2018. gads Latvijā atnācis ar 153 jauniem normatīvajiem aktiem, bet 58 šogad zaudē spēku, un tas ikdienā ieviesīs zināmas izmaiņas. Visvairāk pārmaiņu būs sociālajā jomā, piemēram, palielinās minimālā alga, pieaug uzturlīdzekļu apmērs, tiek ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, ja bērns mācās, ģimenes pabalstu maksās līdz 20 gadu vecumam. Izmaiņas skar arī uzņēmējdarbību – mainās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem, samazinās maksimālā apgrozījuma apjoms mikrouzņēmumiem un pieaug akcīzes nodoklis.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv apkopojis daļu no 2018. gada novitātēm, kas ietekmēs lielu daļu iedzīvotāju. Ar visām izmaiņām var iepazīties valsts vietnes likumi.lv sadaļā «Jaunākie»/01.01.2018./«Stājas spēkā».
No 2018. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Plānots, ka minimālās mēneša darba algas apmērs 430 eiro paliks nemainīgs trīs gadus.
Līdz ar minimālās algas pieaugumu palielinās arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, un 2018. gadā bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai tie ir 107,50 eiro mēnesī, bērnam no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī. Ja uzturlīdzekļus izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, šī summa bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecumam ir 98,90 eiro, no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, – 118,25 eiro.
Šogad pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī piešķirtās izdienas pensijas), kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās pārskatīs cilvēkiem, kuriem pensijas aprēķinātas šajos gados, piemērojot negatīvus apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un cilvēkiem papildus nekas nebūs jādara.
No 1. jūlija paaugstinās piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, līdz 1,50 eiro (līdzšinējā viena eiro vietā) cilvēkiem, kuriem līdz 1995. gada beigām bija sasniegts vecuma pensijai nepieciešamais vecums un piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.
No 2018. gada 1. oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu – 30 un 40 gadi – pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu (līdzšinējā 50 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem: 60 procentus, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos; 70 procentus, ja apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadu.
Tiesības uz slimības pabalstu no šī gada būs cilvēkiem, kuriem būs veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Līdz šim cilvēks varēja, piemēram, nestrādāt pat gadus piecus, pēc tam nedēļu būt darba attiecībās, saslimt un saņemt pabalstu. Tāpat mainīta kārtība, ja slimošanas laikā ar cilvēku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai arī viņš zaudē pašnodarbinātā statusu, bet darbnespējas periods vēl turpinās, – tad slimības pabalstu cilvēkam izmaksās tikai 30 kalendārās dienas. Par pārējo periodu, ja atveseļoties vēl nebūs izdevies, slimības pabalstu vairs nepiešķirs. Iepriekš, piemēram, saslimstot pēdējā darba dienā, pēc darba attiecību pārtraukšanas vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas cilvēks turpināja slimības pabalstu saņemt līdz pat 26 nedēļām.
No 1. janvāra ieviesta samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem. PVN samazināto likmi piemēros uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme palielināta par 1 procentu, kas tiks novirzīts veselības aprūpei. Tas nozīmē, ka VSAOI šobrīd ir 35,09 procenti (iepriekš – 34,09), no kuriem 24,09 maksās darba devējs, bet 11 – darba ņēmējs. Pašnodarbinātajiem likme ir 32,15 procenti (iepriekš – 31,13).
2018. gadā arī autoratlīdzības izmaksātājam ir jāveic sociālās iemaksas 5 procentu apmērā no autoratlīdzības līguma summas autora valsts pensiju apdrošināšanai. Tāpat VSAOI šogad jāsāk maksāt autoratlīdzības saņēmējiem. Ja autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs, tad viņam, ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālo algu, ir jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajam un jāveic VSOAI, kas nav mazāka par minimālo algu. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir arī darba ņēmējs un viņa alga sasniedz vismaz minimālo algu, tad autoram no saņemtās autoratlīdzības sociālās iemaksas nav jāveic. Bet, ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs, bet viņa alga nesasniedz minimālo, savukārt ienākumi no autoratlīdzības sasniedz vai pārsniedz minimālo algu, ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam. Ja autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs un viņa ienākumi no autoratlīdzības nesasniedz minimālo algu, kad jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un iemaksas jāveic obligāti, tad viņa vienīgā sociālā apdrošināšana pensijai būs izmaksātāja 5 procentu iemaksas.
Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam līdz sešu gadu vecumam šogad ir 215 eiro mēnesī līdzšinējo 95 eiro vietā, bet bērnam vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 258 eiro mēnesī līdzšinējo 114 eiro vietā.
Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita. Par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī būs vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jeb 171 eiro. Ja audžuģimenē ievietoti divi bērni, kopējais atlīdzības apmērs būs 222 eiro, ja trīs un vairāk bērnu – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no audžuģimenē esošo bērnu skaita).
No šī gada valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no 171 eiro (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas (piemēram, nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie).
No janvāra pieaug atlīdzība, ja adoptētājs ir nodarbināts un atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā vai ir nodarbināts nepilnu darba laiku līdz 20 stundām nedēļā un aprūpē bērnu līdz 7 gadiem (ieskaitot). Viņš saņems atlīdzību 70 procentus no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas jeb 489,05 eiro. Ja izvēlas saņemt vecāku pabalstu, tad atlīdzību nepiešķir. Ja adoptētājs nav nodarbināts un aprūpē adoptēto bērnu līdz 18 gadiem, viņš saņems 171 eiro, ja ir nodarbināts (atrašanās ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā neietekmē atlīdzības apmēru) un aprūpē bērnu no 8 līdz 18 gadiem, – saņems 171 eiro, ja ir nodarbināts un neatrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā un aprūpē bērnu līdz 7 gadiem, – 171 eiro, taču, ja viņš izvēlas saņemt vecāku pabalstu, tad šo atlīdzību nepiešķir. Ja adoptētājs aprūpēs vienlaikus vairākus bērnus, par nākamo piešķirs piemaksu 171 eiro apmērā.
1. janvārī uzsākta e-veselības sistēmas obligāta lietošana. Tas nozīmē, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšana notiek tikai elektroniski. Ja ārsts, piemēram, mājas vizītē izrakstīs recepti papīra formā, to elektronizēs aptiekā farmaceits. Ja kādu iemeslu dēļ e-veselības sistēmā darbnespējas lapu neizdosies izrakstīt, ārstam tā būs jāievada sistēmā pēc tam, kad sistēma atsāks strādāt. Ja tomēr kāds ārsts vēl nav noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības izmantošanu, viņš nevar izrakstīt e-receptes un e-darbnespējas lapas.
No 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (iepriekš – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no 1. janvāra pabalstu maksās par bērnu līdz 20 gadu vecumam, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.
Līdz gada beigām – 31. decembrim – tiks nodrošināta valsts mērķdotācija piemaksai pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ir darba attiecībās ar attiecīgo pašvaldību vai sociālo dienestu un kuri strādā ar ģimenēm un bērniem pašvaldību sociālajos dienestos.
No 2018. gada 1. marta tiks palielināts ģimenes valsts pabalsts par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu. Turpmāk par diviem bērniem vecāki saņems 44,14 eiro, par trim bērniem – 134,28 eiro, par četriem bērniem – 184,28 eiro, bet par katru nākamo bērnu pie ģimenes valsts pabalsta tiks pieskaitīti 50 eiro.
No 2018. gada ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20 procentu iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 procentu vietā), ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23 procentu likme, bet tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, tiks piemērota 31,4 procentu likme.
Līdz ar minimālās algas izmaiņām obligātās sociālās iemaksas saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) būs jāveic par katru mēnesi, kurā ienākumi no saimnieciskās darbības sasniegs 430 eiro. Ja ienākumi ir līdz 50 eiro gadā, iemaksas nav jāveic; ja līdz 430 eiro mēnesī – vismaz 5 procenti; ja virs 430 eiro mēnesī – 32,13 procenti no brīvi izvēlētiem ienākumiem, bet vismaz no 430 eiro plus vismaz 5 procenti no starpības starp izvēlēto un faktiskajiem ienākumiem. Piemēram, ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī ir 100 eiro, tad obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai būs 5 eiro.
2018. gadā līdz ar nodokļu reformu maksimālais apgrozījums mikrouzņēmumiem samazināts no 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienestā vairs nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.
No 2018. gada 1. janvāra mainījusies patentmaksa. Līdzšinējo 43–100 eiro vietā šobrīd jāmaksā 50–100 eiro mēnesī. Pirmās un otrās grupas invalīdiem – 17 eiro gadā, 9 eiro pusgadā.
Nodokļu reformas ievaros no 2018. gada 1. janvāra paaugstināta akcīzes nodokļa likme visiem tabakas izstrādājumiem, izņemot cigaretes, un naftas produktiem. Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme tiks palielināta no 2018. gada 1. marta, savukārt cigaretēm – no 2018. gada 1. jūlija.
Ilustrācija: Finanšu ministrija
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 % 
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 %