Izglītība

Šonedēļ plašākai sabiedrībai prezentēta Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģija 2019.–2025. gadam, kas nosaka izglītības nozares galvenos attīstības virzienus mūsu pilsētā.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš jau iepriekš
uzsvēris: lai iekļautos kopējā valsts izglītības reformā un
vienlaikus paaugstinātu izglītības kvalitāti, Jelgavā skolu tīklā
ir jāveic būtiskas izmaiņas. «Mūsu mērķis ir paaugstināt izglītības
kvalitāti Jelgavā un nodrošināt, lai skolēni kļūst
konkurētspējīgāki, kā turpinot izglītību nākamajā pakāpē, tā
iekļaujoties darba tirgū. To šobrīd pieprasa arī sabiedrība – gan
ģimenes, gan augstskolas, gan uzņēmēji. Ne visas pilsētas
izglītības iestādes pašlaik strādā ar pilnu kapacitāti – mēs droši
varam teikt, ka līdz ar skolēnu skaita samazinājumu vidusskolu
Jelgavā ir par daudz un skolu infrastruktūra netiek izmantota
pilnvērtīgi un efektīvi. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai
skolēnu skaits izglītības iestādē būtu ekonomiski pamatots, tāpat
katrai skolai pilsētā vajag izveidot spēcīgu novirzienu, kurā tā
attīstītu savu darbu. Nepieciešamību pēc būtiskām pārmaiņām nosaka
arī valsts īstenotā izglītības politika. Valstī ir pieņemti ļoti
nozīmīgi lēmumi, kas ietekmē arī izglītības attīstību pilsētā. Jau
nākamajā mācību gadā sāksies jaunā mācību satura ieviešana
pirmsskolas izglītībā, savukārt 2020. gadā – pamatizglītībā;
būtiski mainīsies valsts valodas proporcionālais lietojums
mazākumtautību skolās, un jau 2020. gadā šo skolu 9. klašu
audzēkņiem valsts pārbaudījuma darbi būs jākārto tikai latviešu
valodā. Likums nosaka arī to, ka minimālais pieļaujamais skolēnu
skaits vidusskolā būs 120 audzēkņi; tāpat pašvaldībām jāpārskata
vakarskolu darbība. Taču vienlaikus ar valsts reformām mūsu mērķis
ir pilsētā izveidot vēl efektīvāku un mūsdienu prasībām atbilstošu
izglītības sistēmu,» skaidro A.Rāviņš.

Tieši tāpēc pagājušajā gadā sākās apjomīgs darbs pie jaunas
izglītības stratēģijas izstrādes. Pašvaldība izsludināja iepirkuma
konkursu par izglītības stratēģijas izstrādi, un tiesības izstrādāt
dokumentu ieguva SIA «Dynamic University». Konsultāciju uzņēmums,
piesaistot neatkarīgu ekspertu komandu un strādājot ciešā sadarbībā
ar Jelgavas pašvaldības speciālistiem, izglītības iestāžu vadības
komandām, uzņēmējiem, vecākiem un LLU, veica pilsētas izglītības
nozares esošās situācijas analīzi, uz kuras pamata tapis izglītības
attīstības rīcības plāns tuvākajiem gadiem. Tas pilsētas skolu
tīklā paredz nozīmīgas pārmaiņas, kas tiks ieviestas pakāpeniski.
«Galvenie jautājumi, kas mums kopīgi bija jāatrisina, –
mazākumtautību skolu tālākā darbība, vakarskolas reorganizācija un
Spīdolas Valsts ģimnāzijas telpu nodrošinājums, kas šobrīd ir
nepietiekams,» uzsver A.Rāviņš.

Prezentējot izstrādāto izglītības attīstības stratēģiju, SIA
«Dynamic University» piedāvā izvērtēt divus iespējamos Jelgavas
skolu tīkla attīstības variantus. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv
iepazīstina ar būtiskākajām izmaiņām, ko paredz abi izstrādātie
varianti. Līdz 1. februārim Jelgavas skolas aicinātas iepazīties ar
redzējumu, kā attīstīt pilsētas skolu tīklu, izvērtēt to un izteikt
savus priekšlikumus, lai kopīgi nonāktu pie viena attīstības plāna,
par kuru jau būs jālemj Jelgavas domei.

Būtiskākās plānotās izmaiņas skolu tīklā

A un B scenārijā: Jelgavas Vakara
(maiņu) vidusskolu reorganizēs, pievienojot to Jelgavas Amatu
vidusskolai

Šobrīd Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācās 137 audzēkņi:
pamatskolā – 51, bet vidusskolā – 86. Taču, kā uzsver Jelgavas
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, pārsvarā skolai ir
pieprasījums, sākot no 8. klases, jo, piemēram, 1.–3. klasē katrā
mācās tikai viens audzēknis, arī 5. klasē ir tikai viens
izglītojamais, 4. klasē – divi, 6. klasē – trīs, bet 7. klasē –
septiņi. Savukārt 8. klasē mācās jau 15 skolēni, 9. klasē – 20.
Izglītības stratēģija abos scenārijos šo skolu kā iestādi paredz
reorganizēt jau šogad, no 2019./2020. mācību gada to pievienojot
Amatu vidusskolai. «Tie jaunieši, kuri turpina mācības vakarskolas
pamatskolas klasēs, savulaik ir pārtraukuši izglītošanos kādā citā
pilsētas skolā. Visbiežāk viņiem ir grūtības iegūt vispārējo
pamatizglītību, nav skaidra nākotnes mērķa un, arī iegūstot
pamatskolas izglītību, praktiski nav iespēju iekļauties darba
tirgū. Mūsu mērķis ir to mainīt un dot šiem jauniešiem iespēju
vienlaikus ar pamatskolas izglītību apgūt profesiju. Tieši tāpēc,
vakarskolu pievienojot Amatu vidusskolai, vislielākie ieguvēji būtu
tieši skolas 8. un 9. klases audzēkņi, kuriem Amatu vidusskolā
vienlaikus ar pamatizglītību būtu iespēja iegūt profesiju, kas
viņiem jau pēc 9. klases ļautu uzsākt darbu kā kvalificētiem
speciālistiem. Amatu vidusskolā ir plašs profesiju piedāvājums, ko
audzēkņi var apgūt, sākot jau no 8. klases. Pamata izglītība ar
vienlaikus iegūtu profesiju šiem jauniešiem būtu daudz stabilāks
pamats un sniegtu iespēju turpināt izglītību kā profesionālajā, tā
vispārizglītojošajā skolā,» uzsver G.Auza.

Taču vienlaikus tiktu saglabāta iespēja skolā iegūt pamata vai
vidējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas. «Šobrīd lielākā
daļa no vakarskolas vidusskolas klašu audzēkņiem ir pieauguši
cilvēki, kuri strādā un paralēli iegūst vidējo izglītību. Šāda
iespēja viņiem būs arī pēc skolas reorganizācijas,» tā G.Auza.

Amatu vidusskolas kapacitāte pilnīgi visiem vakarskolas 8. un 9.
klases audzēkņiem šobrīd ļauj nodrošināt iespēju apvienot
pamatizglītības apguvi ar profesijas iegūšanu, savukārt 10.–12.
klases audzēkņiem Amatu vidusskolas telpās mācības notiku pēc
ierastā grafika – piektdienās un sestdienās.

Tāpat G.Auza uzsver, ka reorganizācijas procesā visiem
vakarskolas pedagogiem būs iespēja darbu turpināt. «Šobrīd pilsētā
ir vakantas skolotāju darba vietas, tāpēc nav šaubu, ka visiem
pedagogiem tiks nodrošināts darbs. Jau pašlaik liela daļa
vakarskolas pedagogu paralēli strādā arī kādā citā izglītības
iestādē.»

A un B scenārijā: 3. sākumskola kļūs
par pamatskolu

Jau tuvāko divu gadu laikā pamatskolas otrajā posmā jeb no 7.
līdz 9. klasei esošajās skolās pilsētā sāks pietrūkt vietu,
savukārt Jelgavas 3. sākumskolas, kur šobrīd mācās 627 bērni,
kapacitāte ļauj uzņemt līdz 736 audzēkņiem. Izstrādātā izglītības
attīstības stratēģija abos scenārijos paredz Jelgavas 3. sākumskolu
pakāpeniski veidot par pamatskolu, sākot ar audzēkņu uzņemšanu 7.
klasē.

Spīdolas Valsts ģimnāzija mainīs
atrašanās vietu un uzņems 1. klasi

Izglītības attīstības stratēģijas izstrādātāju veiktā analīze
par skolas infrastruktūras noslogojumu skaidri parāda, ka
vislielākā telpu noslodze mūsu pilsētā ir Spīdolas Valsts
ģimnāzijai – 174 procenti. Skola jau gadiem izjūt telpu trūkumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.610 nosaka, ka no 2020. gada 1.
septembra minimālajai telpu platībai viena izglītojamā vietai
mācību telpā jābūt diviem kvadrātmetriem. Stratēģijas izstrādātāji
piedāvā šo jautājumu risināt, Spīdolas Valsts ģimnāziju pārceļot uz
citu ēku.

A scenārijs: Spīdolas Valsts ģimnāzija tiktu
pārcelta uz 6. vidusskolas ēku, kas atbrīvotos pēc 6. vidusskolas
reorganizācijas.

B scenārijs: Spīdolas Valsts ģimnāzija tiktu
pārcelta uz 2. pamatskolas ēku Sarmas ielā, kas atbrīvotos pēc 2.
pamatskolas reorganizācijas, to apvienojot ar 6.
vidusskolu.    

Vienlaikus Vispārējās izglītības likums paredz, ka jau no šī
mācību gada Valsts ģimnāzijas var īstenot arī pilnu pamatizglītības
programmu, kas nozīmē, ka turpmāk arī Valsts ģimnāzijās var uzņemt
audzēkņus jau no 1. klases. Mainot savu atrašanās vietu un iegūstot
plašākas telpas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija sāktu uzņemt
audzēkņus 1. klasē – to paredz izstrādātā pilsētas izglītības
stratēģija. Kā uzsver Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja, šādas
izmaiņas rosinājuši stratēģijas izstrādātāju piesaistītie
neatkarīgie eksperti, kuri norādījuši uz nepieciešamību dažādot abu
pilsētas Valsts ģimnāziju struktūru un piedāvājumu, kas šobrīd esot
visai līdzīgs. «Tāpēc mūsu mērķis bija atrast to pievienoto
vērtību, ko pilsētai varētu dot divu Valsts ģimnāziju statuss, jo
jāatzīst, ka Latvijā ir tikai dažas pašvaldības, kurās ir vairāk
nekā viena Valsts ģimnāzija. Ja Jelgavas Valsts ģimnāzija, kurā
mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei, ir spēcīga dabaszinātņu
priekšmetos, tad Spīdolas Valsts ģimnāzijai meklējām jaunu
struktūru, kas ļautu vēl augstākā kvalitātē izmantot skolas
iespējas,» skaidro G.Auza.

Paredzēts, ka perspektīvā Spīdolas Valsts ģimnāzija saviem
audzēkņiem piedāvātu apgūt jaunu izglītības programmu –
starptautiskā bakalaurāta programmu. Tā ir starptautiski atzīta
mācību programma, kas absolventiem dod tiesības startēt jebkurā
pasaules augstskolā. 

Mazākumtautību izglītības iespējas tiks
saglabātas

Vienas no būtiskākajām izmaiņām skolu tīklā gaidāmas
mazākumtautību izglītības iestādēs – 6. vidusskolā, 5. vidusskolā
un 2. pamatskolā. Galvenokārt tās saistītas ar izmaiņām likumos,
kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodas lietojumu šajās
skolās, kā arī nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolā. Jau
šobrīd visās trīs mācību iestādēs kopā ir 650 brīvu vietu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka turpmāk minimālais
skolēnu skaits vidusskolā varēs būt 120, un tam neatbilst nedz mūsu
6. vidusskola, kur šobrīd vidusskolas klasēs mācās 67 audzēkņi,
nedz 5. vidusskola, kur vidējo izglītību iegūst 81 skolēns. Līdz ar
to pašvaldībai jāizšķiras, kā turpmāk attīstīt šīs skolas. Pēc
detalizētas analīzes, ņemot vērā arī pēdējo gadu centralizēto
eksāmenu rezultātus, izglītības attīstības stratēģija paredz divus
iespējamos risinājumus.

A scenārijs: 6. vidusskola tiek reorganizēta,
un tas nozīmē, ka šīs skolas audzēkņiem ir jāizvēlas mācības
turpināt kādā citā pilsētas izglītības iestādē. Savukārt 2.
pamatskola un 5. vidusskola šajā scenārijā darbu turpina, uzņemot
papildu audzēkņus brīvajās vietās.

B scenārijs: 6. vidusskola pakāpeniski kļūs par
pamatskolu. Jau sākot ar nākamo mācību gadu, tajā neuzņemtu
audzēkņus 10. klasē, bet esošajiem vidusskolēniem tiktu saglabāta
iespēja iegūt vidējo izglītību šajā skolā. «Tas nozīmē, ka skolas
9. klašu absolventiem jau šogad būs iespēja izvēlēties jebkuru citu
no pilsētas skolām, kurā turpināt apgūt vidējo izglītību,» skaidro
G.Auza.

Taču vienlaikus 6. vidusskolas telpu kapacitāte ir liela – tā
spēj uzņemt vēl vairākus simtus audzēkņu. Līdz ar izmaiņām
vidusskolas posmā mazākumtautību skolās 5. vidusskola kļūtu par
vienīgo mazākumtautību vidusskolu pilsētā. Savukārt 2. pamatskolu,
kuras ēkā šobrīd ir 130 brīvu vietu, stratēģijas izstrādātāji
piedāvā apvienot ar 6. vidusskolu, veidojot spēcīgu mazākumtautību
pamatskolu, kura varētu turpināt attīstīt jau šobrīd 2. pamatskolā
realizēto ekoskolu programmu. Plānots, ka, apvienojot abas skolas,
2. pamatskolas audzēkņi sāktu mācības 6. vidusskolas ēkā.

G.Auza gan uzsver, ka neatkarīgi no skolu tīkla attīstības
scenārija katrai ģimenei ir tiesības izvēlēties sava bērna
izglītības iestādi. «Šobrīd 5. vidusskolas kapacitāte ļauj uzņemt
vēl vismaz 150 audzēkņus, tāpat brīvas vietas ir Tehnoloģiju
vidusskolā un 3. sākumskolā. Vecākiem būs jāpieņem atbildīgi
lēmumi, arī raugoties no valsts izglītības politikas, jo Vispārējās
izglītības likums nosaka, ka mazākumtautību skolās pakāpeniski tiek
palielināts valsts valodas lietojums, paredzot, ka jau 2019./2020.
mācību gadā visi valsts pārbaudes darbi 9. klasēs jākārto latviešu
valodā, bet 7.–9. klašu audzēkņiem jau 80 procenti no mācību vielas
būs jāapgūst latviešu valodā. Ilgtermiņā tikai līdz 6. klasei
mācību vielu varēs apgūt bilingvāli jeb puse mācību darba varēs
noritēt latviešu valodā, bet puse – krievu.»

Foto: pašvaldība