Desmitiem un simtiem jelgavnieku šovakar devās ārā no mājām, lai izzinātu dažādas zinātnes nozares, noskaidrotu, kā tiek testēta biodegviela, kā ārstēti dzīvnieki, izzinātu maizes ceļu, kļūtu par degustatoriem un iesaistītos vēl daudzās citās vērtīgās aktivitātēs, ko bija sarūpējuši Jelgavas zinātnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Zane Auziņa
Šodien vienlaikus četrās pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem rīkotais Zinātnieku nakts pasākums par tēmu «Materiāli ap mums un mūsos». Izzināt dažādus saistošus procesus šoreiz aicināja arī sešas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) fakultātes.
Šajā laikā ikvienam bija iespēja paviesoties Sajūtu laboratorijā «Garšsmaržmežģis», kur varēja pārbaudīt savas spējas savietot smaržu ar garšu, kā arī izzināt spēju atšķirt un pareizā secībā sarindot dažādas krāsas. Un jāatzīst, ka, lai arī krāsu intensitātes testi nebūt nebija viegli, jo krāsu toņi atšķiras ļoti minimāli, jelgavniekiem ar tiem veicās labāk nekā ar garšas un smaržas testiem, kur līdz pulksten astoņiem nevienam tā arī nebija izdevies katrai no sešām smaržām piemeklēt īsto garšu.
Savukārt Meža fakultāte, kura atrodas Akadēmijas ielā 11, meža zinātnieki visus interesentus iepazīstināja ar koksnes īpatnībām. Tāpat līdz pat desmitiem vakarā ir iespēja apmeklēt arī LLU Kokapstrādes katedrā un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā Dobeles ielā 41, kur šobrīd tiek pētīta bērnu gultiņu drošība un notiek dažādu materiālu testēšana un citi pasākumi.
Savukārt Veterinārmedicīnas fakultātes dzīvnieku klīnikā, kas nosaukta par «Dzīvnieciņš saslimis!» pieturu, interesentiem bija iespēja apskatīt dažādās iekārtas un aparatūru ar kuru dzīvnieki tiek ārstēti un pat operēti, kā arī apciemot klīnikas slimniekus, kā arī apmeklēt vienīgo Jelgavas dzīvnieku patversmi.
Bet uzzināt par to, kas šūnām vēderā varēs Informāciju tehnoloģijas fakultātē, pilī. Tur tiks rādītas animācijas par šūnās (arī cilvēka) notiekošajiem procesiem. Kā darbojas šūnas spēkstacija? Kā šūna pielāgojas mainīgiem vides apstākļiem.
Tepat pilī interesentiem ir iespēja iepazīt arī dažādās graudu šķirnes – no vārpas līdz pat gatavam graudam, kā arī tālāk – no grauda līdz smaržīgai maizei vai kūciņai.
Līdztekus šīm aktivitātēm arī Augsnes laboratorijā notiek dažādas interesantas lietas – te ir izrakts viens augsnes monolīts – augsnes gabals noteiktā dziļumā, kas šķērsgriezumā parāda dažādos horizontus pa augsnes slāņiem, lai cilvēki gūtu lielāku priekšstatu, kāda augsne ir dabā. Te arī interesentiem ir iespēja ņemt līdzi augsni no sava mazdārziņa vai puķu poda (400 – 500 gramus), lai zinātnieki kopā ar apmeklētājiem to varētu analizēt un noskaidrot, kāds ir augsnes sastāvs, augsnes reakcija, lai noteiktu augsnes Ph līmeni, kā arī karbonātu saturu. Tas viss parādīs, kādu kultūru audzēšanai augsne piemērota. Un kā pārliecinājās portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ bija jelgavnieki, kas šo iespēju nelaida garām.
Savukārt Tehniskajā fakultātē varēja iepazīsties ar dažādām enerģijas ieguves iespējām: biogāze, kompostēšana, biodīzeļa ieguve un testēšana, degšanas procesa pētījumi. Tāpat bija iespēja apmeklēt arī laboratoriju, kur biodegviela tiek testēta un pētīts tas, cik efektīvi ar biodegvielu brauc dažādas automašīnas.
Zinātnieku nakts mērķis ir raisīt sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, un ļautu sabiedrībai ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Un, kā pārliecinājās portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ bija desmiti un simti jelgavnieki, kas šo iespēju nelaida garām.
FOTO: Ivars Veiliņš
15 °C,
1.2 m/s,
87.4 % 
15 °C,
1.2 m/s,
87.4 %