Nedēļas garumā klātienē apmeklējot konkursam «Sakoptākais pilsētvides objekts» pieteiktos īpašumus, konkursa Vērtēšanas komisija pārliecinājusies, ka mūsu pilsētā arvien izteiktāk jūtams saimnieka tvēriens: jelgavnieki ir ne tikai īpašnieki, bet īsteni saimnieki. «Pirms svētkiem godam darbu esam padarījuši! Paldies jums par to, un sveicu visus Līgo svētku priekšvakarā!» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Līgo svētku ieskaņas pasākumā «Ielīgosim Jelgavā!» sveicot sakoptāko īpašumu saimniekus.
Sintija Čepanone
Īpaša gatavošanās Līgo svētkiem šogad izvērtās uzņēmuma «Latvijas gāze» Jelgavas iecirkņa darbiniekiem – lai realizētu iecerēto, viņi sarīkoja siena talku. Darbinieki stāsta, ka parasti Līgo noskaņu radījuši ar pļavu ziedu kompozīcijām vai vainagiem, taču šajā reizē radās doma – kāpēc gan lai pagalmā nebūtu siena zārds?! Siens aizlienēts no kaimiņa. «Viņam nopļautā zāle būtu jāved uz komposta laukumu, bet mēs pieteicāmies to paņemt sev – paši sienu sagrābām, savālojām, atvedām un sakrāvām zārdā,» saka iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš, spriežot, ka pēc svētkiem sienam meklēs saimnieku. «Atdosim kādam, kam tas var noderēt, piemēram, trušiem,» saka viņš.
Savukārt privātmājas Saldus ielā 20 apkārtne šī gada konkursā atzīta par vienu no skaistākajām nominācijā «Sakoptākā privātmājas teritorija». «Citiem, lai labi justos, vajag jogu, bet man – dārzu,» saka saimniece Ieva Gudone.
Vērtēšanas komisijas vadītājs Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods ir gandarīts, ka par skaistu apkārtni mūsu pilsētā arvien vairāk rūpējas ne tikai uzņēmumi un privātmāju saimnieki, bet arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. «Šogad konkursam bija pieteikti vairāki daudzdzīvokļu māju pagalmi, un tas apliecina, ka arī dzīvokļu īpašniekos iesakņojas saimnieka apziņa. Apzinoties, cik grūti vairākiem desmitiem cilvēku ir vienoties kopīgam mērķim un visiem darboties vienā virzienā, īpaši gribu uzteikt to daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuri to spējuši un uzsākuši pilnveidot savas dzīvesvietas apkārtni. Gribas cerēt, ka viņu darba spars neapsīks un tuvākajā nākotnē viņi spēs realizēt ne vienu vien labu iniciatīvu,» tā J.Strods.
Tā par vienu no sakoptākajiem atzīts daudzdzīvokļu mājas pagalms Sudrabu Edžus ielā 1. Iedzīvotāji mājas priekšā ierīkot puķudobi sākuši pagājušajā gadā no viena stūra, kur zāliens esot bijis izbraukāts. Mājas pārvaldnieks JNĪP palīdzējis sagādāt zemi, un tā pamazām apstādījumi izveidoti visas mājas garumā. «Cenšamies, lai katrā periodā dobē kāds ziediņš būtu,» mājas vecākā Jolanta Deiko un iedzīvotāja Zenta Oberte atklāj, ka puķu stādus viņi lielākoties izaudzē paši, bet, ja gribas ko vairāk, par savu naudu nopērk. Tā pie katras kāpņu telpas ir pods ar nokarenajiem ziediem. Tiesa, tos uz nakti nes iekšā, jo pat dobē iestādītajām puķēm mēdz pieaugt kājas. Šī māja īpaša arī ar to, ka tai ir pašai sava mājas direktore – tieši tā visi kaimiņi sauc kaķenīti, kura pieklīda pirms 12 gadiem un sāka mitināties mājas pagrabā. Pagājušajā gadā kaķene sterilizēta, bet šogad tikusi arī pie savas mājiņas.
«Gan jau ainavu arhitektiem būtu kas sakāms par to, ka bērniem paredzēta zona mājas priekšā jeb reprezentatīvajā zonā, bet man tā ir ērtāk – bērnus varu redzēt pa virtuves logu,» saka divus gadus vecās meitiņas Lauras un mazo futbolistu Emīla (11) un Renāra (8) mamma un privātmājas Mednieku ielā 31 saimniece Signija Krūmiņa. Signija teic, ka neesot nekāda dārzniece, turklāt «ideālām puķudobēm, šķiet, nav vēl tas vecums, taču ar gadiem tāds noteikti pienāks». Interesanti, ka īpašumu Mednieku ielā 31 no vienas malas ieskauj vīra Kaspara paša rokām no šķeltiem akmeņiem veidots žogs. «Sētu vēl neesam pabeiguši, jo Kaspars visu dara pats. Ideju noskatījām pa ceļam uz Ādažiem, Kaspars atrada meistarus un brauca pie viņiem mācīties šķelt akmeņus, apguva, kā tos sakraut, lai žogs nesagāžas. Tagad to lietu viņš jau ir izkodis,» saka Signija. Ģimenes māja atrodas mežmalā, un Signija stāsta, ka šo gadu laikā pamazām izdevies sakopt arī to. «Es tiešām nesaprotu cilvēkus, kuri ārpus mājas žoga izpilda tikai «pieklājības minimumu» – to, ko paredz pašvaldības saistošie noteikumi, – un neliekas ne zinis par to, ka aiz sētas pat divu metru augstumā nezāles aug. Man ir svarīgi, lai smuki būtu ne tikai pagalmā, bet arī ārpusē,» viņa atklāj, ka paši ne tikai izpļauj mežmalu, bet iet arī dziļāk mežā, vācot atkritumus un iestādot jaunus kociņus.
Jāpiebilst, ka konkursa uzvarētāji balvās saņēma dāvanu kartes un suvenīrus ar Jelgavas pilsētas simboliku, bet apbalvotie privātmāju īpašnieki vēl arī Jelgavas pilsētas karogu. Konkursa uzvarētājiem, kuri nevarēja ierasties uz noslēguma pasākumu, lūgums zvanīt pa tālruni 63005558, lai vienotos par balvu saņemšanu
Foto: Ivars Veiliņš
Konkursā «Sakoptākais pilsētvides objekts» apbalvotie
«Zaļākais lodžijas vai balkona noformējums»: Pasta iela 20 – 33; Sudrabu Edžus iela 1 – 37; Asteru iela 14A – 29, 33, 39.
«Sakoptākā privātmājas teritorija». Uzvarētāji: Veco Strēlnieku iela 6; Sieramuižas iela 1; Dambja iela 80; Dambja iela 76; Saldus iela 20; Izstādes iela 2a; 4. līnija 31; Varavīksnes iela 3; Mednieku iela 31; Loka maģistrāle 10; Kārniņu ceļš 1. Laureāti: Vidus iela 6; Klijēnu ceļš 10; Ābeļu iela 3; Strautu ceļš 44.
«Sakoptākais daudzdzīvokļu māju pagalms»: Sudrabu Edžus iela 1; Jāņa Čakstes bulvāris 13; 4. līnija 3; Zvejnieku iela 15.
«Sakoptākā iestāde, ražošanas uzņēmums vai sabiedriskais objekts»: AS «Latvijas gāze» Jelgavas iecirknis (4. līnija 35); SIA «Velis – A» (Sakņudārza iela 5a); pusdienu restorāns «OTTO» (Lielā iela 17).
Daudzdzīvokļu namu pagalmu sētnieki: Larisa Anševica (Satiksmes iela 33 un 41); Lilija Tora (Pētera iela 2 un 10, Lielā iela 2, Svētes iela 24, 26 un 28); Nadežda Jeļisejenkova (Pērnavas iela 17 un 19).
Sakoptāko objektu pieteicējs (izlozes kārtībā): Linda Deičmane.
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %