Līdz pat gada beigām Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma muzeja mākslinieces Mārītes Leimanes izstāde «Krāsu spēles audumos». M.Leimane par izstādi saka: «Pašai interesanti, ko gan esmu pa šiem gadiem sastrādājusi, «apaužot» iestādes Jelgavā un arī galvaspilsētā.» Šajā izstādē ir viņas darbi, kas rotājuši dažādas Jelgavas un Rīgas iestādes, uzņēmumus.
Ritma Gaidamoviča
Decembris ir M.Leimanes jubilejas mēnesis – viņa šogad atzīmē 60. dzimšanas dienu. Par godu tai muzejā apskatāma tekstilmākslinieces darbu izstāde. «Patiesībā es dzimšanas dienas nesvinu, jo 31. decembrī visiem citas domas prātā – jāgaida Jaunais gads! Šķiet, nav ko lieki apgrūtināt cilvēkus, aicinot mani sveikt. Taču šoreiz pakļāvos kolēģu spiedienam un savā jubilejas mēnesī ļauju jelgavniekiem apskatīt izstādi,» tā M.Leimane. Māksliniece jau ilgus gadus strādā muzejā, kur galvenais uzdevums ir iekārtot izstādes, bet brīvajā laikā viņa auž. Pati saka, ka šai nodarbei atvēlēti vakari un brīvdienas. «Kā no darba mājās, tā stellēs iekšā. Tiesa, grūts jau tas darbs. Lai izgatavotu lielo grīdas segu, trīs mēnešu sagatavošanās process vien vajadzīgs. Pa vakaru tikai kādus 10 – 15 centimetrus var noaust divus metrus platam paklājam. Taču, ja iesāc, ir jāpabeidz, jo tas nav kā ar gleznu, ko vēlāk vari pārlabot,» tā M.Leimane, piebilstot, ka darbi uz beigām parasti kļūst gleznieciskāki un tikai tad sāk pašai patikt. Mūžā uzausti daudzi darbi, taču šajā izstādē viņa ļauj aplūkot tos, kas ikdienā vai nu dekorē vai dekorējuši iestādes un uzņēmumus. Tieši ar M.Leimanes darbiem savulaik papildināts restorāna «Madara» interjers, viņas darbi ir Jelgavas Amatniecības vidusskolā, Jelgavas Autobusu parkā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bērnudārzos «Rotaļa» un «Sprīdītis», slimnīcā «Gaiļezers». Mākslinieces darināts ir arī Jelgavas 1. ģimnāzijas karogs un Jelgavas pilsētas ģerbonis, kas ikdienā atrodas domes Sēžu zālē, bet Pilsētas svētkos tiek nests gājiena priekšgalā.
«Esmu vecmodīga» Māksliniece atzīst, ka agrāk austie darbi bija populāri – kaut ko tādu mājās gribēja teju katrs, taču visu izjaucis laiks, kad Latvijā sāka ienākt importa preces. «Cilvēki priekšroku deva importa gludeklim, ne mākslai. Taču tas nenozīmē, ka tekstilmāksla nav cieņā. Gluži otrādi – šīs izstādes ir vienas no apmeklētākajām,» atzīst M.Leimane. Un šodien jau esot daudz un dažādi materiāli, ar ko tekstilmākslinieki strādā. Viņa gan tikai auž un apglezno zīda šallītes, lai piepelnītos, tāpēc sevi sauc par vecmodīgu. «Es tomēr priekšroku dodu stabilām vērtībām, smagsvaram,» ar smaidu saka māksliniece. Par vecmodīgu viņa sevi sauc arī tālab, ka nepiedalās konkursos. «Tagad jau tas ir populāri. Arī man ne reizi vien piedāvāts, taču es kaut kā negribu sacensties, jo katrs mēs esam atšķirīgs, ar savu odziņu. Kā tad var tos darbus salīdzināt? Var jau būt, ka būtu arī uzvaras, taču labāk, lai skatītāji tāpat manus darbus novērtē,» tā M.Leimane.
Katru reizi baltā zāle «uzpošas» Sava izstāde jau iekārtota, taču māksliniece atzīst, ka citu izstādes iekārtot tomēr ir daudz vieglāk, jo pie saviem darbiem esi pārāk pieradis. «Man patīk tas, ko cilvēki ir radījuši, jo katrs nāk ar savu ideju, vēstījumu. Gribas apgalvot, ka katrā izstādē mūsu baltā zāle «uzpošas», iegūst jaunu tērpu. Kā notiek izstāžu iekārtošana? Es katru reizi ar darbiem aprunājos, un tie man pasaka priekšā, kur katram būs īstā vieta. Tiesa, dažkārt sarunas ir garas – it kā jau izstāde gatava, taču aizeju mājās un domāju: «Mārīt, nē, nu neskan!» No rīta ierodos un mainu tikmēr, kamēr jūtu: «O, ir!»,» tā M.Leimane, piebilstot, ka ir mākslinieki, kuri paši vēlas iekārtot savu izstādi, taču arī tādos gadījumos viņa padomu neliedz. «Ļauju viņiem izpausties, esmu neatkarīgais vērotājs, bet, ja redzu – nesaskan, tad otrā rītā ierodos ar savu piedāvājumu. Ja pieņem, labi, ja ne – es neuzbāžos. Ir arī tādi gadījumi, taču biežāk saka: «Nekad nebūtu iedomājies, ka arī tā var!», un tad ir prieks,» stāsta māksliniece.
Vajadzētu katru nedēļu radošo dienu Runājot par to, kur smeļas iedvesmu, M.Leimane atzīst, ka katra jauna izstāde atnes kādu pozitīvu lādiņu. Viņai pašai patīk apmeklēt izstādes. «Bieži braucu uz Rīgu baudīt mākslu, lai paplašinātu savu redzesloku. Patiesībā jau vajadzētu katru nedēļu uztaisīt kādu radošo dienu, bet laika nepietiek. Taču, tiklīdz brīvs brīdis, cenšos to izmantot mākslas baudīšanai,» tā māksliniece.
Savulaik M.Leimane arī skolojusi audzēkņus «Jundā» un 1. ģimnāzijā. «Teju desmit gadus par pedagoģi nostrādāju. Interesanti jau tos bērnus skolot, bet ir jāļauj jaunajiem strādāt,» smaidot atzīst M.Leimane.
Foto: Ivars Veiliņš
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 % 
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 %