Ar uzteicamiem rezultātiem Jelgavas skolēni startējuši Zemgales reģionālajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 3. konferencē – dalībai konkursam Latvijas mērogā izvirzīts 21 mūsu vidusskolēnu izstrādātais darbs.
Sintija Čepanone
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīta Zemgales reģionālā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 3. konference-konkurss. Šogad tajā kopumā 22 sekcijās bija pieteikti 147 darbi no Zemgales reģiona skolām – Jelgavas pilsētu reģionālajā konferencē pārstāvēja 48 skolēni ar 36 darbiem.
Darbu izvērtēšanas rezultātā žūrijas komisija no Jelgavas skolām uz Latvijas 36. skolēnu zinātnisko konferenci, kas notiks no 20. līdz 22. aprīlim Rīgā, izvirzījusi kopumā 21 darbu dažādās sekcijās – mūsējiem piešķirtas 20 godalgotas vietas, taču valsts konkursam no Jelgavas izvirzīta arī 1. ģimnāzijas audzēkne Evelīna Stupule, kura par darbu «Leonardo da Vinči tilta konstrukcijas īpašības un tās izmantošanas iespējas mūsdienās» saņēma žūrijas Atzinību.
Uzrunātie jaunieši, kuri reģionālajā konferencē-konkursā cīnījās par tiesībām savu darbu aizstāvēt valsts mērogā, atzīst, ka konkurence ir ļoti liela. «Patiesībā jau ir ļoti grūti novērtēt citu skolēnu veikumu, jo tēmas, par kurām izstrādāti zinātniski pētnieciskie darbi, ir ļoti atšķirīgas, bet konkurence par tiesībām startēt valsts mērogā nepašaubāmi ir liela. Taču man svarīgāka tomēr ir pieredze, kuru jau esmu guvusi, darbu aizstāvot reģiona līmenī,» spriež Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Sanita Valeniece. Jauniete atzinīgi vērtē arī iespēju iepazīties ar Jelgavu un LLU. «Mans zinātniski pētnieciskais darbs ir par stājas problēmām pirmsskolas vecuma bērniem. Šo tēmu izvēlējos, jo pieļauju, ka nākotni varētu saistīt ar medicīnu. Taču skatos arī pārtikas tehnologu virzienā, tādēļ viesošanās Jelgavā ir arī laba iespēja iepazīties ar LLU,» tā Sanita.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, uzrunājot jauniešus, atzina, ka ieguvēji ir visi – ne tikai tie, kuru darbi izvirzīti aizstāvēšanai valsts mērogā. «Ieguvējs ir ikviens, jo padziļināti pētījis tēmu, kas interesē pašam, kas ir aktuāla viņa pārstāvētās pilsētas, novada kontekstā un pat visas valsts līmenī. Neapstājieties pie tā, ko esat sasnieguši,» tā viņš.
«Vides zinātnes sekcijā kopumā tika iesniegti 11 zinātniski pētnieciskie darbi. Jāatzīst, ka to izpildījums no iepriekšējiem trim gadiem, kopš piedalos vērtēšanā, būtiski nav audzis, un lielākais klupšanas akmens vēl aizvien ir tas, ka darbos trūkst tās zinātniskās esencītes. Pats esmu zinātnieks, tāpēc zinu, kam jābūt, lai darbs tiešām būtu zinātniski pētniecisks, nevis eseja par tēmu, taču vienlaikus, vērtējot darbus, nedrīkstam aizmirst, ka vērtējam skolēnus,» norāda eksperts Kaspars Abramenko. Viņš akcentē, ka viens ko konferences-konkursa mērķiem ir veidot saikni starp skolēniem un universitāti. «Skolēni būtu tikai ieguvēji, ja jau darba tapšanas procesā izmantu universitātes mācībspēku, nozaru speciālistu konsultācijas, arī darbu līmenis no tā tikai augtu, jo jau sākumstadijā izdotos likvidēt mikrokļūdiņas,» tā eksperts, lēšot, ka šogad vidēji no desmit darbiem kādiem trim līmenis ir pietiekami augsts, lai to virzītu uz Latvijas skolēnu zinātnisko konferenci.
Arī zinātniski pētniecisko darbu eksperte Dace Platonova, kura recenzēja piecus darbus zemes zinātnēs, atzīst, ka šajā gadā darbu līmenis izpildījuma ziņā būtiski neatšķiras no iepriekšējos divos gados izstrādātajiem. Taču, viņasprāt, maznozīmīgi nav arī tas, ka skolēni vairs necenšas veidot apjomīgus tēmas izklāstus, mākslīgi palielinot darba apjomu. «Ar 30 lapām skolēnu zinātniski pētnieciskajam darbam pilnīgi pietiek,» teic viņa, gan piebilstot, ka lielāku skolēnu ieguldījumu tomēr gribētu redzēt tieši pētnieciskajā jomā.
Eksperti uzskata, ka būtu nepieciešams pārskatīt vērtēšanas sistēmu, vairāk punktu ļaujot nopelnīt prezentācijas daļā, lai skolēnus motivētu aizstāvēt savu darbu. «Darbi tiek vērtēti pēc punktu sistēmas, un maksimālais punktu skaits, ko iespējams iegūt, ir 45. Par labu darbu jau varam uzskatīt to, kas ieguvis 30 – 33 punktus,» tā D.Platonova.
Jāatgādina, ka zinātniski pētniecisko darbu konferences tiek organizētas, lai skolēnos veidotu prasmi izstrādāt zinātniski pētniecisku darbu, iepazīstinātu viņus ar mūsdienu zinātniski pētnieciskā darba tematiku un metodēm, padziļinātu skolēnu zināšanas dabas, humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
Foto: Ivars Veiliņš
Jelgavas skolēni, kuru darbi izvirzīti uz valsts konkursam
18.8 °C,
0.6 m/s,
84.6 % 
18.8 °C,
0.6 m/s,
84.6 %