Latvijā

Jaunais gads ir atnācis ar kopumā 152 jauniem normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, savukārt 52 jaunā gada pirmajā dienā zaudēja spēku. Tiesa, šīs izmaiņas ir vien daļa no tām, kas iedzīvotājus sagaida visa gada garumā un zināmas jau šobrīd.

Ar visām izmaiņām var iepazīties tiesību aktu vietnē
www.likumi.lv, taču portāls www.jelgavasvestnesis.lv, uzsākot jauno
gadu, apkopo 2017. gada būtiskākās novitātes – liela daļa no tām
atstās ietekmi uz ikvienu mājsaimniecību. Kādu paši iedzīvotāji
prognozē jauno gadu? 34 procenti aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka
viņu mājsaimniecību finansiālā situācija 2017. gadā saglabāsies
nemainīga, 25 procenti domā, ka situācija nedaudz uzlabosies, bet
četri procenti sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretim katrs piektais
jeb 21 procents respondentu uzskata, ka situācija šajā gadā
pasliktināsies, tostarp pieci procenti prognozē, ka tā
pasliktināsies būtiski, liecina «Swedbank» Finanšu institūta
apskats.

• Minimālā alga Latvijā no 2017. gada ir 380 eiro jeb par 10 eiro
  vairāk nekā pagājušajā gadā. Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba
  algas saņēmēji ik mēnesi «uz rokas» iegūs nepilnus septiņus
  eiro.

• Lai gan nodokļa atvieglojuma apmērs par vienu apgādībā esošu
  personu paliek nemainīgs – 175 eiro –, būtiski, ka ienākumu nodokļa
  atvieglojumu par apgādībā esošu personu no šī gada attiecina arī uz
  nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar
  invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli
  apliekamus ienākumus vai valsts pensiju.

• Līdz ar 1. janvāri ikmēneša neapliekamais minimums samazinājies
  līdz 60 eiro līdzšinējo 75 eiro vietā. Maksimālais gada
  neapliekamais minimums 2017. gadā ir 1380 eiro, gada apliekamā
  ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo
  minimumu, ir 4800 eiro, savukārt gada apliekamais ienākuma apmērs,
  virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, ir
  pieaudzis līdz 13 200 eiro. Strādājošie nodokļu starpību starp
  piemēroto neapliekamo minimumu un noteikto diferencēto gada
  neapliekamo minimumu varēs atgūt 2018. gadā, Valsts ieņēmumu
  dienestā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Jāatgādina, ka
  minimālais mēneša neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies,
  līdz 2020. gadā visiem būs nulle.

• Šogad tiks pārrēķinātas pensijas, kuras piešķirtas 2011. gadā,
  līdz ar to tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt
  ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvu kapitāla indeksu.
  Turpmāk indekss būs pozitīvs. Tāpat būtiski, ka no šī gada 1.
  oktobra pensiju indeksācijas aprēķinā ņems vērā 50 procentus no
  apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem
  līdzšinējo 25 procentu vietā, tādējādi indeksa formula būs
  labvēlīgāka pensiju saņēmējiem.

• Vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta saņēmējiem sociālās
  apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret
  bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai tiks veiktas no 171 eiro.
  Pagājušajā gadā šī summa bija 142,29 eiro.

• No 34,14 eiro uz 50,07 eiro šogad pieaug ģimenes valsts
  pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem, un tas būs 4,4 reizes
  lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē – ģimenes valsts pabalsta
  apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 eiro mēnesī.

• No 1. februāra informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem
  publiskos portālā www.latvija.lv – informāciju par parādnieku
  persona varēs iegūt tikai tādā gadījumā, ja būs zināms parādnieka
  vārds, uzvārds un personas kods.

• 1. janvārī stājušās spēkā arī izmaiņas bezdarbnieka pabalsta
  saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas
  sociālās iemaksas. Ja iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais
  strādāšanas termiņš bija deviņi mēneši, tad turpmāk, lai varētu
  pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, 16 mēnešu periodā būs
  nepieciešami vismaz 12 nostrādāti mēneši. Šādi grozījumi pieņemti
  ar mērķi ierobežot sezonālo strādnieku iespējas iegūt bezdarbnieka
  pabalstu.

• Iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām
  ar speciālajām dienesta pakāpēm ievieš jaunu darba samaksas
  sistēmu, paaugstinot arī atalgojumu. Jaunā darba samaksas sistēma
  noteiks līdzīgu samaksu par vienādas sarežģītības dienesta
  pienākumu izpildi.

• Ņemot vērā valstī noteiktās minimālās algas celšanu, 2017. gadā
  palielinās atalgojums (zemākās mēnešalgas apmērs par slodzi) arī
  veselības aprūpes sektorā strādājošajiem, tādējādi tiks pārrēķināti
  un palielināti veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifi. Tāpat
  palielināsies finansējums ģimenes ārstu praksēm un apmaksas tarifs
  vienas veselības aprūpes epizodei.

• Turpmāk vairs nebūs jāmaksā auto un motociklu reģistrācijas
  nodoklis, taču ekspluatācijas nodokļa likmes 2009. gada un
  jaunākiem auto rēķinās pēc automobiļa oglekļa dioksīda jeb CO2
  izmešu apjoma. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa
  likmei būs noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora
  tilpums ir lielāks par 3500 kubikcentimetriem. Nodokļa atvieglojumi
  50 procentu apmērā paredzēti daudzbērnu ģimenēm un 25 procentu
  apmērā lauksaimniekiem.

• Kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka 3000
  kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu
  autopārvadājumiem, no šī gada jāmaksā šādas autoceļu lietošanas
  nodevas likmes – dienas likme 6 eiro, nedēļas likme 14 eiro, mēneša
  likme 28 eiro un gada likme 300 eiro. Autoceļu lietošanas nodeva
  (vinjete) ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu
  izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību.

• Līdz ar jauno gadu stājušās spēkā izmaiņas kārtībā, kādā
  izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā.
  Izmaiņu galvenā būtība – turpmāk persona, kuras deklarētā
  dzīvesvieta ir Latvijā, Latvijas teritorijā vadīt ārvalstī
  reģistrētu automobili varēs, ja būs samaksāts transportlīdzekļa
  ekspluatācijas nodoklis, kura apmērs atkarībā no auto lietošanas
  ilguma, var būt no 10 eiro par dienu līdz 1000 eiro par gadu.
  Jāuzsver, ka 1. janvārī spēku zaudējušas līdz šim piešķirtās
  atļaujas dalībai ceļu satiksmē ar ārvalstī pastāvīgi reģistrētu
  vieglo automobili.

• Izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa
  remonta veikšanai skaidrā naudā, auto īpašniekam jāņem vērā, ka
  aprēķinātā zaudējumu summa tiks izmaksāta 70 procentu apmērā bez
  PVN. Izmaksājamā summa samazināta, pirmkārt, par aprēķinātā PVN
  summu, otrkārt, summu bez PVN samazina vēl par 30 procentiem, kas
  aptuveni atbilst darbaspēka nodokļa summai. Jauno kārtību piemēros
  tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši pēc 2017. gada 1.
  janvāra.

• Lai izvairītos no situācijām, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks
  nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un bijušais dzīvokļa
  īpašnieks spiests turpināt maksāt visus maksājumus par dzīvokli,
  abām darījuma pusēm būs nekavējoties rakstveidā jāinformē mājas
  pārvaldnieks par dzīvokļa īpašnieka maiņu un jāiesniedz dokumenti
  mājas lietas kārtošanai – to paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma
  likumā.

• Šogad no 12 uz 25 eiro par tonnu paaugstināts dabas resursu
  nodoklis nešķirotiem atkritumiem, kas nozīmē atkritumu
  apsaimniekošanas maksas kāpumu arī jelgavniekiem. Proti,
  sadārdzinājums daudzdzīvokļu mājas vienam iedzīvotājam būs 10 centi
  mēnesī, privātmājās 140 litru ietilpības konteinera izvešana
  sadārdzināsies par 10 centiem, bet 240 litru konteinera izvešana –
  par 18 centiem. Jāpiebilst, ka dabas resursa nodokļa likme par
  atkritumu apglabāšanu poligonos pakāpeniski tiks paaugstināta līdz
  2020. gadam, kad tā būs jau 50 eiro par tonnu.

• 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiks pilnībā
  atvērts visiem lietotājiem, līdz ar to visiem dabasgāzes
  lietotājiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties sev piemērotāko
  tirgotāju. Mājsaimniecības lietotājiem ir paredzēta pakāpeniska
  tirgus atvēršana, un viņi aicināti pieņemt lēmumu mainīt tirgotāju
  vai produktu, slēgt līgumu ar jauno tirgotāju un 2017. gada 1.
  maija saņemt dabasgāzi pēc jaunā līguma nosacījumiem.

• Kopš šī gada sunim, kas sasniedzis sešu mēnešu vecumu, obligāti
  jābūt apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam valsts vienotajā
  datubāzē Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmā. Jelgavā
  suņa saimniekam papildus jāmaksā arī pašvaldības nodeva par suņa
  turēšanu pilsētā, kas ir seši eiro un par suni, kurš sasniedzis
  sešu mēnešu vecumu, jāsamaksā līdz katra gada 31. martam.

• Pagājušā gada izskaņā pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa
  likumā un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas nosaka:
  2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam
  līdz 7000 eiro ir 12 procenti, savukārt apgrozījumam virs 7000 eiro
  – 15 procenti. Savukārt normas, kas noteica darba devējiem
  pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
  par darbiniekiem, atceltas.

• Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un
  nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no šī
  gada spēkā ir ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā
  naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Par darījuma veikšanu
  skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, ir paredzēta
  administratīvā atbildība – naudas sods piecpadsmit procentu apmērā
  no darījuma summas.

• No 1. janvāra paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un
  cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai
  tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. No 1.
  marta tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem
  dzērieniem, savukārt no 1. jūlija – akcīzes nodokļa likme
  cigaretēm.

Foto: JV