Pilsētā

Ierīkot jaunus bērnu laukumiņus pilsētā, veikt dažādu ielu un ēku rekonstrukciju, uzlabot apgaismojumu, labiekārtot suņu pastaigu laukumus un apzaļumot pilsētu – tie ir tikai daži jelgavnieku ieteikumi par to, kas Jelgavas pašvaldībai būtu jāpaveic pilsētā 2019. gadā. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā ieskatu jelgavnieku sniegtajos ieteikumos.

Valentīna, pensionāre:

– Pilsēta pēdējo gadu laikā kļuvusi krietni sakoptāka un
skaistāka, tomēr man ir viens ieteikums, ko vēl varētu uzlabot.
Katru dienu no Aspazijas ielas rajona dodos uz centru un, mērojot
šo vienu līdz divus kilometrus, pamanu, ka soliņi, uz kuriem varētu
apsēsties un «atvilkt elpu», izvietoti pārsvarā tikai centra
apkaimē, tāpēc lūdzu pievērst uzmanību arī šim – Dambja un Māras
ielas apkaimes – rajonam.

Ilva, grāmatvede:

– Līdztekus Satiksmes ielas brauktuvei, ko pašvaldība jau plāno
sakārtot, vēlētos, lai pašvaldība pievērš uzmanību arī Uzvaras
parkam. Tā ir lieliska pilsētas vieta – klusa un sakārtota –, tomēr
šobrīd tā ir piemērotāka tikai māmiņām ar ratiņiem, jo bērniem tur
īsti nav, ar ko nodarboties. Manuprāt, tā būtu droša vieta bērnu
laukumiņam. Tāpat pilsētā vajadzētu piedomāt par nobrauktuvēm uz
ietvēm – mammām ar ratiņiem tas ir izaicinājums.

Dāvis, strādā IT nozarē:

– Esmu ievērojis, ka dažās pilsētas vietās, piemēram, Pasta
ielā, ir lielisks apgaismojums, bet dažviet, piemēram, Katoļu ielā,
tas ir ļoti blāvs un vakara stundās nepietiekami apgaismo ne vien
ceļu un gājēju ietves, bet arī gājēju pārejas. Šāda situācija ar
apgaismojumu ir arī tirgus rajonā – Uzvaras ielā.

Valentīna, strādā medicīnas jomā:

– Pilsētas centrs mums ir burvīgs, taču lielāka uzmanība būtu
jāpievērš arī attālākām vietām. Ilgus gadus strādāju neatliekamajā
palīdzībā, un, pateicoties bedrainiem ceļiem, katru nedēļu
automašīnai bija nepieciešams veikt remontu. Turklāt ar šo problēmu
nākas saskarties ne tikai pagalmos, kuru sakopšana ir pašu dzīvokļu
īpašnieku pienākums. Piemēram, Ausekļa ielas rajons – Viestura un
Vārpas iela – katru gadu, īpaši rudenī, ir katastrofālā
stāvoklī.

Kārlis, strādā apsardzē:

– Biju priecīgs, ka šogad jau veikts remonts pilsētas baseinā –
tas ir būtisks ieguvums, jo mans bērns tur apmeklē nodarbības. Kāds
cits man svarīgs jautājums ir autobusu kursēšanas grafiks vakara
stundās. No Rīgas uz Jelgavu ar pēdējo vilcienu atbraucu pēc
pulksten 24, un mēs tādi esam daudz, taču nokļūt mājās uz Satiksmes
ielu nav iespējas. Jāiet ar kājām vai jābrauc ar taksometru. Vismaz
viens vēlais reiss pilsētā būtu ļoti vajadzīgs.

Rafals, pensionārs:

– Es dzīvoju Depo rajonā un esmu gandarīts, ka galveno ielu
sakārtošanai šobrīd pievērsta uzmanība. Mans ieteikums būtu
izvērtēt situāciju arī Upes ielā – agrāk tur ganījās un zāli noēda
privātīpašnieku govis, bet šobrīd viss lēnām aizaug. Tāpat arī šajā
vietā būtu nepieciešams iztīrīt Lielupes krastu.

Ludmila, apkalpošanas speciāliste:

– Mani ļoti priecē, ka RAF rajons atgūst savu vēsturisko elpu un
šajā masīvā parādās arvien vairāk rūpnīcu, līdz ar to – arī darba
vietu. Savukārt tas, ko vēl varētu uzlabot, ir mikrorajona vide.
Šeit ļoti daudz bērnu un jauniešu apmeklē sporta pulciņus, un būtu
labi, ja trenēties viņi varētu arī svaigā gaisā. Līdzīgi, piemēram,
kā tas ir Pasta salas trenažieru laukumā. Domāju, tur labprāt
sportotu arī pieaugušie!

Oksana, jaunā māmiņa:

– Tā kā esmu jaunā māmiņa, man šobrīd ir aktuāli divi jautājumi
– bērnudārzs Pārlielupē, uz kuru šobrīd ir lielas rindas, kā arī
nodarbības mazuļiem. Zinu, ka tādas ar pašvaldības līdzfinansējumu
pieejamas «Jundā», tomēr šajā gadījumā man ar ratiem būtu jāmēro
diezgan liels ceļa posms. Domāju, ka būtu lietderīgi, ja mazuļu
skoliņas vai tematiskie pasākumi mammām tiktu organizēti arī šajā
pilsētas daļā.

Inese, pedagoģe:

– Manuprāt, šobrīd Pārlielupē ir lieliska vieta, kur ģimenēm
pavadīt laiku – tā ir Pārlielupes bibliotēka. Ļoti vēlētos, lai
tematiskie pasākumi tur notiktu biežāk, jo tieši interešu
izglītības pienesums palīdz bērnam būt daudzpusīgam.

Natālija, pensionāre:

– Šķiet, ka svarīgākajiem darbiem pilsēta jau ir pieķērusies –
lielākais prieks ir par to, ka atdzīvosies Vecpilsētas kvartāls.
Taču, ja runājam par maznozīmīgākām lietām, tad pilsēta varētu
vairāk apzaļumot dažādas teritorijas nevis ar zālīti, bet ar
augiem. Piemēram, Lielajā ielā pie Dobeles ielas. Tāpat es labprāt
izbaudītu vairāk kultūras pasākumu – koncertus un teātra izrādes –,
kuri notiktu ne vien latviešu, bet arī krievu vai lietuviešu
valodā.

Viktorija, jaunā māmiņa:

– Manuprāt, pilsētā ir nepieciešamas vietas, kur cilvēkiem
pastaigāties ar suņiem, kā arī urnas suņu ekskrementiem. Lai gan
man pašai nav mājdzīvnieku, es ļoti bieži novēroju, kā cilvēki
staigā ar suņiem pa zālīti vai gar manu kāpņutelpu. Rezultātā –
nevaru palaist mazu bērnu staigāties, jo ik uz soļa redzamas suņu
«pēdas». Iespējams, laukums un tajā izvietotas urnas varētu šo
jautājumu atrisināt.

Sarmīte, veikala īpašniece:

– Dzīvoju 3. līnijā un ļoti gribētu, lai pašvaldība pievērš
uzmanību mūsu ielas ceļam. Apzinos, ka asfaltēšanas darbi ir dārgi,
taču tie varētu būt vismaz regulāri uzturēšanas darbi, pieberot
grants segumu un vai aizlāpot bedres. Ja drīzumā kaut kur Nameja
ielas tuvumā tiks celts bērnudārzs, šis jautājums kļūs aizvien
aktuālāks.

Inta, skolotāja:

– Jāuzceļ jauna Spīdolas Valsts ģimnāzija. Pedagogiem ir ļoti
daudz un dažādu ideju – skolēnu mācību uzņēmumu inkubators,
darbmācības kabinets un daudzas citas –, ko vēlētos realizēt, bet
tam gluži vienkārši nav vietas! Mēs ļoti labprāt piedzīvotu
pārmaiņas, lai varētu augt un attīstīties.

Dace, skolotāja:

– Vajadzētu pārskatīt autobusu vēlo reisu pieejamību. Cilvēkiem,
kuri pēc pulksten 20 vēlas doties Vītoliņu, Atpūtas vai Bemberu
virzienā, tas gluži vienkārši nav iespējams.

Guna, vadītāja vietniece saimniecības
jautājumos:

– Šobrīd strādāju pirmsskolas izglītības iestādē un saskatu
vismaz divus izaicinājumus šim gadam – pārskatīt algu apmēru, jo
vērojams liels pedagogu trūkums, kuri aiziet no pilsētas labākas
algas meklējumos, kā arī uzlabot komunikāciju ar pedagogiem
ārkārtas situācijās. Kā piemēru var minēt ieilgušos būvdarbus
«Sprīdītī» – cilvēki vēlas būt informēti par to, kas un kā
notiek.

Kaspars, logu ražošanas tehnologs:

– Ļoti gaidām, kad tiks uzsākta jaunā tirgus sakārtošana, kā arī
tiks īstenots projekts par jaunā tilta izbūvi. Šobrīd rīta un
vakara stundās satiksme pilsētā, īpaši Lielajā un Rīgas ielā, ir
ļoti intensīva, un to var atrisināt tikai papildu tilts, kas
atslogotu šo plūsmu. Un nepiekrītu, ka pie vainas būtu pilsētas
luksofori – ja divi jelgavnieki no rīta paši neievēro adekvātu
braukšanas kultūru un saduras, pie tā var vainot tikai paši
sevi.

Pēteris, students:

– Pašvaldībā viss tiek darīts, tomēr dažviet pietrūkst
pabeigtības sajūtas. Piemēram, Lielajā un Rīgas ielā izbūvēti
veloceliņi, un tas ir lieliski, tomēr šo darbu laikā par maz
piedomāts par pārejām no asfaltētajām brauktuvēm uz celiņu – šie
līmeņi atšķiras vismaz par vairākiem centimetriem, un tas regulāri
rada bažas braucot.

Jānis, students:

– Jelgavas centrā aktuāls jautājums ir stāvvietas – to ir ļoti
maz, turklāt teju visas ir ar atļaujām vai laika ierobežojumu.
Piemēram, šobrīd dzīvojam kojās un regulāri saskaramies ar
problēmu, ka automašīnu tuvākajā apkārtnē gluži vienkārši nav, kur
novietot.

Linda, mājsaimniece:

– Uz priekšdienām, manuprāt, vajadzētu piedomāt par atkritumu
urnām uz ielām. Tās ir pietiekami daudz parkos un pie
lielveikaliem, bet dažkārt tās pietrūkst, vienkārši ejot pa ielu.
Piemēram, bieži šis jautājums kļūst aktuāls, kad ar bērnu
pastaigājamies Lielās ielas rajonā.

Laine, studente:

– Pašvaldība pilsētā nodrošinājusi vairākus bērnu laukumiņus, un
mans ieteikums būtu sekot līdzi tam, lai tie attiecīgi tiktu arī
uzturēti, vai atsevišķos gadījumos – atjaunoti. Piemēram, laukumiņš
Lielajā ielā 15a. Tāpat būtu lietderīgi domāt arī par atpūtas
laukumiem vecākiem bērniem no 10 gadu vecuma.

Andris, dežurants:

– Nākamajā sezonā pilsētā vajadzētu pārskatīt ietvju un
brauktuves kaisīšanas paradumus. Sāls koncentrācija ir milzīga, kā
rezultātā cieš automašīnas, pilsētnieku apavi un suņi, kuriem pēc
ziemas sezonas sākas problēmas ar ķepām. Iespējams, kā pretslīdes
materiālu varētu izvēlēties alternatīvu vielu maisījumu.

Iveta, sociālā darbiniece:

– Ņemot vērā, ka strādāju patversmē, man ir priekšlikums ieviest
izmaiņas šīs iestādes darbā – veidot to kā diennakts iestādi, jo
daudzi klienti spiesti no rīta atstāt patversmi, bet viņiem gluži
vienkārši nav, kur iet. Varētu pārprofilēt pakalpojumus – proti,
tiem cilvēkiem, kuri jau gadiem ierodas tikai pārlaist nakti,
piedāvāt minimālo pakalpojumu paketi, bet tiem, kuriem ir
motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus šajā krīzes situācijā –
piedāvāt plašāku atbalsta pasākumu klāstu.

Ieva, strādā autotransporta jomā:

– Nesen biju uz svecīšu vakaru Baložu kapos un jāatzīst, ka tur
stāvlaukumā nepieciešams uzlabot apgaismojumu – vakarā gājām un
redzējām ceļu, tikai pateicoties telefonā esošajam lukturītim.
Tāpat vajadzētu padomāt, kā kapsētu akās atrisināt ūdens trūkuma
problēmu vasaras karstajos mēnešos.

Ingus, strādā transporta nozarē:

– Mani pašvaldības darbā viss apmierina – salīdzinot ar to, kas
pilsētā bija pirms 20 gadiem, šodien dzīvojam pat ļoti labi!
Iespējams, vēlētos, lai pilsēta vairāk līdzfinansētu sporta klubus
– tad augsta līmeņa sportu varētu vērot tepat, pilsētā.

Laura, studente:

– Mums Jelgavā pietrūkst izklaides vietu un pasākumu, kas būtu
interesanti jauniešu auditorijai. Kultūras nama pasākumi bieži vien
ir saistoši vidējai paaudzei, bet, piemēram, koncerti ar jauniešu
iecienītiem mūziķiem Jelgavā tiek organizēti tikai uz naktsklubu
skatuvēm.

Ieva, jaunā māmiņa:

– Tā kā ikdienā daudz pārvietojos ar bērnu ratiņiem, varu
secināt, ka daudzviet pie ēkām nepieciešams uzlabot vides
pieejamību. Saprotu, ka tā ir pašu ēku īpašnieku atbildība, tomēr
pašvaldība varētu pieņemt noteikumus, kas paredzētu kādu soda mēru
– iespējams, tas veicinātu uzņēmēju vēlmi domāt arī par citām
sabiedrības grupām.

Aelita, strādā valsts pārvaldes
institūcijā:

– Jelgavai vajadzētu turpināt darbu pie veco ēku renovācijas.
Jelgavas Valsts ģimnāzija, Jelgavas pils un pilsētas kojas šogad
jau tiek sakārtotas, taču pilsētai ir arī vairāki citi
izaicinājumi. Vizuālā komponente tomēr ļoti uzlabo pilsētas
vidi.

Ginta, uzņēmēja:

– Mana lielā vēlme ir kinoteātris pilsētā – es patiešām tur ietu
un apmeklētu katru jauno filmu. Šobrīd, braucot ar ģimeni uz
kinoteātri Rīgā, mēs šim pasākumam nedēļas nogalē tērējam vismaz 50
eiro. Es labprātāk šo naudu atstātu mūsu pilsētā.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»