tas esot tikai attīstības sākumposmā, tāpēc jelgavnieki var cerēt gan uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, gan uz piedāvājuma dažādošanu.
Sevi par konkurentiem neuzskata
Ja kuģītis «Frīda» pa Jelgavas ūdeņiem peld jau piekto gadu, tad liellaivai «Nameisis» šī ir tikai otrā sezona, bet kuģis «Mītava» mūsu pilsētā ieradās vien šogad. Visu kuģu kapteiņi atzīst, ka konkurenti viņi nav, jo katra piedāvājums atšķiras. «Frīda» ir mazs kuģītis, kas spēj uzņemt deviņus pasažierus, līdz ar to brauciens ir personiskāks, «Nameisis» ir liellaiva ar 20 vietām, kas jau pēc būtības atšķiras no kuģīšiem, bet atpūtas kuģis «Mītava» paredzēts lielākām kompānijām – līdz 40 cilvēkiem, kas nozīmē, ka piedāvājumā ir ne tikai izbrauciens pa upēm, bet arī iespēja rīkot uz kuģa atpūtas pasākumus ar draugiem, kolēģiem.
Jelgavnieks ir organizēts
Vēl viena lieta, par ko vienisprātis ir «Mītavas» un «Nameiša» kapteiņi, – līdz šim paši ir maz strādājuši pie savu pakalpojumu popularizēšanas jeb reklāmas. «Esmu novērojusi, ka jelgavnieks ir ļoti organizēts – ja viņš dodas uz pasākumu Pasta salā, tad viņš dodas tikai uz to. Iet pāri tiltiem un pat neiedomājas, ka vienu atpūtas veidu var apvienot ar otru, pirms vai pēc pasākuma izbraucot ar kuģīti. Tātad mums pašiem ir jādomā, kā jelgavnieka organizētajā atpūtas plānā piedāvāt izbraukumu ar liellaivu, kā viņu ieinteresēt,» spriež «Nameiša» kapteine Dace Asne. Līdzīgi domā arī «Mītavas» kapteinis Genādijs Kostjukovs. «Mēs katru dienu redzam, kā jelgavnieki no centra iet to lielo gabalu uz pludmalēm kājām, bet mēs taču varētu viņiem piedāvāt pludmalē no Čakstes promenādes nokļūt ar kuģīti. Tāpat diezin vai daudzi jelgavnieki ir aizdomājušies par to, ka savu dzimšanas dienu var svinēt nevis mājās pie klāta galda, bet uz mūsu kuģa. Daži šādi pasūtījumi mums ir bijuši – cilvēki noīrē kuģīti, paši uzklāj galdu un feini pavada pie mums laiku. Tāpat darba kolektīvi te var rīkot gan sapulces, gan korporatīvos pasākumus. Šobrīd jaunums ir tāds, ka uz kuģa esam atvēruši arī bāru, kur tiek piedāvāti gan dzērieni, gan vieglas uzkodas. Sajūta ir tāda, ka jelgavnieki vēl vienkārši nezina vai nav pieraduši pie atpūtas uz ūdens – tas viņiem ir jaunums.»
«Nameiša» kapteine redz vēl kādu jomu, kurā varētu veidoties laba sadarbība – proti, sastrādāties ar Jelgavas gidiem. «Tūristi mūsu pilsētā ir, bet arī viņiem līdz mums jānokļūst, tieši tāpēc šeit varētu noderēt sastrādāšanās ar Jelgavas gidiem, izveidojot jaunus tūrisma maršrutus, kuros būtu iekļauta arī kuģošana.
Jāmācās uzvesties
Vēl kāda būtiska problēma, kuru akcentē kapteiņi, ir uzvedības kultūra uz ūdens. Viņi visi uzteic pašvaldības policistu glābēju darbu, jo, kā paši saka, tik labu un operatīvu dienestu darbu uz ūdens viņi citur nav manījuši. Taču tas neizslēdz, ka joprojām uzrodas cilvēki, kuriem pieklibo uzvedība uz ūdens. «Pati nereti makšķerēju no upes ārā čipsu pakas, plastmasa pudeles… Skumji. Uz savas laivas gan vienmēr ar pasažieriem vienojamies, ka nekas tāds nav pieļaujams. Bet tik un tā gadās pa jautājumam: «Ķiršu kauliņus drīkst izmest?» «Nedrīkst!» Jā, pat organiskos atkritumus upē mest nedrīkst – pētījumi ir pierādījuši, ka arī tie sadalīšanās procesā upei nodara būtisku postījumu. Cilvēki to vienkārši nezina,» saka kapteine Dace.
Savukārt kapteinis Artis vēl šomēnes redzējis, kā kārtējais pārgalvis gribējis no «Mītavas» tilta ūdenī ielēkt. «Stāv apkārt jauniešu bariņš ar jau nofokusētiem telefoniem un gaida, kad nu viņš lēks, lai paspētu to iemūžināt… Baisi kļūst iedomājoties. Pats centos ātri reaģēt, un tikpat ātri ieradās Pašvaldības policija – šoreiz apturēja jaunieti… Diezin vai šis jaunietis zināja, ka Driksā ūdens ir vien divus metrus dziļš un lēciens no tāda augstuma viņa kājas būtu iedzinis… nu, ziniet kur. Atvainojos, ka tik prasti saku… Bet mēs labi saprotam, kāds video būtu sanācis jaunieša draugiem…»
Tāpat kuģīšu kapteiņi aicina aizdomāties visus tos, kuri, intereses vadīti, izdomā ko nomest ūdenī no tiltiem. «Vairākas reizes ir gadījies, ka burtiski manā priekšā no tilta nokrīt, piemēram, pilna plastmasas pudele. Vai metējs aptver, kas notiktu, ja šāda pudele trāpītu laivā sēdošam mazam bērnam? Droši vien – ne,» saka kapteine Dace, aicinot baudīt atpūtu uz ūdens bez liekas pārgalvības.
Foto: Ivars Veiliņš