17. gadsimta tradīcijā bija arī tā sauktais pilsētas lielais ģerbonis, kur ģerboņa vairogu (līdzīgi kā dzimtu ģerboņos) ieskāva vēl kādi elementi. Jelgavas gadījumā tās bija divas lauvas, kas savās ķetnās tur ģerboņa vairogu. Šāds pilsētas ģerboņa atveidojums greznojis arī Jelgavas rātsnama fasādi.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā atzīst heraldikā erudītais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, ģerboņa lauvu stilizācija, ierāmējuma lauru vainags, kroņa forma un it īpaši barokālais akanta lapu atveidojums ļauj to datēt ar laiku pēc 1686. gada, kad Jelgavas rāte no hercoga Frīdriha Kazimira atpirka namu Tirgus laukumā, kurā tika iekārtots rātsnams.
20. gadsimta sākumā tapis Jelgavas pilsētas lielā ģerboņa jauns attēlojums, kurā jau nepārprotami atpazīstams alnis.
Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %