1.2 °C, 4 m/s, 95.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavnieki par cenām burkšķ, bet no auto atsacīties nedomā
Jelgavnieki par cenām burkšķ, bet no auto atsacīties nedomā
11/07/2008

Šīs nedēļas sākumā lielākajās degvielas uzpildes stacijās 95. benzīna cena sasniegusi 80 santīmu robežu – no tās šķir vien santīma desmitdaļa, bet dīzeļdegvielas cena – vidēji 0,88 lati litrā – bīstami pietuvojusies deviņdesmit santīmu robežai. Tādēļ jau iepriekš ekspertu izteiktās prognozes, ka līdz gada beigām litrs degvielas Latvijā varētu maksāt latu un pat vairāk, šķiet aizvien reālākas. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, kā degvielas cenas kāpums ietekmē pilsētniekus. Cenšamies izzināt, vai mainās iedzīvotāju braukšanas paradumi, savukārt degvielas tirgotājiem jautājam, kādēļ degvielas cenas uzpildes stacijās, reaģējot uz pasaules biržā notiekošo, palielinās vai ik dienu, kaut reāli tā tiek iepirkta retāk.

Zane Auziņa 

Šīs nedēļas sākumā lielākajās degvielas uzpildes
stacijās 95. benzīna cena sasniegusi 80 santīmu robežu – no tās
šķir vien santīma desmitdaļa, bet dīzeļdegvielas cena – vidēji 0,88
lati litrā – bīstami pietuvojusies deviņdesmit santīmu robežai.
Tādēļ jau iepriekš ekspertu izteiktās prognozes, ka līdz gada
beigām litrs degvielas Latvijā varētu maksāt latu un pat vairāk,
šķiet aizvien reālākas. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, kā degvielas
cenas kāpums ietekmē pilsētniekus. Cenšamies izzināt, vai mainās
iedzīvotāju braukšanas paradumi, savukārt degvielas tirgotājiem
jautājam, kādēļ degvielas cenas uzpildes stacijās, reaģējot uz
pasaules biržā notiekošo, palielinās vai ik dienu, kaut reāli tā
tiek iepirkta retāk.

Saskaņā ar uzziņu dienesta 1188 informāciju Jelgavā darbojas 12
degvielas uzpildes stacijas, bet rajonā – vēl astoņas. No tām
lielāko degvielas tirgus daļu pilsētā ieņem SIA «Latvija Statoil»
un SIA «Astarte nafta», kurām katrai pilsētā ir pa trijām degvielas
uzpildes stacijām, bet «Astartei» vēl vairākas arī Jelgavas rajonā.
Tiesa, abu Jelgavas degvielas tirgus līderu stāstītais par to, vai
degvielas cenu kāpums ir ietekmējis pircēju paradumus, ir visai
atšķirīgs. Tāpat kā atšķirīga ir abu tirgotāju cenu politika –
kamēr «Statoil» cenas mēdz mainīties dienā pat divas reizes,
«Astartei» tās pat nedēļu divas var palikt nemainīgas.

Degvielas pircēju
nekļūst mazāk
SIA «Latvija Statoil» komunikāciju vadītāja Ilze Rassa pēc
sazināšanās ar mazumtirdzniecības ekspertiem «Jelgavas Vēstnesim»
stāsta, ka degvielas pircēju «Statoil» uzpildes stacijās nekļūst
mazāk – tiesa, viņu skaits arī jūtami nepalielinās, bet izmaiņas
degvielas pircēju paradumos arī neesot jūtamas. «Joprojām vairums
pircēju izvēlas mašīnai uzpildīt pilnu bāku vai vismaz ievērojamu
daudzumu degvielas, kamēr pircēju, kas degvielu ielej vienam
braucienam, ir salīdzinoši maz – ne vairāk kā daži procenti no
kopējā pircēju skaita. Šāda situācija ir gan Latvijā kopumā, gan
arī Jelgavā,» stāsta I.Rassa. Bet SIA «Latvija Statoil» degvielas
uzpildes stacijas «Jelgava 1» vadītāja Sanita Žideļūna gan atzīst,
ka aizvien biežāk no klientiem nākas dzirdēt neapmierinātību par
degvielas cenas kāpumu, taču tas arī esot viss – cilvēks tāpat
samierinās ar to, kāda tā ir, un par ielieto degvielu arī samaksā.
Tiesa, fakts esot tas, ka dīzeļdegviela kļūst populārāka par
benzīnu, bet degvielas pircēji joprojām lielākoties esot vīrieši,
kaut uz ielām stūrējam mašīnu redzams ne mazums sieviešu. No trijām
«Statoil» uzpildes stacijām populārākā nemainīgi ir pilsētā lielākā
uzņēmuma uzpildes stacija Brīvības bulvārī 1 – jau minētā «Statoil
Jelgava 1».

Uzpilda mašīnu
katram braucienam
Savukārt SIA «Astarte nafta» valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis
secina, ka šogad «Astartes» degvielas uzpildes stacijās aizvien
vairāk aug to pircēju skaits, kas mašīnā degvielu ielej vien par
desmit latiem. «Līdzīgi kā kādreiz cilvēki lēja degvielu par
pieciem latiem, tagad aizvien vairāk ir tādu, kas nevar atļauties
pildīt pilnu bāku un degvielu ielej vien tik daudz, cik
nepieciešams vienam braucienam. Tiesa, ja kādreiz patiesi pietika
ar pieciem latiem, tad šodien tie jau ir desmit vai 15 lati.
Savukārt rajonā ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad bākā tiek
ielieti vien daži litri degvielas – to gan varētu saistīt ar
pagastos vairāk izplatītajiem mopēdiem, motocikliem un līdzīgiem
braucamajiem, kas tērē maz degvielas,» vērtē degvielas tirgotājs.
Viņš novērojis, ka pēdējā gada laikā aizvien populārāka kļūst
dīzeļdegviela.
Savukārt to, ka cilvēki, ņemot vērā augošās izmaksas, vispār varētu
atteikties no personiskajām automašīnām un pārsēsties uz daudz
lētāko sabiedrisko transportu, O.Karčevskis vērtē kā maz iespējamu.
«Cilvēkam ir grūti atteikties no kaut kā, pie kā viņš ir pieradis,
un mašīna ātri pieradina. Taču aizvien vairāk cilvēku rūpīgāk
izvērtē, kurp braukt un kurp labāk doties kājām, kā arī meklē
veidus, kā dažādas darīšanas nokārtot vienā, nevis vairākos
braucienos,» tā O.Karčevskis. Viņš gan uzsver, ka vidēji uzņēmumā
degvielas cena mainās reizi divās nedēļās. Pēdējo reizi būtiskākās
izmaiņas notikušas uz Jāņiem, kad «Astarte» cenu uz četrām dienām
akcijas veidā pazemināja, bet vēlāk atjaunoja iepriekšējā
līmenī.  

Amerikā palielinās
naftas cena – momentā
arī degvielai Jelgavā?
Daudzi «Jelgavas Vēstneša» satiktie autovadītāji degvielas uzpildes
stacijās atzina, ka patiesi pēdējā laikā aizvien rūpīgāk izvērtē
savu braucienu nepieciešamību. Tiesa, joprojām ir arī tādi
šoferīši, kas bākā degvielu lej tik daudz, cik iet iekšā, un maksā
tik, cik vajadzīgs, par cenu īpaši neburkšķot. Taču vairāki
autovadītāji drīzāk pauž neizpratni nevis par degvielas augsto cenu
kā tādu, bet par faktu, ka Latvijā uzpildes stacijās tā mainās
pārsteidzoši bieži – pat vairākas reizes dienā, turklāt viena
uzņēmuma tīkla ietvaros dažādās stacijās cenas var būt pat būtiski
atšķirīgas. Tā Jānis stāsta, ka vairākkārt novērojis – «Statoil»
uzpildes stacijā Satiksmes ielā cena ir viena, bet Brīvības bulvārī
esošajā «Statoil» – pavisam cita. «Man ir dusmas, ka, tiklīdz pa
radio izdzirdu ziņas, ka barela naftas iegādes cenas kaut kur
Amerikā sasniegušas jaunu rekordu, tā zibenīgi jaunu rekordu redzu
arī degvielas cenai Jelgavas uzpildes stacijā. Ir taču saprotams,
ka stacijā netiek pārdots tas benzīns, kas pirkts par naftas barela
jaunā rekorda cenu. Nesaprotu, kāpēc man jāmaksā par uzpildes
stacijas vēlmi spekulēt un piepelnīties?!» sūdzas Jānis, piebilstot
– lai arī ir neapmierināts, tāpat turpina pirkt degvielu un braukt
ar mašīnu.

Cenas maiņa divreiz
dienā esot normāla
SIA «Latvija Statoil» šādas sūdzības noraida. Uzņēmuma komunikāciju
vadītāja uzsver, ka konkurences padome «Statoil» ir aizliegusi
sniegt jebkādus komentārus un prognozes par degvielas cenām,
savukārt tas, kā tiek būvēta degvielas cena uzpildes stacijās, ir
konfidenciāla informācija, kas netiek izpausta. Tādēļ uzņēmums arī
nevarot atklāt, par kādu cenu degvielu iepērk, bet par kādu pārdod.
Taču tā viennozīmīgi neesot veidota uz spekulatīviem principiem. Un
fakts, ka uzņēmumam ir jāreaģē uz notiekošo pasaules tirgū, esot
tikai normāls. «Naftas tirgū svārstības notiek katru dienu, tādēļ
arī mēs katru dienu mainām cenas mazumtirdzniecībā. Apmēram 50
procentus gala produkta cenas veido tā ieguves un ražotāja
izmaksas, akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis veido vēl 43
procentus no cenas, un tikai atlikušie septiņi procenti ir
mazumtirgotāja uzcenojums, kam jāsedz mazumtirgotāja tiešās
izmaksas – degvielas stacijas uzturēšana, atalgojums un līdzīgas
lietas, kā arī uzņēmuma peļņa. Protams, degviela sūknī it kā nevar
kļūt dārgāka no tā vien, ka kaut kur Amerikā pacēlusies tās
piegādes cena, taču norises pasaules tirgū ietekmē kopējās
izmaksas, tādēļ ir arī loģiski, ka vidēji reizi vai divas dienā
degvielas cena uzpildes stacijā mainās – un ne vienmēr uz augšu,»
vēlreiz uzsverot, ka precīzāk izpaust ziņas par cenas veidošanos
uzņēmumā nevar, stāsta I.Rassa.
Taču viņa apgalvo, ka pilnīgi neiespējami ir jelgavnieka Jāņa
novērojumi par to, ka viena uzņēmuma ietvaros vienā pilsētā dažādām
uzpildes stacijām būtu atšķirīgas cenas. «Cenas tiek noteiktas
centralizēti, tās ir līdzīgas. Nav iespējams, ka «Statoil» uzpildes
stacijā vienā Jelgavas ielā būtu citādākas cenas nekā otrā.
Vienīgais iespējamais skaidrojums šādiem novērojumiem ir tas, ka
cilvēks cenu pirmajā un otrajā stacijā pamanījis ar, maksimums,
desmit minūšu lielu intervālu – tas ir laiks, kurā cenas tiek
noteiktas un visās stacijās nomainītas. Vai arī pastāv iespēja, ka
pirmajā uzpildes stacijā viņš cenu piefiksējis no rīta, bet otrajā
– vakarā. Arī tad pa dienu, iespējams, bijušas cenas izmaiņas,»
skaidro I.Rassa. Tiesa, pēc tam, kad «Jelgavas Vēstnesis» bija
pārliecinājies par to, ka dažādās pilsētās «Statoil» tīkla uzpildes
stacijās cenas arī ir dažādas, viņa apstiprināja, ka uzņēmuma
eksperti, ņemot vērā mikroekonomiskos procesus, nosaka arī
diferencētu cenu politiku dažādos reģionos. «Ir saprotams, ka Rīgā
un valsts centrā dzīve ir dārgāka, tādēļ iedzīvotājiem jārēķinās,
ka šeit arī degviela būs dārgāka, savukārt valsts austrumos, kur
ekonomiskā situācija ir smagāka, degviela ir lētāka,» vēlāk gan
tomēr apstiprināja I.Rassa.

Cenas atšķirība viena
uzņēmuma DUS
pat vairāki santīmi
Saskaņā ar «Jelgavas Vēstneša» aptauju «Statoil» uzpildes stacijās
desmit pilsētās jāsecina, ka vislētākā degviela atrodama Bauskā –
27. jūnijā 95. benzīns tur maksāja 0,774 latus, bet dīzeļdegviela –
0,849. Talsos, Ventspilī, Gulbenē, Daugavpilī, Valmierā un Madonā
benzīns tajā pašā laikā maksāja 0,789 latus, bet dīzeļdegviela –
0,864 latus. Tikmēr Jelgavā un Rīgā degviela bija dārgākā – benzīns
maksāja 0,799 latus, bet dīzeļdegviela – 0,874 latus. It kā jau
starpība ir tikai santīmos, bet, ja tie jārēķina desmitos litru,
kas jāpērk ik dienu, sanāk pietiekami nopietna starpība.
Interesanti, ka pēc tam, kad «Jelgavas Vēstnesis» SIA «Latvija
Statoil» bija norādījis uz to, ka dažādās uzņēmuma uzpildes
stacijās cenas svārstība degvielai ir pat vairāku santīmu robežās,
šonedēļ cenas jau bija izlīdzinātas. Tā otrdien, 8. jūlijā, Bauskā,
Ventspilī, Talsos, Daugavpilī, Gulbenē, Valmierā un Madonā
degvielas cenas jau bija vienādas – visu pilsētu uzpildes stacijās
95. benzīns maksāja 0,789 latus, bet dīzeļdegviela – 0,874 latus
litrā. Tiesa, Jelgavā un Rīgā degviela joprojām bija par santīmu
dārgāka nekā citviet Latvijā – litrs benzīna maksāja 0,799 latus,
bet dīzeļdegvielas – 0,884 latus.