Zināms, ka 1574. gadā zeltkaļu amata zellis Hanss par 11 markām gravēja pilsētas zīmoga spiedogu, tomēr pats senākais zināmais Jelgavas ģerboņa attēls ieraugāms uz kāda 1589. gadā Tallinas rātei sūtīta dokumenta. Hercogs Gothards Jelgavas pilsētai piešķīra sava ģerboņa daļu – Zemgales aļņa galvu, tomēr šajā attēlā ar mūsu tagadējo ģerboni saskatāma visai maza līdzība.
www.jelgavasvestnesis.lv
19. gadsimta pirmajā pusē visu Krievijas impērijas pilsētu ģerboņu apraksti tika pārstrādāti, pievienojot arī zīmējumu, tā neoficiāli norādot uz tā izskatu.
Jelgavas rāte piedāvāja Ketleru laika variantu. 1839. gadā izcilais Jelgavas mākslinieks Johans Lēberehts Eginks pēc iesniegtajiem aprakstiem uzzīmēja ne tikai Jelgavas, bet visu Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņus. Un Jelgava, mūsuprāt, ieguva ļoti skaistu ģerboņa attēlu.
Krievijas imperators Nikolajs I to 1846. gada 11. martā apstiprināja – ģerbonis tika iekļauts Krievijas vispārējā reģistrā. Ģerboņa apraksta tulkojums latviešu valodā skan šādi: «Purpura laukā pa labi pagriezta ar zeltu kronēta ragaina brieža galva. Uz tā kakla Ketleru hercogu dzimtas ģerbonis – sudraba katla kāsis, kas ietver sarkanu lauku, kura kreisajā pusē monogramma ar latīņu burtiem S un A (Sigismunds Augusts) un pa labi Batoriju dzimtas ģerbonis, sudraba vilka žoklis, virs abām figūrām zelta kronis.» Krievu valodā, kas bija oficiālā dokumentu valoda impērijā, ģerboņa aprakstā heraldiskais dzīvnieks nosaukts par briedi (олень). Nav zināms, kas vainojams pie tā, ka heraldiskais dzīvnieks te nosaukts par briedi, bet šis fakts ietekmēja ne tikai J.L.Eginku, kurš šo briedi uzzīmēja, bet vispār mūsu pilsētas ģerboņa apraksta un zīmējuma interpretāciju līdz pat 2003. gadam.
Foto: Jelgavas pilsētas ģerbonis 1846. gadā
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 % 
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 %