Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā svinīgi uzņemta zemgaļu karavīra figūra no 12. gadsimta beigu un 13. gadsimta sākuma perioda. Muzejā uz palikšanu ieradies aptuveni 180 centimetrus garš karavīrs pilnā ekipējumā. Šis ir būtisks ekspozīcijas papildinājums, kas to padara pilnīgāku un lauzīs arī stereotipu par to, ka zemgaļu karavīri bijuši trūcīgi bruņoti.
Ritma Gaidamoviča
Zemgaļu karavīrs izvietots pastāvīgajā ekspozīcijā «Aizvēsture un Livonijas periods». Tas ir muzeja pasūtījums, un figūras galvenais autors ir Tērvetes Vēstures muzeja īpašnieks Normunds Jērums, kurš piesaistījis astoņus citus speciālistus. Viņš tiek uzskatīts par zinošāko zemgaļu vēsturē.
N.Jērums stāsta, ka darbs pie zemgaļu karavīra figūras ilga aptuveni pusgadu un darbā iesaistīti astoņi cilvēki, tostarp audēja, rotkaļi, kalēji, vaska figūras tēlnieks, apmatojuma speciālists, acu protēzes izgatavotājs, bruņu izgatavotāji. «Ar baltu skaudību skatos uz karavīru Jelgavas muzejā, jo mums Tērvetes koka pilī tāda nav. Cik zinu, pašlaik šāds konkrētā perioda karavīrs pilnā bruņojumā Jelgavā ir ekskluzīvs. Nevienā Latvijas, ne arī Lietuvas un Igaunijas muzejā tāda nav,» atzīst N.Jērums, uzsverot, ka šis eksponāts noteikti palīdzēs arī kliedēt mītu, ka zemgaļu karavīrs nebija bruņots, cīņā devās salmu cepurītē un lina kreklā. Patiesībā zemgaļu karavīriem bija vieni no skaistākajiem zobeniem Eiropā, ar dažādiem dekorējumiem, tā laika modernākās bruņas. Tāpat atklāšanas pasākumā viņš atzina, ka šādi tiks izkliedēts mīts par to, ka mūsu karavīri bijuši švaki. «Mūsu senči patiesībā bija raženi vīri. Arī man pašam 2005. gadā izrakumos izdevās atrast 19 gadus vecu meiteni, kurai augums ap 1,80 metriem,» stāsta autors.
Zemgaļu karavīrs ir apbruņots pilnā ekipējumā – bruņu cepure, bruņu krekls, polsterēts gambesons, kas aizsargāja no cirstām un grieztām brūcēm, bikses, apmetnis, ādas josta ar apkalumiem, zobens, vairogs, ādas apavi, viens piesis, pakavsakta. Piesim gan oriģināli būtu jāatrodas uz kreisās kājas, taču tad to skatītājiem aizsegtu vairogs, tālab autors uzlicis uz labās. N.Jērums stāsta, ka karavīra prototips balstās uz rakstītajos avotos un arheoloģiskajos izrakumos atrastajām liecībām. Šī karavīra ietērps un ekipējums liecina, ka viņš ir karadraudzes loceklis, profesionāls karavīrs, kurš aizsargā valdnieku. N.Jērums atzīst, ka grūtākais bijis rekonstruēt mandeļveida vairoga zīmējumu, jo nav rakstītu avotu, kāds tas izskatījies. Tā zīmējumi rekonstruēti pēc apbedījumos atrastajiem nospiedumiem. Tieši N.Jērums ir vairoga autors un tā zīmējumu rekonstruējis vairākas dienas. «Lai gan uz Jelgavu skatos ar skaudību, šobrīd domāju, ka diezin vai man gribētos šādu karavīru arī Tērvetes koka pilī. Pieļauju, ka man būtu slinkums pieķerties vēl vienam vairoga zīmējumam, kas man aizņēma kādas piecas dienas,» tā N.Jērums. Galvenokārt visas detaļas izgatavotas tepat Latvijā. Interesanti, ka apmetni (90 x 110 centimetri) audusi jelgavniece Ausma Spalviņa. Galvas sega jeb kapuce zem ķiveres no 15 tūkstošiem riņķīšu kniedēta Indijā, bet bruņukrekls – Polijā. Tas ir ļoti smalks, laikietilpīgs darbs, kuru Latvijā neviens neveic, turklāt pie mums tas būtu ļoti dārgi. Arī ķivere pasūtīta Lietuvā.
Foto: Ivars Veiliņš
17.4 °C,
1 m/s,
83.1 % 
17.4 °C,
1 m/s,
83.1 %