Otrdien Jelgavas novada domes zālē Pasta ielā 37 notika sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA «Fortum Latvia» ieceri koģenerācijas stacijā Jelgavā, Rūpniecības ielā 73A, siltumenerģijas un elektrības ražošanā līdztekus tradicionālajam kurināmajam – šķeldai, kūdrai un dabasgāzei – daļēji kā kurināmo pievienot arī speciāli šķirotus un sagatavotus atkritumus. Pasākumu apmeklēja ap 50 interesentu, kuri izmantoja iespēju uzdot jautājumus par šīs ieceres praktisko norisi, pilsētnieku ieguvumiem, kā arī procesa ietekmi uz apkārtējo vidi.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes ieskaņā SIA «Fortum Latvia» valdes priekšsēdētājs biomasas koģenerācijas stacijas Jelgavā vadītājs Andris Vanags stāstīja, ka šobrīd uzņēmums ir sācis strādāt pie ieceres ražot siltumu ne tikai no tradicionālajiem kurināmajiem – šķeldas, kūdras un arī dabasgāzes, kas gan izmantojama tikai atsevišķos gadījumos –, bet tiem pievienot arī frakciju no speciāli sašķirotiem atkritumiem. «No atkritumiem iegūts kurināmais, ko sauc arī par NAIK, būtībā ir cietie sadzīves atkritumi, kurus apstrādājot tiek veidota vienveidīga kurināmā masa. Tā nesatur kaitīgus piemaisījumus, nav bīstama, kā arī nesatur stiklus un metālus,» norāda A.Vanags, papildinot, ka uzņēmuma iecere ir koģenerācijas stacijā papildu tradicionālajam kurināmajam līdz 30 000 tonnām gadā sadedzināt arī no atkritumiem iegūtu kurināmo – tas ļautu palielināt saražoto enerģijas daudzumu par aptuveni 35 procentiem. Viņš uzsver, ka tā būtu gudra resursu izmantošana, kas veicina aprites ekonomiku, kā arī palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Tāpat vienlaikus uzņēmumam tā būtu iespēja «būt elastīgam», izvēlēties alternatīvu kurināmā veidu attiecīgi situācijai un izmaksām. A.Vanags papildināja, ka ieceres īstenošanā liels ieguvums ir arī tam, ka koģenerācijas stacijā jau sākotnēji uzstādīta sadedzināšanas iekārta, kura ir piemērota arī NAIK kurināmā dedzināšanai. Šobrīd uzņēmums ir uzsācis tehniski ekonomisko izpēti un aprēķinu veikšanu, lai apzinātu arī papildu nepieciešamās investīcijas.
Vairāki pasākuma dalībnieki bija Jelgavas koģenerācijas stacijas apkaimē dzīvojošie jelgavnieki, kuriem interesēja izmaiņas stacijas darbā no praktiskā viedokļa. Piemēram, Tērvetes ielas iedzīvotāja uzņēmuma pārstāvjiem jautāja par to, vai pēc šīs ieceres īstenošanas un no atkritumiem iegūta kurināmā ievešanas stacijas teritorijā tuvējos namos nebūs jūtamas smakas, neparādīsies žurkas vai mušas. A.Vanags skaidroja: iecere paredz, ka NAIK izkraušana un sagatavošana notiktu slēgtā zonā, proti, kurināmo piegādātu slēgtā automašīnā, slēgtā veidā ar gaisa plūsmas palīdzību saturs tiktu pārvietots iekraušanas zonā un ietilpināts krātuvē. Tur kurināmais uzglabātos maksimāli 24 stundas un vēlāk tiktu sadedzināts. Līdz ar to smaku izplatības iespēja šajā procesā ir minimāla. Turklāt šobrīd NAIK kurināmā izmantošanai, jo īpaši lielas jaudas stacijām, kāda ir Jelgavā, noteikti ļoti stingri nosacījumi.
Tāpat jelgavnieki interesējās par to, kur tiks iepirkti un sagatavoti sadzīves atkritumi. Atbildot uz šo jautājumu, uzņēmuma pārstāvis A.Vanags uzsvēra, ka prioritāri būs Jelgavas novada uzņēmumi, piemēram, poligons «Brakšķi», tomēr šajā gadījumā būs nepieciešams izvērtēt arī šķirošanas līnijas kapacitāti un vajadzības gadījumā nodrošināt izejmateriālu piegādes arī no citām Latvijas vietām. Iedzīvotāji uzsvēra, ka Jelgavai piegādes no «Brakšķiem» būtu īpaši svarīgas – tādā veidā varētu samazināt poligonā apglabājamo atkritumu apmēru, samazinātos izmaksas par dabas resursu nodokli, kā rezultātā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu izmaksas būtu iedzīvotājiem draudzīgākas.
Sanāksmē izskanēja jautājums par to, vai šādai stacijai pilsētas centrālajā daļā ir analogi. Uzņēmuma pārstāvis A.Vanags zināja teikt, ka atkritumu līdzsadedzināšana ir izplatīta Eiropā – līdzīgas stacijas darbojas Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un citviet. Šobrīd projektu attīstība notiek arī Ventspilī un Daugavpilī. Bet jau praktizējošs uzņēmums Latvijā ir betona ražotājs «Cemex». Lai gan vairumā gadījumu stacijas atrodas attālāk no pilsētas, ir piemēri arī ar stacijām pilsētā.
Jelgavnieki izteica bažas arī par šķiroto atkritumu kvalitāti, kā rezultātā varētu tikt bojātas stacijas iekārtas, un tas prasītu divtik lielākus izdevumus. A.Vanags norādīja, ka uzņēmumā paredzēts veikt kvalitātes kontroli un sākotnēji nodrošināt NAIK kurināmā līdzsadedzināšanu procentuāli mazākā attiecībā, bet procesā pakāpeniski to palielināt. Turklāt kļūmes gadījumā vienmēr būtu iespējams turpināt kurināt ar biomasu.
Jāpiebilst, ka šajā reizē uzņēmums «Fortum Latvia», kā arī vides konsultāciju uzņēmums SIA «Enviroprojekts» informēja iedzīvotājus par ieceri un uzklausīja iesaistīto pušu viedokli par to, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, tālāk strādājot pie ieceres. Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas saņemtā informācija un ierosinājumi tiks apkopoti un sekos darbs pie detalizētas izpētes, ietekmes uz vidi modelēšanas un paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanā.
Ar informāciju par paredzēto darbību un sagatavotajiem dokumentiem var iepazīties Jelgavas pilsētas pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, Jelgavā, pirmdienās no pulksten 8 līdz 19, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst.8 līdz 17, piektdienās no pulksten 8 līdz 14.30, kā arī mājaslapas www.fortum.lv sadaļā «Projekti».
Rakstiskus priekšlikumus līdz 28. februārim (pasta zīmogs) var nosūtīt pa pastu Vides pārraudzības valsts birojam (adrese: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045) vai ieceres ierosinātājam – SIA «Fortum Latvia» (adrese: Rūpniecības iela 73A, Jelgava, LV-3008 vai elektroniski pa e-pastu fortum.jelgava@fortum.com).
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»