Pilsētā

Šovakar Jelgavā aizvadīts Lāpu gājiens, godinot neatkarības cīņu simto gadadienu un karavīrus, kuri atdeva savu dzīvību par mūsu tēvzemes brīvību. «Tieši pirms 100 gadiem šajā dienā Latvijas tauta un Latvijas armija no Rīgas patrieca Bermonta karaspēku. Šī uzvara mūsu tautai un armijai deva pašapziņu, lepnumu un, dodoties tālāk, jau pēc desmit dienām – 21. novembrī, tika atbrīvota arī Jelgava. Brīvība netiek dāvināta. Tā ir jāizcīna ar vai bez ieročiem, bet tautas griba, spīts un apņēmība ir tas, kas ienaidniekam lika atkāpties. Mūsu nācijai ir griba, spīts un apņēmība,» gājiena noslēgumā pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem uzsvēra Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Arvis Zīle.

Jelgavā jau tradicionāli Lāčplēša diena tiek
atzīmēta ar Lāpu gājienu, kas vieno vairākas paaudzes, sākot ar
jaunāko, kas vēl tikai guļ ratos un būs nākamie valsts veidotāji,
beidzot ar pieredzes bagātiem sirmgalvjiem cienījamā vecumā, kuri
Latvijā piedzīvojuši dažādus laikus. Viņus visus vieno mūsu valsts
– Latvija, un šis gājiens ir viens no veidiem, kā apliecināt savu
cieņu un mīlestību tai.

«Uzskatām sevi par Latvijas patriotiem un arī
bērniem mācām, ka sava valsts ir jāmīl, jāciena un visiem kopā
jāsvin valsts svētki. Mūsuprāt, piedaloties Lāpu gājienā, mēs
apliecinām savu mīlestību Latvijai, reizē sakot paldies mūsu
senčiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību,» atzīst jelgavniece
Anita, kura Lāpu gājienā piedalījās ar darba kolektīvu, līdzi ņemot
arī deviņgadīgo dēlu Raiti un meitu Elizabeti, kuri ir seši gadi.
Anita piebilst, ka šodien mājās nekā īpaši netiks atzīmēta Lāčplēša
diena, bet 18. novembrī, kad Latvija svinēs 101. dzimšanas dienu,
būs svētku pusdienas un arī torte. Ģimene plāno apmeklēt arī valsts
svētku pasākumus pilsētā 18. novembrī. «Šis ir veids kā bērnos
iedegt patriotisma dzirksti, tieši piedaloties. Meitenes vēl ir
salīdzinoši mazas, un līdz galam neizprot šīs dienas nozīmīgumu,
taču viņām Lāpu gājiens ir liels notikumus. Redzot šo vērienīgumu
un vienotību, pieļaujam, ka viņas apjauš, ka Lāčplēša diena ir kaut
kas ļoti svarīgs,» atzīst Dace un Edgars, kuri Lāpu gājienā
piedalījās kopā ar meitām Elīnu, Katrīnu un Regīnu, attiecīgi divi,
trīs un pieci gadi. Lai radītu svētku noskaņu, jau pagājušajā
nedēļā mamma ar meitenēm mājās gatavojušas piespraudes latviskās
krāsās, kas šodien rotāja apģērbu, kā arī ģimenē paši veidojuši
savas lāpas. Ģimene atzīst, ka šodien mājās tiks aizdegta svece par
brīvības cīnītājiem, bet 18. novembrī mājās tiks svinēta gan
radinieka, kurš dzimis šajā dienā, gan Latvijas dzimšanas diena.
Lāpu gājiens par tradīciju kļuvis arī jelgavniekam Dainim. «Spilgti
atmiņā palicis mans pirmais Lāpu gājiens pirms daudziem gadiem, kad
tajā devos kopā ar mammu un man rokās bija svece, kuru noliku
pieminekļa pakājē. Un ziniet, kopš tās reizes es vienmēr Lāpu
gājienā dodos ar sveci,» stāsta Dainis, piebilst, ka šī ir diena,
kad katram no mums ir jāapzinās, ka Latvija neradās tukšā vietā,
bet gan kāds par to atdeva pašu dārgāko – dzīvību. «Piedaloties
šajā pasākumā, mēs izrādām cieņu šiem cilvēkiem, kuri cīnījās par
mūsu valsti,» tā Dainis.

Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš video sveicienā uzsvēra, ka ar Lāpu gājienu ik gadu Lāčplēša
dienā mēs sakām paldies tiem karavīriem – mūsu tēviem un vectēviem,
kuri izcīnīja Latvijai brīvību. «Sakām paldies karavīriem par
Latvijas neatkarības aizstāvēšanu, par dalību miera misijās visā
pasaulē, kas apliecina mūsu spēku, mūsu kopības sajūtu ar Eiropu un
NATO partneriem,» tā A.Rāviņš.  

Pēc uzrunām pie pieminekļa Jelgavas
atbrīvotājiem, Lāpu gājiena dalībniekus ar muzikālu sveicienu
priecēja solisti Aija Vītoliņa un Ģirts Alsters, kā arī uzstājās
jauktais koris «Balti».

Jāatgādina, ka gājiens sākās Pulkveža Oskara
Kalpaka ielā un virzījās pa Lielo, Pasta un Stacijas ielu,
noslēdzoties pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas
parkā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»