Latvijas IV olimpiādē, kas no 1. līdz 3. jūlijam norisināsies Valmierā, Jelgavas komandu pārstāvēs 158 sportisti, bet kopējais delegācijas dalībnieku skaits varētu sasniegt divus simtus. «Šogad olimpiādē eksperimentāla kārtā pirmo reizi būs šahs, kurā mūsu pilsētu pārstāvēs vadošie sportisti, tāpat Jelgavas gods tiks aizstāvēts arī tādā sporta veidā kā golfs,» par gaidāmajiem startiem un jaunumiem olimpiādes programmā stāsta Sporta Servisa centra vadītājs Juris Kaminskis.
Lai gan kā sacensību mājvieta tiek minēta Valmieras pilsēta, vairākos sporta veidos mači notiks citās pilsētās. Airēšanas sacensības jau tradicionāli notiks Jūrmalā, smaiļošana un kanoe airēšana – Limbažos, cīņas sportisti par medaļām cīnīsies Cēsīs, bet peldētāji – Rīgā. Šāda situācija nav nekas neierasts, jo arī pirms četriem gadiem Liepājā atsevišķi sporta veidi notika citās pilsētās. Šajās olimpiskajās spēlēs sporta veidu sacensību norises ģeogrāfija ir vēl plašākā, kas rada papildu sarežģījumus. «Lielas problēmas ir ar sportistu izmitināšanu, mūsu delegācija ir izmētāta pa vairākām pilsētām. Piemēram, daļa sportistu dzīvos Rubenē, futbolisti apmetīsies Vaidavā, cīkstoņi – Cēsīs. Visvairāk žēl, ka olimpiādes atklāšanā no mūsu 200 cilvēku lielās delegācijas varēs piedalīties tikai ceturtā daļa, jo pārējiem ir jāgatavojas savām sacensībām, kas notiks citās pilsētās,» situāciju raksturo J.Kaminskis.
«Starts olimpiādē nav lēts prieks»
Latvijas olimpiādes atklāšanas ceremonijā Jelgavas sportistus varēs atpazīt pēc ierastajiem bordo krāsas sporta tērpiem. Šogad parādes tērpus izgatavoja sporta preču firma «Errea», bet baltos polo kreklus – «Macron». Kopējās izmaksas par ekipējumu sasniegs 10 tūkstošus eiro. J.Kaminskis atklāj arī kopējo finanšu daudzumu, kas nepieciešams, lai uz Valmieru aizvestu 200 cilvēku lielu delegāciju: «Jelgavas sportistu sagatavošana un starts Latvijas olimpiādei nav lēts prieks. Finanšu līdzekļi nepieciešami, sākot no treniņu procesa līdz pat elementārām sadzīviskām lietām – ēdināšanai un naktsmītnēm. Kopējās izmaksas pašvaldības budžetā plānotas 50 tūkstošu eiro apmērā.»
Cer, ka medaļu būs vairāk nekā pirms četriem gadiem
Līdzīgi kā iepriekšējā Latvijas olimpiādē Liepājā, arī šoreiz visplašāk pārstāvēta ir smaiļošana (24 sportisti) un peldēšana (14 sportisti). Pa deviņiem sportistiem ir džudo un boksā. Šī ir pirmā reize, kad eksperimentālā kārtā tiek organizētas šaha sacensības, kurās Jelgavas pilsētas godu pārstāvēs pieci sportisti. Noteikti jāatzīmē, ka uz Valmieru savu Latvijas olimpisko zeltu aizstāvēt dosies pilsētas sieviešu volejbola komanda. No komandu sporta veidiem Jelgava tiks pārstāvēta arī futbolā (vīrieši), volejbolā (vīrieši) un regbijā (vīrieši), kā arī pludmales volejbolā (sievietes). Komandu sporta veidos olimpiādē debitēs florbols, taču šoreiz bez Jelgavas komandas.
Runājot par gaidāmajām cerībām attiecībā uz izcīnīto godalgu skaitu, Sporta servisa centra vadītājs ir piesardzīgs, vien atzīmē, ka, visticamāk, ražīgākie būs jau ierastie sporta veidi: «Mūsu galvenās pretenzijas uz godalgām ir jau tradicionālajos sporta veidos – smaiļošanā un peldēšanā. Zelta medaļu savā prātā esmu «ierakstījis» brīvās cīņas pārstāvim Albertam Jurčenko. Noteikti saistošas cīņas būs BMX trasē, kur piedalīsies visi labākie valsts sportisti. Nevar nepieminēt, ka savas zelta medaļas jāaizstāv mūsu volejbolistēm. Domāju, ka šajās spēlēs kopējais medaļu skaits varētu būt lielāks, ticu, ka arī zeltu būs vairāk.» Jāatzīmē, ka Latvijas III olimpiādē Jelgava izcīnīja 6 zelta, 12 sudraba un 18 bronzas godalgas (kopā 36 medaļas), kas pašvaldību konkurencē deva 7. vietu.
Vai olimpiāde ir sporta notikums Nr.1 Latvijā?
Lai arī Latvijas olimpiādes organizatori sacensības dēvē par gada lielāko sporta forumu, tomēr ir vairākas nianses, pie kurām noteikti nākotnē būtu jāpiestrādā. Pirmkārt, tā ir sadarbība starp dažādu sporta veidu federācijām, lai celtu Latvijas olimpiādes prestižu. «Nav normāli, ka pāris dienas pirms Latvijas olimpiādes notiek Latvijas čempionāts peldēšanā. Kam pēc šiem mačiem būs vēlme braukt uz olimpiādi, un kādi būs rezultāti? Daudz kritikas sporta aprindās ir veltīts komandu sporta veidu lomai Latvijas olimpiādē, jo sacensībām trūkst prestiža. Dīvaina ir arī kvalifikācijas kārtība – vīriešu basketbolā tā daļēji ir veiksmīga, jo komandas ir izsētas pēc to spēku samēriem. No otras puses, uz Valmieru nebrauks, piemēram, Ventspils futbolisti, jo viņi zaudēja Kurzemes reģiona finālā. Domāju, ka finālturnīrā jāspēlē ir vismaz astoņām komandām, jo gatavot komandu uz divām spēlēm ir neloģiski,» analizē J.Kaminskis.
Ne īpaši pārskatāma ir arī pašvaldību vērtēšanas sistēma, kura balstās uz izcīnīto medaļu skaitu, vērtējot pēc zelta medaļām. «Salīdzinājumam: pirmajā Latvijas olimpiādē pašvaldības tika vērtētas pēc izcīnītajām vietām pirmajā sešiniekā, toreiz mums bija otrs labākais rezultāts starp visām pašvaldībām. Pēc jaunās sistēmas Jelgavai ar vadošajām delegācijām spēkoties ir grūti, jo mums nav spēcīgu pārstāvju vairākos sporta veidos, kuros var izcīnīt daudzas zelta medaļas, piemēram, mākslas vingrošanā vai cīņas sporta veidos. Ja arī nākotnē tiks saglabāta prioritāte izcīnīto medaļu skaits, tad baidos, ka būs jāatsakās no komandu sporta veidiem un vairāk jākoncentrējas uz individuālajām disciplīnām.»
Latvijas IV olimpiāde no 1. līdz 3. jūlijam norisināsies Valmierā, tajā iekļauti 26 olimpiskie sporta veidi. Plānots, ka olimpiādē piedalīsies 94 pašvaldību komandas, kas ir rekordliels skaits. Kopējais dalībnieku skaits tiek lēsts ap 4000.
Foto: Austris Auziņš
Jelgavas komanda
1.
Jēkabs Daniels
Avotiņš
2000
Airēšana (2x1000m; 4x500m)
2.
Armands
Celmiņš
1998
Airēšana (2x1000m; 1x2000m; 4x500m)
3.
Jēkabs
Gronskis
4.
Roberts
Korotkovs
5.
Niks
Leitis
1999
6.
Kārlis
Ozoliņš
7.
Jānis
Timbors
8.
Vedļa
9.
Terēze
Balode
1994
Badmintons (dubultspēles; vienspēles)
10.
Anna
Pumpure
11.
Kaspars
Cakuls
1996
Bokss (līdz 60kg)
12.
Antons
Fridrihs
1997
Bokss (līdz 56kg)
13.
Artjoms
Haņevičs
Bokss (līdz 81kg)
14.
Jāņkalns
1993
Bokss (līdz 75kg)
15.
Modris
Okmanis
1989
Bokss (līdz 69kg)
16.
Viesturs
1988
17.
Edgars
Bokss (līdz 91kg)
18.
Raitis
Sinkēvičs
1990
19.
Ņikita
Žuravļovs
1995
20.
Juris
Egle
Cīņa – brīvā cīņa (no 65 līdz 74 kg)
21.
Alberts
Jurčenko
22.
Raimonds
Konovalovs
Cīņa – brīvā cīņa (no 57 līdz 65 kg)
23.
Aleksejs
Koteļeņecs
1984
Cīņa – brīvā cīņa (no 74 līdz 86 kg)
24.
Vladimirs
1985
Cīņa – brīvā cīņa (no 86 līdz 97 kg)
25.
Maksims
Jelinskis
Džudo (līdz 66 kg)
26.
Kabanovs
Džudo (līdz 73 kg)
27.
Ričards
Morozovs
28.
Dmitrijs
Ņegoda
Džudo (līdz 100 kg)
29.
Putins
Džudo (līdz 81 kg)
30.
Andrejs
Rebrovs
Džudo (līdz 90 kg)
31.
Rināts
Šaihulovs
32.
Emīls
Saksons
Džudo (līdz 60 kg)
33.
Vadims
Terentjevs
34.
Dāgs
Apsītis
Futbols
35.
Davidenkovs
36.
Oskars
Deaks
37.
Alvis
Diržinis
38.
Dresmanis
39.
Emils
Emulovs
40.
Mareks Matīss
Labanovskis
41.
Ivo
Minkevičs
42.
Grigorijs
Misjuks
43.
Mārtiņš
Pivarovičs
44.
Mareks
Plonis
45.
Germans
Saveļjevs
46.
Soroka
47.
Artis
Staļģis
48.
Helvijs
49.
Šteinburgs
50.
Gatis
Štrauss
51.
Toms Rūdolfs
Strods
52.
Iļja
Veļikanovs
53.
Verners
Zalaks
54.
Andris
Rodze
1959
Golfs
55.
Elvijs
Šalājevs
56.
Viktorija
Gedroviča
Peldēšana
57.
Veronika
Gorškova
58.
Dagnija
Grabuža
59.
Kristiāna
Kalniņa
Peldēšana; triatlons
60.
Selīna
Kalnišķe
61.
Ksenija
Millere
62.
Boicovs
63.
Jevgeņijs
64.
Deniss
Komars
65.
Kirils
Kuskovs
66.
Minakovs
67.
Kristers
Rozenbilds
68.
Šinkus
69.
Ģirts
Vilkārsis
70.
Kārlis Krišs
Krisūns
Regbijs
71.
Bondarenko
72.
Raivis
Brazauskis
73.
Uldis
Čivželis
74.
Svjatoslavs
Jankovskis
1991
75.
Dzintars
Jurgins
76.
Rihards
Lonskis
77.
Santis
Podāns
1987
78.
Aleksandrs
Popovs
1975
79.
Vjačeslavs
Snetkovs
1970
80.
Zerafims
1992
81.
Valentīns
Žihs
1981
82.
Vanesa
Buldinska
Riteņbraukšana – BMX
83.
Jekševics
84.
Kristens
Krīgers
85.
Ernests Kārlis
Šteinbergs
86.
Katrīna
Šķiņķe
Šahs
87.
Daģis
88.
Kločans
89.
Vitālijs
Samoļins
90.
Stepiņš
91.
Daniela
Kondratova
Smaiļošana un kanoe (K-1 200m; K-1 500m; K-2 500m; K-4 500m)
92.
Lāsma
Liepa
93.
Daiga
Liepiņa
Smaiļošana un kanoe (K-2 500m; K-4 500m)
94.
Baiba
Petrovska
95.
Altmanis
Smaiļošana un kanoe (K-1 200m; K-2 200m; K-4 1000m)
96.
Romans
Astapovs
Smaiļošana un kanoe (C-1 200m)
97.
Biezais
1974
Smaiļošana un kanoe (K-4 1000m)
98.
Artūrs
Derkusovs
Smaiļošana un kanoe (K-2 1000m; K-4 1000m)
99.
Geidāns
100.
Kraulis
101.
Lagzdiņš
Smaiļošana un kanoe (C-1 1000m; C-2 1000m)
102.
Roberts Ernests
Levics
103.
Liepiņš
1983
104.
Boriss
Smaiļošana un kanoe (C-1 200m; C-1 1000m)
105.
Igors
Miļuhins
Smaiļošana un kanoe (C-2 1000m)
106.
Sergejs
Nemņaševs
Smaiļošana un kanoe (K-2 200m)
107.
Marks
Ozolinkevičs
Smaiļošana un kanoe (K-1 1000m; K-2 1000m; K-4 1000m)
108.
Matīss
Ozols
109.
Upītis
1982
Smaiļošana un kanoe (K-1 200m)
110.
Veispals
Smaiļošana un kanoe (K-1 1000m; K-2 200m; K-2 1000m; K-4 1000m)
111.
Ervins
Vēveris
112.
Ansis Aleksandrs
Ziemelis
113.
Anastasija
Geraseva
Teniss (vienspēles)
114.
Dainis
Segliņš
Teniss (vienspēles; dubultspēles)
115.
116.
Elza
Mestere
Triatlons
117.
Aļika
Škarstāne
118.
Kuzins
119.
Kuzmenko
1965
120.
Dace
Asme
Vieglatlētika (200m; 400m; 4x400m)
121.
Ilona
Cehanoviča
Vieglatlētika (tāllēkšana; trīssoļlēkšana; 4x400m)
122.
Aļona
Fomenko
Vieglatlētika (4x400m)
123.
Modra
Ignate
Vieglatlētika (5000m soļošana)
124.
Sintija
Pastare
125.
Ševčenko
Vieglatlētika (400m; 4x400m)
126.
Šteinerte
Vieglatlētika (diska mešana)
127.
Andis
Anškins
1979
Vieglatlētika (šķēpa mešana)
128.
Ritvars
Dombrovskis
Vieglatlētika (400m; 4x400m; 3000m kavēkļi)
129.
Kalniņš
130.
Kupčs
Vieglatlētika (400m; 800m; 4x400m)
131.
Semjonovs
132.
Jekaterina
Sidorova
Vingrošana – mākslas (individuālās sacensības daudzcīņā; aplis; bumba; vālītes; lenta)
133.
Ance
Auziņa
Volejbols
134.
Jana
Bērziņa
135.
Kristīne
Dzierkale
136.
Linda
Jakobsone
137.
Lece
138.
Lejiņa
139.
Ilze
Liepiņlauska
140.
Sanda
141.
Madara
Nemme
142.
Ragozina
143.
Līva
Sola
144.
Evija
Spalva
145.
Pēteris
Aukmanis
146.
Baburovs
147.
Beiša
148.
Gabdulļins
149.
Mārcis
Jirgensons
150.
Kudrjašovs
151.
Kārlis Pauls
Levinskis
152.
Liniņš
153.
Romāns
Saušs
154.
Austris
Štāls
1977
155.
Vjatkins
156.
Volodins
157.
Ieviņa
1986
Volejbols – pludmales
158.
Elīna
Švēde
18.7 °C,
1.9 m/s,
91.3 % 
18.7 °C,
1.9 m/s,
91.3 %