«Esam patiešām priecīgi, ka uz šejieni var atvest visas saimniecībā nevajadzīgās lietas, dārza un citus atkritumus,» stāsta Salnas ielas dalītās atkritumu savākšanas laukuma apkaimes iedzīvotāja Valentīna Dombrovska. Viņa jau kļuvusi par tā pastāvīgo klienti. Arī laukuma uzraugs Juris Zimaišs ievērojis, ka cilvēku domāšana pamazām mainās, aizvien vairāk ir pastāvīgo klientu, regulāri nāk klāt jauni.
Anna Afanasjeva
Šoreiz V.Dombrovska atvedusi izzāģētos upeņu zarus un citus dārza atkritumus, kā arī logu stiklu, jo nule ielikts jauns pakešlogs. Uz jautājumu, cik šādu rīcību diktējis finansiālais apsvērums un cik – «zaļā» domāšana, sieviete teic, ka puse uz pusi. Uzņēmuma «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas inženieris Andris Spunītis, izvērtēdams apjomus, spriež, ka dalīto atkritumu savākšanas laukumi iedzīvotāju vidū ar katru mēnesi iegūst lielāku ievērību. Maijā – pirmajā darba mēnesī – aktivitāte bijusi samērā zema, biežāk pēc piemājas teritoriju uzkopšanas sašķirotos atkritumus nodevuši Salnas ielas laukuma apkaimes ļaudis. Pirmajos divos mēnešos no tā izvesti 14 kubikmetri dārza atkritumu un tikpat daudz būvgružu, pa desmit kubikmetriem makulatūras, PET pudeļu, plastmasas maisiņu un plēvju. Tāpat sakrāts septiņu kubikmetru konteiners ar lielgabarīta atkritumiem. Tomēr Pārlielupes daļā Paula Lejiņa ielā izvietotajā laukumā kopējā bilance ir lielāka – izvests par 30 – 50 procentiem lielāks minēto, kā arī logu un taras stikla atkritumu apjoms. Katrā laukumā uzkrāta apmēram tonna dažādas sadzīves tehnikas. Gausāk pildās bīstamo atkritumu – dienas gaismas lampu un bateriju – konteineri. Dalītās atkritumu savākšanas laukuma uzraugs Jānis Bērziņš savā žurnālā saskaitījis, ka maijā iedzīvotāji atkritumus Paula Lejiņa ielā piegādājuši 140, bet jūnijā – 203 reizes. Vislielākais pieplūdums ir sestdienās. J.Zimaišs no Salnas ielas uzsver, ka tās ir aktīvākās būvgružu piegādes dienas. «Cilvēki prot skaitīt naudu un labprāt izmanto iespēju par velti izvest būvgružus, lai nav jāmaksā par konteinera pasūtīšanu,» teic uzraugs, vienlaikus būdams gandarīts, ka pamazām mainās cilvēku domāšana, iedzīvotāji seko, lai kaimiņi nepiesārņotu gaisu ar plastmasas pudeļu un auto riepu dedzināšanu. Savukārt svētdienas ir tukšās dienas. «Sākumā vietējie atkritumus galvenokārt veda ar ķerrām, dārza ratiem un velosipēdiem, arī ar sainīšiem nesa. Tad klientu loku papildinājās un nu jau brauc arī ar smagajām mašīnām. Cilvēki aizvien vairāk uzzina par šiem laukumiem un aizvien vairāk šeit iegriežas,» par ikdienu stāsta J.Zimaišs. Tā kā cilvēki ir dažādi, uzraugiem jāseko, lai atkritumi ir sašķiroti. Ne vienmēr ar pirmo reizi viss ir skaidrs. Lai arī laukumos pieņem plašu atkritumu spektru, tomēr ir tādi, ko šeit nodot nevar – nepieņem apģērbu, šīferi, putuplastu. Cilvēki, kas piedzīvojuši atpakaļsūtīšanas neērtības, atzīst, ka būtu jāizdomā racionālāks risinājums. Interesanti, ka uzraugiem jau nākas saskarties ar cilvēkiem, kas par simbolisku samaksu gatavi tikt pie šeit savāktajiem metāllūžņiem, lai pēc tam tos dārgāk nodotu uzpirkšanas punktā. Tāpat jāseko, lai apkaimes puikas, pārrāpjoties pār žogu, neaizdedzinātu makulatūras konteineru. J.Zimaišs kādā rītā konstatējis, ka iepriekšējā dienā atvestais pustukšais metāla krāsas flakons mainījis atrašanās vietu. Vēlāk ievērojis, ka puikas ar pārpalikumiem apkrāsojuši tuvējo elektrības kasti un pastkasti…
2.5 °C,
6 m/s,
96.9 % 
2.5 °C,
6 m/s,
96.9 %