Nodokļu reforma šogad nesusi vairākas pārmaiņas, tostarp arī cenu samazinājumu daudziem Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem. Spēkā stājušies grozījumi, kas paredz šiem produktiem ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piecu procentu apmērā, informē Zemkopības ministrijā (ZM). Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jelgavnieki atzīst, ka cenu samazinājumu līdz šim praktiski nav izjutuši un pagaidām nav gatavi mainīt arī savus ēšanas paradumus.
«Viens no samazinātās likmes ieviešanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un reģionam raksturīgus pārtikas produktus – dārzeņus, augļus un ogas –, turklāt PVN samazinātā likme varētu veicināt arī Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju,» norāda ZM pārstāve Dagnija Muceniece, uzsverot, ka piecu procentu likme tiek piemērota tikai svaigiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet ne termiski vai kā citādi apstrādātiem produktiem. Proti, piemēram, saldētiem, konservētiem, sālītiem, marinētiem, žāvētiem augļiem, ogām vai dārzeņiem samazinātā PVN likme netiks piemērota. Samazināto likmi nedrīkst piemērot arī, piemēram, skābētiem kāpostiem, marinētiem vai sālītiem gurķiem, vārītām bietēm, žāvētiem augļiem, svaigu burkānu salātiem ar pievienotām garšvielām un eļļu.
Jelgavniece Marta Ābolte stāsta, ka cenu izmaiņas dažiem dārzeņiem, piemēram, cukurkukurūzai, ķiplokiem, kartupeļiem un romiešu salātiem, ievērojusi pagājušās nedēļas beigās. «Protams, patīkami redzēt, ka dārzeņi kļuvuši par desmit līdz pat trīsdesmit centiem kilogramā lētāki,» spriež jelgavniece, uzsverot, ka dārgākiem produktiem, piemēram, ķiplokiem, jūtama lielāka atšķirība, bet lētākiem, piemēram, kartupeļiem, atšķirība ir mazāk pamanāma. «Cenu izmaiņas gada sākumā pamanīju tikai vienā pilsētas veikalā. Pēc televīzijā izskanējušās informācijas, ziņkārības pēc pievērsu papildu uzmanību,» tā sieviete, uzsverot, ka likuma grozījumi valsts līmeni ir solis pretim cilvēkiem un Latvijas tirgotājiem, tomēr tikpat labi tirgotāji jauno kārtību varēs izmantot savā labā, uzliekot lētākam produktam uzcenojumu un pelnot divtik.
Savukārt jelgavnieks Pēteris Aukšāns spriež, ka nodokļu reformas kontekstā cilvēki finansiālu ieguvumu no dārzeņu un augļu cenu samazinājuma nejutīs. «Mēs varam runāt par to, ka pirksim dārzeņus un ogas vairāk un biežāk, ja tās būs lētākas, tomēr tās, manuprāt, ir muļķības. Ja man šobrīd gribas kāpostus un mellenes, es tās nopirkšu, jo cena nav kosmiska, savukārt ogas, kuras neesmu ēdis desmitiem gadu, nepirkšu arī par nedaudz lētāku cenu,» saka vīrietis, papildinot: ietaupīto naudu pārmaksās par akcīzes precēm, kuru cena šobrīd ir kāpusi. «Pieņemsim, ka mēs ieekonomēsim, pērkot dārzeņus, bet maksāsim vairāk, pērkot tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus, kuriem nodokļu reformas rezultātā cenas tikai augs,» tā jelgavnieks, papildinot, ka visvairāk varēs ietaupīt tikai veselīga dzīvesveida piekritēji.
«Es dzirdēju, ka dārzeņi un ogas būs lētākas, lai veicinātu vietējo produktu noietu, bet, godīgi sakot, pagaidām neesmu pamanījusi izmaiņas un, ja arī tās notiks, nedomāju, ka poļu ābolu vietā izvēlēšos dārgākus Latvijā audzētus ābolus,» teic jelgavniece Natālija Sobere, vērtējot, ka cenu starpība importa un vietējiem labumiem ir pārāk liela. «Mana mamma pati kādreiz audzēja un tirgoja dārzeņus, mēģināja tos realizēt arī lielveikalos. Pat ar manām iepirkuma speciālista profesionālajām zināšanām un iniciatīvu viss bija gana sarežģīti. Veikalu tīkli grib visu iepirkt lielā apjomā par pēc iespējas lētāku cenu, un to ir gatavi piedāvāt tikai poļi,» vērtē N.Sobere, uzsverot, ka, viņasprāt, cilvēki turpinās izvēlēties lētākās preces, kuras nebūt nebūs vietējā ražojuma.
Foto: no JV arhīva, ZM