Ierīkot jaunus bērnu laukumiņus pilsētā, veikt dažādu ielu un ēku rekonstrukciju, uzlabot apgaismojumu, labiekārtot suņu pastaigu laukumus un apzaļumot pilsētu – tie ir tikai daži jelgavnieku ieteikumi par to, kas Jelgavas pašvaldībai būtu jāpaveic pilsētā 2019. gadā. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā ieskatu jelgavnieku sniegtajos ieteikumos.
Valentīna, pensionāre:
– Pilsēta pēdējo gadu laikā kļuvusi krietni sakoptāka un skaistāka, tomēr man ir viens ieteikums, ko vēl varētu uzlabot. Katru dienu no Aspazijas ielas rajona dodos uz centru un, mērojot šo vienu līdz divus kilometrus, pamanu, ka soliņi, uz kuriem varētu apsēsties un «atvilkt elpu», izvietoti pārsvarā tikai centra apkaimē, tāpēc lūdzu pievērst uzmanību arī šim – Dambja un Māras ielas apkaimes – rajonam.
Ilva, grāmatvede:
– Līdztekus Satiksmes ielas brauktuvei, ko pašvaldība jau plāno sakārtot, vēlētos, lai pašvaldība pievērš uzmanību arī Uzvaras parkam. Tā ir lieliska pilsētas vieta – klusa un sakārtota –, tomēr šobrīd tā ir piemērotāka tikai māmiņām ar ratiņiem, jo bērniem tur īsti nav, ar ko nodarboties. Manuprāt, tā būtu droša vieta bērnu laukumiņam. Tāpat pilsētā vajadzētu piedomāt par nobrauktuvēm uz ietvēm – mammām ar ratiņiem tas ir izaicinājums.
Dāvis, strādā IT nozarē:
– Esmu ievērojis, ka dažās pilsētas vietās, piemēram, Pasta ielā, ir lielisks apgaismojums, bet dažviet, piemēram, Katoļu ielā, tas ir ļoti blāvs un vakara stundās nepietiekami apgaismo ne vien ceļu un gājēju ietves, bet arī gājēju pārejas. Šāda situācija ar apgaismojumu ir arī tirgus rajonā – Uzvaras ielā.
Valentīna, strādā medicīnas jomā:
– Pilsētas centrs mums ir burvīgs, taču lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī attālākām vietām. Ilgus gadus strādāju neatliekamajā palīdzībā, un, pateicoties bedrainiem ceļiem, katru nedēļu automašīnai bija nepieciešams veikt remontu. Turklāt ar šo problēmu nākas saskarties ne tikai pagalmos, kuru sakopšana ir pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums. Piemēram, Ausekļa ielas rajons – Viestura un Vārpas iela – katru gadu, īpaši rudenī, ir katastrofālā stāvoklī.
Kārlis, strādā apsardzē:
– Biju priecīgs, ka šogad jau veikts remonts pilsētas baseinā – tas ir būtisks ieguvums, jo mans bērns tur apmeklē nodarbības. Kāds cits man svarīgs jautājums ir autobusu kursēšanas grafiks vakara stundās. No Rīgas uz Jelgavu ar pēdējo vilcienu atbraucu pēc pulksten 24, un mēs tādi esam daudz, taču nokļūt mājās uz Satiksmes ielu nav iespējas. Jāiet ar kājām vai jābrauc ar taksometru. Vismaz viens vēlais reiss pilsētā būtu ļoti vajadzīgs.
Rafals, pensionārs:
– Es dzīvoju Depo rajonā un esmu gandarīts, ka galveno ielu sakārtošanai šobrīd pievērsta uzmanība. Mans ieteikums būtu izvērtēt situāciju arī Upes ielā – agrāk tur ganījās un zāli noēda privātīpašnieku govis, bet šobrīd viss lēnām aizaug. Tāpat arī šajā vietā būtu nepieciešams iztīrīt Lielupes krastu.
Ludmila, apkalpošanas speciāliste:
– Mani ļoti priecē, ka RAF rajons atgūst savu vēsturisko elpu un šajā masīvā parādās arvien vairāk rūpnīcu, līdz ar to – arī darba vietu. Savukārt tas, ko vēl varētu uzlabot, ir mikrorajona vide. Šeit ļoti daudz bērnu un jauniešu apmeklē sporta pulciņus, un būtu labi, ja trenēties viņi varētu arī svaigā gaisā. Līdzīgi, piemēram, kā tas ir Pasta salas trenažieru laukumā. Domāju, tur labprāt sportotu arī pieaugušie!
Oksana, jaunā māmiņa:
– Tā kā esmu jaunā māmiņa, man šobrīd ir aktuāli divi jautājumi – bērnudārzs Pārlielupē, uz kuru šobrīd ir lielas rindas, kā arī nodarbības mazuļiem. Zinu, ka tādas ar pašvaldības līdzfinansējumu pieejamas «Jundā», tomēr šajā gadījumā man ar ratiem būtu jāmēro diezgan liels ceļa posms. Domāju, ka būtu lietderīgi, ja mazuļu skoliņas vai tematiskie pasākumi mammām tiktu organizēti arī šajā pilsētas daļā.
Inese, pedagoģe:
– Manuprāt, šobrīd Pārlielupē ir lieliska vieta, kur ģimenēm pavadīt laiku – tā ir Pārlielupes bibliotēka. Ļoti vēlētos, lai tematiskie pasākumi tur notiktu biežāk, jo tieši interešu izglītības pienesums palīdz bērnam būt daudzpusīgam.
Natālija, pensionāre:
– Šķiet, ka svarīgākajiem darbiem pilsēta jau ir pieķērusies – lielākais prieks ir par to, ka atdzīvosies Vecpilsētas kvartāls. Taču, ja runājam par maznozīmīgākām lietām, tad pilsēta varētu vairāk apzaļumot dažādas teritorijas nevis ar zālīti, bet ar augiem. Piemēram, Lielajā ielā pie Dobeles ielas. Tāpat es labprāt izbaudītu vairāk kultūras pasākumu – koncertus un teātra izrādes –, kuri notiktu ne vien latviešu, bet arī krievu vai lietuviešu valodā.
Viktorija, jaunā māmiņa:
– Manuprāt, pilsētā ir nepieciešamas vietas, kur cilvēkiem pastaigāties ar suņiem, kā arī urnas suņu ekskrementiem. Lai gan man pašai nav mājdzīvnieku, es ļoti bieži novēroju, kā cilvēki staigā ar suņiem pa zālīti vai gar manu kāpņutelpu. Rezultātā – nevaru palaist mazu bērnu staigāties, jo ik uz soļa redzamas suņu «pēdas». Iespējams, laukums un tajā izvietotas urnas varētu šo jautājumu atrisināt.
Sarmīte, veikala īpašniece:
– Dzīvoju 3. līnijā un ļoti gribētu, lai pašvaldība pievērš uzmanību mūsu ielas ceļam. Apzinos, ka asfaltēšanas darbi ir dārgi, taču tie varētu būt vismaz regulāri uzturēšanas darbi, pieberot grants segumu un vai aizlāpot bedres. Ja drīzumā kaut kur Nameja ielas tuvumā tiks celts bērnudārzs, šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks.
Inta, skolotāja:
– Jāuzceļ jauna Spīdolas Valsts ģimnāzija. Pedagogiem ir ļoti daudz un dažādu ideju – skolēnu mācību uzņēmumu inkubators, darbmācības kabinets un daudzas citas –, ko vēlētos realizēt, bet tam gluži vienkārši nav vietas! Mēs ļoti labprāt piedzīvotu pārmaiņas, lai varētu augt un attīstīties.
Dace, skolotāja:
– Vajadzētu pārskatīt autobusu vēlo reisu pieejamību. Cilvēkiem, kuri pēc pulksten 20 vēlas doties Vītoliņu, Atpūtas vai Bemberu virzienā, tas gluži vienkārši nav iespējams.
Guna, vadītāja vietniece saimniecības jautājumos:
– Šobrīd strādāju pirmsskolas izglītības iestādē un saskatu vismaz divus izaicinājumus šim gadam – pārskatīt algu apmēru, jo vērojams liels pedagogu trūkums, kuri aiziet no pilsētas labākas algas meklējumos, kā arī uzlabot komunikāciju ar pedagogiem ārkārtas situācijās. Kā piemēru var minēt ieilgušos būvdarbus «Sprīdītī» – cilvēki vēlas būt informēti par to, kas un kā notiek.
Kaspars, logu ražošanas tehnologs:
– Ļoti gaidām, kad tiks uzsākta jaunā tirgus sakārtošana, kā arī tiks īstenots projekts par jaunā tilta izbūvi. Šobrīd rīta un vakara stundās satiksme pilsētā, īpaši Lielajā un Rīgas ielā, ir ļoti intensīva, un to var atrisināt tikai papildu tilts, kas atslogotu šo plūsmu. Un nepiekrītu, ka pie vainas būtu pilsētas luksofori – ja divi jelgavnieki no rīta paši neievēro adekvātu braukšanas kultūru un saduras, pie tā var vainot tikai paši sevi.
Pēteris, students:
– Pašvaldībā viss tiek darīts, tomēr dažviet pietrūkst pabeigtības sajūtas. Piemēram, Lielajā un Rīgas ielā izbūvēti veloceliņi, un tas ir lieliski, tomēr šo darbu laikā par maz piedomāts par pārejām no asfaltētajām brauktuvēm uz celiņu – šie līmeņi atšķiras vismaz par vairākiem centimetriem, un tas regulāri rada bažas braucot.
Jānis, students:
– Jelgavas centrā aktuāls jautājums ir stāvvietas – to ir ļoti maz, turklāt teju visas ir ar atļaujām vai laika ierobežojumu. Piemēram, šobrīd dzīvojam kojās un regulāri saskaramies ar problēmu, ka automašīnu tuvākajā apkārtnē gluži vienkārši nav, kur novietot.
Linda, mājsaimniece:
– Uz priekšdienām, manuprāt, vajadzētu piedomāt par atkritumu urnām uz ielām. Tās ir pietiekami daudz parkos un pie lielveikaliem, bet dažkārt tās pietrūkst, vienkārši ejot pa ielu. Piemēram, bieži šis jautājums kļūst aktuāls, kad ar bērnu pastaigājamies Lielās ielas rajonā.
Laine, studente:
– Pašvaldība pilsētā nodrošinājusi vairākus bērnu laukumiņus, un mans ieteikums būtu sekot līdzi tam, lai tie attiecīgi tiktu arī uzturēti, vai atsevišķos gadījumos – atjaunoti. Piemēram, laukumiņš Lielajā ielā 15a. Tāpat būtu lietderīgi domāt arī par atpūtas laukumiem vecākiem bērniem no 10 gadu vecuma.
Andris, dežurants:
– Nākamajā sezonā pilsētā vajadzētu pārskatīt ietvju un brauktuves kaisīšanas paradumus. Sāls koncentrācija ir milzīga, kā rezultātā cieš automašīnas, pilsētnieku apavi un suņi, kuriem pēc ziemas sezonas sākas problēmas ar ķepām. Iespējams, kā pretslīdes materiālu varētu izvēlēties alternatīvu vielu maisījumu.
Iveta, sociālā darbiniece:
– Ņemot vērā, ka strādāju patversmē, man ir priekšlikums ieviest izmaiņas šīs iestādes darbā – veidot to kā diennakts iestādi, jo daudzi klienti spiesti no rīta atstāt patversmi, bet viņiem gluži vienkārši nav, kur iet. Varētu pārprofilēt pakalpojumus – proti, tiem cilvēkiem, kuri jau gadiem ierodas tikai pārlaist nakti, piedāvāt minimālo pakalpojumu paketi, bet tiem, kuriem ir motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus šajā krīzes situācijā – piedāvāt plašāku atbalsta pasākumu klāstu.
Ieva, strādā autotransporta jomā:
– Nesen biju uz svecīšu vakaru Baložu kapos un jāatzīst, ka tur stāvlaukumā nepieciešams uzlabot apgaismojumu – vakarā gājām un redzējām ceļu, tikai pateicoties telefonā esošajam lukturītim. Tāpat vajadzētu padomāt, kā kapsētu akās atrisināt ūdens trūkuma problēmu vasaras karstajos mēnešos.
Ingus, strādā transporta nozarē:
– Mani pašvaldības darbā viss apmierina – salīdzinot ar to, kas pilsētā bija pirms 20 gadiem, šodien dzīvojam pat ļoti labi! Iespējams, vēlētos, lai pilsēta vairāk līdzfinansētu sporta klubus – tad augsta līmeņa sportu varētu vērot tepat, pilsētā.
Laura, studente:
– Mums Jelgavā pietrūkst izklaides vietu un pasākumu, kas būtu interesanti jauniešu auditorijai. Kultūras nama pasākumi bieži vien ir saistoši vidējai paaudzei, bet, piemēram, koncerti ar jauniešu iecienītiem mūziķiem Jelgavā tiek organizēti tikai uz naktsklubu skatuvēm.
Ieva, jaunā māmiņa:
– Tā kā ikdienā daudz pārvietojos ar bērnu ratiņiem, varu secināt, ka daudzviet pie ēkām nepieciešams uzlabot vides pieejamību. Saprotu, ka tā ir pašu ēku īpašnieku atbildība, tomēr pašvaldība varētu pieņemt noteikumus, kas paredzētu kādu soda mēru – iespējams, tas veicinātu uzņēmēju vēlmi domāt arī par citām sabiedrības grupām.
Aelita, strādā valsts pārvaldes institūcijā:
– Jelgavai vajadzētu turpināt darbu pie veco ēku renovācijas. Jelgavas Valsts ģimnāzija, Jelgavas pils un pilsētas kojas šogad jau tiek sakārtotas, taču pilsētai ir arī vairāki citi izaicinājumi. Vizuālā komponente tomēr ļoti uzlabo pilsētas vidi.
Ginta, uzņēmēja:
– Mana lielā vēlme ir kinoteātris pilsētā – es patiešām tur ietu un apmeklētu katru jauno filmu. Šobrīd, braucot ar ģimeni uz kinoteātri Rīgā, mēs šim pasākumam nedēļas nogalē tērējam vismaz 50 eiro. Es labprātāk šo naudu atstātu mūsu pilsētā.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»