Šodien, 8. aprīlī, pasaulē atzīmē Starptautisko Romu dienu, kurā jelgavniekiem, iepazīstot šīs tautas kultūru, bija iespēja apgūt čigānu deju soļus. Jāteic, ka piekrišana dejām nebija liela, taču meistarklases apmeklētāji atzīst: «Šī deja vilina ar savu temperamentu un ugunīgumu, kas mums pietrūkst ikdienā.»
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas zālē uz čigānu deju meistarklasi pie eksotisko deju centra «Alegria» čigānu un flamenko deju pasniedzējas Vitas Eglītes pulcējās tikai desmit cilvēku, tostarp viens kungs – 74 gadus vecais Anatolijs Zibikovs, lai iemācītos čigānu dejas pamatsoļus.
Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie dalībnieki atzīst, ka galvenokārt nākuši, lai izmēģinātu ko jaunu un ikdienai piešķirtu mazu uguntiņu. Viņus iedvesmojis iepriekš televīzijā un internetā redzētās romu uzstāšanās. «Patiesībā man pašai ļoti patīk dejot. Līdz šim dzīvē esmu izmēģinājusi dažādus deju stilus gan mierīgākus, gan kaut ko karstasinīgāku. Iepriekš, dejojot šova deju grupā, man bija tā iespēja mazliet apgūt čigānu dejas, taču tas bija tā «garām ejot». Taču piesaistīja un tāpēc ar prieku izlasīju ziņu, ka šodien mūsu pilsētā ko tādu var pamēģināt,» stāsta Olga Lazareva.
Agnese Ozola un Elīna Baranovska bērnu un jauniešu centrā «Junda» apgūst vēderdejas un labprāt piekritušas pasniedzējas ierosinājumam nāk pamēģināt čigānu deju soļus. «Katra jauna lieta cilvēku tikai bagātina un kāpēc gan neizmantot iespēju! Mums par čigānu dejām ir tāds priekšstats – tas ir kaut kas krāšņs un ekstravagants gan tērpos, gan deju soļos. Katrā gadījumā visam līdzi iet temperaments, ugunīgums, kas ikdienā mūsu cilvēkiem pietrūkst,» tā meitenes.
Anatolijs bija vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis, taču dāmu pulciņā nebūt nejutās slikti. «Man draugos ir čigāni un daudz par viņu dejām, kultūru esmu dzirdējis, lasījis. Bet labāk jau ir vienu reizi pašam pamēģināt, nekā neskaitāmas klausīties. Neskatoties uz savu vecumu, man patīk kustēties, jo tas dod dzīvīgumu,» tā sirmais kungs.
Jāpiebilst, ka čigānu deja ir ugunīga un tās laikā var izjust gan prieku, gan bēdas. Deja ļauj vaļu improvizācijai, straujam ritmam, brīvībai un dvēseliskumam.
Meistarklasi organizēja Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar Jelgavas pilsētas un rajona čigānu biedrību «Romanu čačipen» un biedrību «Eksotisko deju centrs «Alegria»».
Foto un video: Ivars Veiliņš