21. jūnijā Pils salā ar vainagu un vītņu pīšanu aizsākās Lielā saulgriežu ielīgošana, kas pulcēja tos jelgavniekus, kas vēlējās tuvāk iepazīt mūsu senču ielīgošanas tradīcijas un to nozīmi. Vienlaikus Pasta salā ikviens varēja apmeklēt Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra svētku izrādi – klasiskās Jāņa Jaunsudrabiņa tautas komēdijas «Jo pliks, jo traks» iestudējumu, kas ar savu līksmo garu priecēja jelgavniekus, neskatoties uz laikapstākļiem.
«Vainaga pīšana man ir kaut kas sirsnīgs, tas pierāda, ka esmu latviete, » atklāj folkloras kopas «Trejupe» dalībniece Mārīte Bulla, kura savā vainagā vienmēr iepin kumelītes. Jāņu vainags sevī glabā spēcīgu enerģiju, senlatvieši ticēja, ka tajā ziema var satikties ar vasaru – ja gada aukstajā laikā gribas sajust vasaras pilnbriedu, no Jāņu vainaga var noplūkt kādu vasaras ziedu un izvārīt to tējā.
«Vainags Jāņos ir viens no nozīmīgākajiem simboliem, un es to parasti pinu tā, lai labi turas galvā, » stāsta folkloras kopas «Dālava» dalībniece Anete Jansone, piebilstot, ka vainaga zaudēšana senču izpratnē nozīmē negodu. Tradicionāli esot jāpin trīs vainagi – rituālais, goda un zīlēšanas vainags. Jelgavniece Lorete Rozentāle savukārt vainagu pin, vadoties pēc sajūtām. «Vainagā pinu tās Jāņu zāles, kuras pļavā atrodu, man svarīgākais, lai vainags skaisti izskatās, » tā Lorete.
Pasākuma dalībnieki piedalījās arī dejās un rotaļās folkloras kopu «Upīte», «Trejupe», «Vecsaule», «Liepāre» un pašmāju kopas «Dimzēns» pavadībā. Vakara gaitā tika aizvadīti uguns rituāli un veikts arī saules pavadīšanas rituāls.
Foto: Austris Auziņš
Video: Māris Martinsons