«Skolas kavējumi – kā neattaisnoti, tā attaisnoti – ir problēma, un tā pastāv visās Jelgavas skolās. Nenoliedzami, kavējumi atstāj ietekmi uz mācību darbu, un šobrīd pilsētā pastiprinātu uzmanību pievēršam tam, lai mazinātu to neattaisnoto kavējumu skaitu, kam visbiežāk iemesls ir nepietiekama motivācija mācīties. Tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, jānodrošina individuāla pieeja, papildu nodarbības un speciālistu konsultācijas, mācību procesā arī iesaistām skolotāju palīgus, un tas dod rezultātu,» atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Jelgavas Izglītības pārvalde apkopojusi stundu kavējumu statistiku vispārējās izglītības iestādēs šī mācību gada pirmajā semestrī. Stundas kavētas gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemeslu dēļ, turklāt neattaisnoti kavējumi aktuālāki kļūst, sākot no 7. klases, – no kopējo kavēto stundu skaita 0,7–1,6 procenti ir neattaisnoti kavējumi. Taču Izglītības pārvaldē uzsver, ka pēdējos gados kvalitatīvu mācību procesu traucē arī attaisnoti kavējumi. Jelgavas vispārizglītojošo skolu 9. klasēs nav neviena skolēna, kurš pagājušajā semestrī būtu apmeklējis pilnīgi visas mācību stundas, un 9. klasēs mūsu pilsētā 1. septembrī bija reģistrēti 589 skolēni. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» izzina, cik aktuāla ir stundu kavējumu problēma Jelgavas vispārizglītojošajās skolās.
Pārvaldes vadītāja gan uzsver: satraukumam, ka Jelgavas skolās kavētāju skaits šobrīd būtiski pieaug, nav pamata, taču ir jāstrādā, lai to samazinātu un neattaisnoto kavējumu nebūtu. «Kavējumi parāda attieksmi pret darbu – to, kā skolēns sevi disciplinē, saprot izglītības nepieciešamību. Protams, nozīmīga loma skolēna attieksmē pret mācībām ir ģimenei, tās vērtībām un izvirzītajām prasībām,» secina G.Auza.
Neattaisnoti kavējumi – aktuāli no 7. klases
Attaisnoti kavējumi ir skolēna slimošana, piedalīšanās olimpiādēs, sacensībās, koncertos, projektos un attaisnota prombūtne, par kuru ģimene ir informējusi skolu. Pirmajā semestrī skolēni no 1. līdz 12. klasei attaisnoti kavējuši 6,3–8,5 procentus no kopējā stundu skaita. Savukārt neattaisnoti kavētas ir stundas, par kurām skola no vecākiem nav saņēmusi informāciju par kavēšanas iemesliem.
Mācību stundu kavējumi kā problēma aktuāla kļūst, sākot no 7. klases. «Sākumskolas posmā neattaisnoto stundu kavējumu īpatsvars ir mazs, un to visbiežāk veido gadījumi, kad vecāks kaut kādu iemeslu dēļ nav informējis skolu par bērna prombūtni, taču, iespējams, tam ir objektīvs izskaidrojums. Pamatā tā ir bijusi komunikācijas problēma ar skolu,» skaidro G.Auza, norādot, ka 7. klasē situācija mainās. Nereti tas saistīts ar to, ka skolēns kļūst patstāvīgāks, turpina mācības citā izglītības pakāpē un citā iestādē, varbūt neizveidojas tik laba komunikācija ar jaunajiem klasesbiedriem un skolotājiem, mācību saturs kļūst sarežģītāks, skolēnam parādās citas intereses un samazinās motivācija mācīties.
Stundu laikā citas nodarbes
Kāpēc stundas tiek neattaisnoti kavētas? Izglītības pārvaldē atzīst, ka visbiežāk iemesls ir grūtības mācībās un mācīšanās motivācijas trūkums. «Skolēns stundā kaut ko nesaprot, nenoskaidro, skolotājs un vecāki tam nepievērš pietiekamu uzmanību, un rezultātā skolēns aizbēg no problēmas, neapmeklējot stundas,» skaidro Izglītības pārvaldes speciāliste Līvija Vilcāne, uzsverot: lai izvairītos no šādas situācijas, ir ļoti svarīgi gan skolai, gan vecākiem pamanīt problēmu jau pašā sākumposmā. «Būtiska loma ir klases audzinātājam, kurš ir blakus skolēnam un savlaicīgi var pamanīt problēmu,» piebilst G.Auza. Vēl viens iemesls – konflikts ar skolotāju, kas izraisa nepatiku pret atsevišķu priekšmetu mācīšanos, un klasesbiedriem.
Tāpat neattaisnoti kavējumi rodas ģimenes apstākļu dēļ. «Piemēram, bērns kavē skolu, jo, kamēr mamma darbā, viņam mājās jāpieskata mazāks brālis vai māsa,» piemēru min L.Vilcāne. Neattaisnotu kavējumu iemesls ir arī, skolēnaprāt, saistošākas nodarbes par mācīšanos. Ir gadījumi, ka skolēni, kamēr vecāki strādā Rīgā, stundu laikā ar saviem vienaudžiem mājās spēlē datorspēles. Tāpat daļai skolēnu saistošāk stundu laikā šķiet pasēdēt lielveikalā vai aizbraukt ekskursijā uz galvaspilsētu, par ko nezina ne vecāki, ne skola.
Kad skolēns jāmodina sociālajam pedagogam
Ir arī absurdi gadījumi, kas attiecas uz ilglaicīgiem kavētājiem jeb skolēniem, kas nav apmeklējuši vairāk nekā 20 mācību stundu. Piemēram, bērns atsakās iet uz skolu, jo problēmas sagādā, teiksim, agra celšanās. «Šobrīd kāda mamma netiek galā ar 6. klases skolnieci, kura kategoriski atsakās iet uz skolu. Nelīdz arī sociālā pedagoga apmeklējums no rīta un motivējoša saruna. Sociālais pedagogs pulksten 10 ir stāvējis pie meitenes gultas un viņu modinājis…» stāsta L.Vilcāne. Viņa secina, ka nereti arī ģimene mēdz veicināt neattaisnotos kavējumus: «Mūsu redzeslokā ir ģimene, kurā vecākiem ir nopietnas atkarības, un viņi neuzskata, ka tā ir problēma, ja 15 gadus vecais jaunietis neapmeklē skolu un dienas pavada mājās…» Viņa uzsver, ka diemžēl nereti ģimene arī par vēlu ieslēdz kontroles mehānismu un seko līdzi tam, ko bērns dara, vai viņš tiek galā ar visiem skolas uzdevumiem.
Tāpat Izglītības pārvalde secinājusi, ka pie neattaisnotajiem kavētājiem tiek pieskaitīti arī skolēni, kuri ar ģimeni dzīvo ārzemēs un skolu apmeklē citā valstī. Skolai nav attiecīga dokumenta, ka skolēns mācās ārzemēs, tāpēc tiek uzskaitīts, ka viņš neattaisnoti kavē skolu, jo ir izglītojamo skaitā.
Atbalstu nodrošina, īstenojot individuālos pasākumus
Lai risinātu neattaisnoto kavējumu problēmu un samazinātu to skolēnu skaitu, kuriem noteikts pagarinātais mācību gads, Jelgavas izglītības iestādes iesaistījušās divos Eiropas Sociālā fonda atbalstītos projektos. Projektā «Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai» skolēniem, kuriem konstatētas mācīšanās grūtības kādā priekšmetā, tiek izstrādāts individuāls plāns, lai sekmes uzlabotos. Projekta laikā tiek dota iespēja apmeklēt speciālistu konsultācijas, lai celtu skolēnu pašapziņu. «Individuālais plāns izveidots tiem skolēniem, kuri iepriekšējos mācību gados kavējuši skolu, kuriem novērotas mācību grūtības,» skaidro L.Vilcāne, piebilstot, ka pirmajā semestrī pilsētas skolās no 5. līdz 12. klasei šāds plāns bija izstrādāts 120 skolēniem, bet šajā semestrī – 147. Viņa atzīst, ka jau pēc pirmā semestra redzams rezultāts un daļai skolēnu sekmes uzlabojušās, arī neattaisnoto kavējumu nav.
Savukārt projekts «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai» deviņās pilsētas vispārējās izglītības iestādēs nodrošina iespēju, ka dažādos priekšmetos skolotājiem ir pedagogu palīgi, kuri individuāli stundā vai pēc stundām strādā ar bērniem, kuriem ir grūtības dažādos priekšmetos. Šādi palīgi ir gan latviešu valodā, gan matemātikā, gan bioloģijā un ķīmijā. «Projekta galvenais uzdevums ir samazināt to skolēnu skaitu, kuriem ir noteikts pagarinātais mācību gads, un nereti tie ir skolēni, kuri neattaisnoti kavējuši stundas. Mērķis ir ieinteresēt skolēnu mācīties, viņam palīdzēt,» stāsta Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova, atzīstot, ka rezultātu varēs just mācību gada noslēgumā.
Arī attaisnotie kavējumi ir problēma
Izglītības pārvaldē atzīst, ka šobrīd diezgan aktuāla problēma ir arī attaisnotie kavējumi. «Skolēni ir aktīvi un piedalās dažādās olimpiādēs, konkursos, mācību uzņēmumu tirdziņos, skatēs, sporta sacensībās, apmaiņas projektos, kas galvenokārt notiek stundu laikā. Jā, viņi pārstāv skolu, tas ir arī ieguvums individuālajā izaugsmē, taču šo skolēnu nav klasē un viņi neapgūst mācību saturu, jo, lai to apgūtu, jāiesaistās mācību darbā, jāsadarbojas ar skolotāju un vienaudžiem,» skaidro G.Auza.
L.Vilcāne piebilst, ka visbiežāk tas attiecas uz tiešām aktīviem bērniem, kuri daudz kur iesaistās, piedalās. Izglītības pārvaldes novērojumi gan liecina, ka šiem skolēniem parasti ir labas sekmes, taču vienlaikus šāds dzīves ritms arī rada paaugstinātu stresu, jo nokavētās stundas viela jāapgūst paša spēkiem.
Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane:
«Mēs skolā kavējumiem ļoti sekojam līdzi, un tendence, ar ko pēdējā laikā aizvien biežāk sastopamies, – skolēni mācību stundas kavē tāpēc, ka ar ģimeni devušies atpūsties uz ārzemēm. Jā, no vienas puses, tas ir attaisnots kavējums, ja vecāks uzrakstījis iesniegumu, informējot skolu, ka bērna skolā nebūs, taču, no otras, – jautājums, cik būtisks šis iemesls ir, lai kavētu mācību darbu. Ja vidēji dienā ir sešas stundas, piecu dienu laikā skolēns jau nokavējis 30 mācību stundas, un tas ir ļoti daudz, jo jebkurš kavējums traucē apgūt mācību vielu. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem kavējumiem, kad bērns atrodas sporta sacensībās, konkursos. Bieži vien uz olimpiādēm, sporta sacensībām brauc vieni un tie paši aktīvie bērni, kuriem kavējumu skaits tikai aug. Protams, ir labi, ja viņi spēj sevi mobilizēt un apgūt mācību vielu patstāvīgi. Es aicinu vecākus pārdomāt savu rīcību un neizvēlēties doties atvaļinājumā, kad bērnam ir jāmācās. Zinu, ka Anglijā ir ļoti stingras prasības un vecākiem pat jāmaksā naudassods, ja bērns nepamatoti, tostarp ceļojuma mācību laikā dēļ, kavē skolu. Reāls gadījums – ģimene viesojās Latvijā, kad Anglijā bija mācības, un vecākiem nācās maksāt naudassodu par to, ka bērna nebija skolā.»
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido:
«Skolas kavējumi ir bijusi problēma visos laikos un ir arī šobrīd. Mainās skolēni, mainās apstākļi, bet kavējumi ir aktuāli vienmēr. Runājot par neattaisnotajiem kavētājiem, jāatzīst, ka, protams, ir atsevišķi mērķtiecīgie kavētāji, taču lielai daļai skolēnu neattaisnoti kavējumi rodas, jo viņi neprot kārtot lietas, ir problēmas savstarpējā komunikācijā. Ir bijis, ka bērns kavējis attaisnoti, bet ilgāku laiku nav atnesis ārsta zīmi. Taču skolotājiem atskaites jānodod, nevar gaidīt, un kavējums kļūst neattaisnots. Piemēram, pēkšņi sāk sāpēt vēders, un skolēns aiziet no stundām. Uzreiz pie ārsta nevar tikt, vēlāk neaiziet, jo vairs nesāp, neatnes arī vecāka zīmi, un rezultātā ir vairākas neattaisnotas stundas… Viss atkarīgs no bērnu un vecāku attieksmes. Mani novērojumi liecina, ka ir gadījumi, kad ļaunprātīgi kavētāji uz skolu nenāk ar vecāku ziņu. Ir vecāki, kuri pat neatbild uz zvaniem, kad gribam pateikt, ka bērna nav skolā, un tad sociālajam pedagogam jādodas pie viņa uz mājām.»
Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms:
«Mani novērojumi liecina, ka stundu kavēšana šobrīd skolā ir būtiska problēma. Skolēni ir nedisciplinēti un ļoti bieži nokavē pirmo stundu, un to lielā mērā veicina vecāki, kuri savās ikdienas gaitās paši ir neprecīzi. Risinot šo situāciju, mūsu skolā pirmās stundas sākumu no pulksten 8 pārcēlām 15 minūtes vēlāk. Nelielu uzlabojumu tas ir devis, taču joprojām jūtama bezatbildība. Vienu brīdi visus skolēnus, kuri kavēja pirmo stundu, sapulcinājām un likām rakstīt paskaidrojumu, un dažu rītu tie bija vairāk nekā 30 skolēnu… Turklāt bieži vien bērni nemaz nejūtas vainīgi par to, ka aizgulējušies. Viņuprāt, tas ir pat ļoti attaisnojošs iemesls. Attiecībā uz mērķtiecīgiem neattaisnotiem kavētājiem problēmas ir nelielas. Tiesa, ir jaunieši, kuri mēdz aiziet no pēdējām stundām, taču tas nav masveidā. Mācību procesu, protams, ietekmē arī attaisnotie kavējumi, kas, manuprāt, jau ir par daudz. Nepārtraukti ir dažādas ārpusstundu aktivitātes, mums kā skolai ar mūzikas novirzienu bērniem arī koncerti ir stundu laikā. Vienīgais labums – tas neveicina nesekmību, jo parasti šajās aktivitātēs piedalās tie, kuri arī labi mācās.»
2.4 °C,
3.9 m/s,
98.2 % 
2.4 °C,
3.9 m/s,
98.2 %