5.9 °C, 0.2 m/s, 92.9 %

Pilsētā

Jurijs Strods
28/05/2009
Jurijs
Strods, 
Jelgavas domes
deputāts, 
apvienība «Tēvzemei  un
Brīvībai»/LNNK, partija «Visu Latvijai!»
 
Kāds ir jūsu mērķis,
startējot pašvaldības vēlēšanās?
Mērķis, kādēļ es startēju pašvaldības vēlēšanās, šo gadu laikā
nav mainījies – tas vēl aizvien ir tāds pats kā pirms daudziem
gadiem, proti, pilsoniskā sabiedrībā jābūt aktīviem. Arī šoreiz
startēju ar skaidriem mērķiem, ar konkrētiem piedāvājumiem. To, ko
no tiem izdosies realizēt, protams, redzēsim pēc vēlēšanām.
Patiesībā jau, izņemot mūsu apvienību, neesmu redzējis vārdus:
aizstāvēt latviešu intereses Latvijā. Tieši šī ir mana un manis
pārstāvētās apvienības pārliecība, mūsu mērķis. 
Kādas ir jūsu prioritātes
nākamajiem četriem gadiem, ņemot vērā šābrīža ierobežotās
finansiālās iespējas?
Strādāt tā, lai nākamajā ziemā mēs nepiedzīvotu sociālo
sprādzienu, un tas iespējams, veidojot savstarpēju sadarbību,
uzticību ar sabiedrību. Galvenais, manuprāt, ir jāveido skaidra,
noteikta pilsētas pārvaldība. Jāoptimizē resursu izlietojums,
jānodrošina caurredzamība kā pašvaldības iestāžu sistēmā, tā arī,
piemēram, attiecībā pret pasūtījumiem. Taču tas neapšaubāmi jādara
korekti, nepārkāpjot likumu. Noteikti jārod arī likumīgs ceļš, kā
atbalstīt savējos uzņēmējus. To visu iespējams panākt ar jau
esošajiem resursiem, vien jāpārskata to izlietojums.
  
Jūs solāt – izvietosim
Jelgavā latviskus mākslas objektus un arhitektūras formas,
uzstādīsim pieminekli Zemgales vēstures dižākajām personām –
Viesturam un Namejam.
Ja no malas paraugās uz Jelgavas vidi, tajā grūti saskatīt
kaut ko latvisku. Pašlaik šeit nav ne mūsu tautai raksturīgo
simbolu, ne citu objektu, kas liecinātu par mūsu pilsētas saikni ar
Latviju, – vien dažas nejauši saglabājušās kultūrvēsturiskās
ēkas. 
Ja atskatās uz pirmās Latvijas laiku, kad tapa nozīmīgākie
pieminekļi, piemiņas zīmes, – tas notika laikā, kad tautai klājās
grūti. Un drīz pēc tam sekoja arī saimnieciskais uzplaukums.
Mūsuprāt, dižākie zemgalieši ir Viesturs un Namejs, tieši tādēļ arī
viņi būtu pelnījuši pieminekli Jelgavā. Tas – vienam no viņiem vai
abiem – varētu būt kādā no pilsētas parkiem. Mums ir pāris ideju
par tā atrašanās vietu, taču par šo jautājumu vēl ir jādiskutē un
galavārds noteikti piederēs iedzīvotājiem. Tāpat viņus aicināsim
paust savu viedokli par vietām, kur varētu tikt izvietotas dažādas
latviskas instalācijas. Pēdējā laikā aizvien biežāk dzird runājam
par tūrisma attīstību, taču – vai Jelgavā, izņemot pāris
kultūrvēsturisku ēku, ir objekti, kas piesaistītu tūristus?
Manuprāt, šīs nelielās instalācijas būtu saistošas, turklāt ne
tikai pilsētas viesiem, bet arī pašiem iedzīvotājiem. Piemēram,
kāpēc gan Hercoga Jēkaba laukumā pie gājēju celiņiem nevarētu būt
izvietots Laimes krusts, Uguns rats vai cita latviska zīme? Pie tām
cilvēki noteikti labprāt nofotografētos.
Ja runājam par līdzekļiem, kas nepieciešami šīs ieceres
realizēšanai, – lai izveidotu šādas instalācijas, milzīgi līdzekļi
nemaz nav nepieciešami, turklāt tos var rast no esošajiem
resursiem, rūpīgi pārskatot un optimizējot to izlietojumu, pirmkārt
jau racionalizējot pilsētas pārvaldi.