14 cilvēki Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Atkarību profilakses punktā Vispasaules hepatīta dienā izmantoja iespēju pārliecināties, vai nav inficējušies ar B un C hepatītu. «Arī šodien cilvēki man vēl zvana un grib pieteikties uz bezmaksas eksprestestiem, taču esmu atvaļinājumā un varu pierakstīt tikai uz septembri,» stāsta Atkarību profilakses punkta vadītāja Mārīte Ose.
Andra Ozola
M.Ose ir apmierināta ar jelgavnieku lielo atsaucību, taču piebilst, ka apmeklētāju vidū lielākoties bijuši cilvēki vecumā pēc 60 gadiem, kuri īsti nav sapratuši šīs akcijas mērķi vai arī testu veikt viņus pamudinājuši ģimenes ārsti, jo cilvēki ilgstoši jutušies slikti, bet ārsti ar citām metodēm nav spējuši palīdzēt, tad nu B un C hepatīta tests bijis kā «pēdējais salmiņš».
Šai akcijai bija maza atsaucība no jauniešu puses, taču profilakses punktu apmeklējušas vairākas ģimenes. «Diemžēl divu ģimeņu vīriem testa rezultāts bija pozitīvs, tādēļ nācās ar katru pāri ilgstoši runāt un mierināt, ka hepatīts ir ārstējama slimība,» stāsta M.Ose.
M.Ose piebilst, ka eksprestestu veikšana ir Atkarību profilakses punkta ikdienas darbs un tos, iepriekš piesakoties, var veikt arī citās dienās punkta darba laikā. Tāpēc visi tie cilvēki, kuri vakar nepaspēja pārbaudīt savu veselību, aicināti to izdarīt septembrī, kad M.Ose būs atgriezusies no atvaļinājuma.
Jāatgādina, ka Atkarību profilakses centrs sniedz bezmaksas konsultācijas par ikvienu atkarību (smēķēšana, alkohols, narkotikas, spēļu automāti, līdzatkarība u.c.), tāpat punktu aicināti apmeklēt cilvēki ar citādu seksuālo orientāciju, prostitūcijā nodarbinātas personas, cilvēku tirdzniecības upuri.
Savukārt Hepatīta biedrība informē, ka C hepatīts ir noķerams vieglāk nekā sākumā varētu šķist – pietiek ar mazu kļūmi tādos ikdienas procesos kā manikīrs, pedikīrs vai skūšanās, saskarsme ar slimnieka asinīm, bet glābiņš ir pamatīgs ārstēšanās process 12 mēnešu garumā ar smagām blakusparādībām. «Saslimt var ikviens – vai tu esi politiķis vai pensionārs, slimība nežēlos nevienu. Atliek tikai aiziet pie neuzmanīga zobārsta vai nehigiēniska tetovētāja, un gads jāpavada ārstējoties. Diemžēl ārstēšanu var atļauties tikai turīgā iedzīvotāju daļa, līdz ar to izsārtējas tikai aptuveni puse no pacientiem,» pauž Hepatīta biedrība.
Šobrīd valsts apmaksā 75 procentus no ārstēšanas izmaksām, bet pacientam pašam jāfinansē atlikusī ārstēšanas daļa vismaz 1700 eiro apmērā. 30 procenti pacientu šī līdzmaksājuma dēļ ārstēšanas terapiju nevar atļauties. Šie slimnieki turpina inficēt apkārtējos, līdz ar ko slimības aplis nebeidzas.
Ilustrācija no JV arhīva
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 % 
0.8 °C,
3.7 m/s,
93.7 %