Ar spilgtiem iespaidiem no visai maz izzinātās Maltas atgriezusies jelgavniece Laura Kalniņa. Kaut arī tūristi labprātāk izvēlas Maltu iepazīt vasaras karstajos mēnešos – jūlijā un augustā –, Laura ir gandarīta par savu izvēli valsti iepazīt jau maijā, kad tur ir patīkami silti, bet ne svelmaini laikapstākļi. Kā raksturīgākās atmiņas no Maltas, viņa min vēsturisko apbūvi, «dullos» autovadītājus un zīmīgo baznīcu skaitu uz salas – 365 –, tikpat, cik gadā dienu.
Ligita Lapiņa
Kaut arī Lauras ikdiena paiet, par ceļojumiem ikdienā konsultējot citus, viņas ceļojumi visbiežāk ir virtuāli. Tomēr kas gan tas būtu par ceļojumu konsultantu, kurš pats ceļot nemīl, tāpēc brīvajā laikā Laura labprāt ceļojumu maršrutus iepazīst arī uz savas ādas. Šoreiz pašā vasaras sezonas sākumā Laura devusies iepazīt Maltu.
«Ļoti vēlējos iepazīt Maltu tieši tāpēc, ka tas nav top galamērķis, līdz ar to arī braucu ar mērķi «atklāt» Maltu – gan sev, gan saviem klientiem,» stāsta Laura, piebilstot gan, ka īstais laiks, kad braukt uz Maltu, ir tagad – jūlijā un augustā, taču salīdzinoši vēsais un vējainais maijs bija laba izvēle, lai «nenomocītu» sevi un iepazītu salu arhipelāgu vēl pirms tūristu ierašanās.
Uz mazākās no apdzīvotajām salām – tikai viena ģimene
Malta ir maza salu valsts, kura atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, ko veido piecas salas. Apdzīvotas ir tikai trīs lielākās salas — Malta, Gozo un Komino. «Uz mazākās no tām – Komino – dzīvo tikai viena ģimene – trīs brāļi un māsa,» par pārsteidzoši mazo salas apdzīvotību stāsta Laura.
Teritorijas ziņā Malta ir daudz mazāka par Latviju, un tas liek meklēt radošus risinājumus, kā iekārtot mājas un arī viesnīcas. «Vietas nepietiekamības dēļ, lielai daļai viesnīcu baseini tiek ierīkoti uz ēku jumtiem. Ir viesnīcas, kurām uz jumta ir ierīkoti pat dārzi!» pārsteigta ir Laura, piebilstot, ka Maltā ir ļoti daudz vēsturisku objektu un ēku. «Paši maltieši joko, ka tā ir kā viens liels muzejs,» tā jelgavniece.
Viņa vērtē, ka Latvija ir salīdzinoši daudz zaļāka – Maltā ir maz koku, tikai 0,5 procenti no Maltas platības ir mežs, taču ezeru tur nav nemaz. Arī pludmales pārsvarā ir klinšainas, kas laiskai atpūtai nebūt nav piemērotākās, taču rada iespaidīgu dabas varenības izjūtu.
Kaut katru dienu citā baznīcā
«Maltā ir 365 baznīcas. Kaut katru dienu iegriezies citā – vesela gada garumā!» joko Laura, pastāstot, ka dažas no tām apskatījusi arī pati. 93 procenti maltiešu ir katoļi, tāpēc arī baznīcas galvenokārt ir tieši šīs konfesijas.
Auto vadīšana gan Maltā varētu būt problēma, jo Maltā, neierasti latviešiem, kustība notiek pa otru ielas pusi, arī stūre automašīnām ir otrā pusē. «Salīdzinoši liela problēma pēdējā laikā esot arī ar brīvu stāvvietu atrašanu, tāpēc, ja nu tomēr riskējat un nomājat mašīnu, ņemiet vērā, ka mašīnu Maltā sarodas arvien vairāk,» teic Laura. Viņa gan labāk iesaka izmantot sabiedrisko transportu, kas šajā valstī ir labi attīstīts un sakārtots.
Suvenīru vietā – vietējie gardumi
Jautāta, ar ko šis ceļojums vienmēr paliks viņas atmiņās, Laura smej: «Ar vēju!» Bet tad jau nopietnāk stāsta, ka raksturīgākais šai valstī ir akmens ēkas un daudzie mazie interesanti apdarinātie balkoniņi. «Tāpat noteikti paliks atmiņā skaistie skati, kas pavērās gan no skatu platformām, gan no ūdens ceļojuma ar kuģīti laikā,» atminas ceļotāja. Viņa piebilst, ka tūristiem tiek piedāvātas arī ekskursijas ar kuģīti uz netālo Sicīliju.
Viņa ir pārliecināta, ka no katras valsts ir kādas tai raksturīgākās lietas, kas noteikti jāatgādā uz Latviju parādīt mājiniekiem. «No ēdamajām lietām tās noteikti ir tomātu pasta, kaktusu liķieris, kaktusu džems, olīveļļa , kaperu pasta un kazas siers – tie ir ēdieni, kas ir īpaši raksturīgi maltiešiem un kas raksturo šo vietu,» stāsta Laura. Tāpat viņa mājup atvedusi suvenīrus ar Maltas krustu, kas šajā valstī sastopams dažādākajos veidos – rotaslietās, suvenīru magnētiņos, uz apdrukātiem krekliem… «Tas ir viņu simbols un tiek izmantots uz gandrīz visiem suvenīriem,» tā jelgavniece. Īpaši skaisti suvenīri no Maltas ir arī Mdinā ražoti stikla izstrādājumi – rotaslietas, trauki, greznumlietiņas.
Vēsturiskuma elpa ikvienā pilsētiņā un ciematā
Kaut arī Malta nebūt nav starp pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem, Laura iesaka nenobīties no šķietamā klusuma un šaurības – Maltā ir ne mazums lietu un vietu, ko apskatīt. Tā, piemēram, viņa noteikti iesaka aizbraukt uz «Popeye village» – nelielu ciematiņu, kas, līdzīgi kā Latvijā «Cinevilla» saglabāts pēc filmas uzņemšanas. Tagad tur izveidots interesants apskates objekts, kurā katrs atradīs savai gaumei atbilstošākās aktivitātes. Daudz liecību un dažādas atribūtikas saglabājies tieši no filmas uzņemšanas 1980. gadā.
Vēl kāda neliela, bet ārkārtīgi skaista pilsēta, kura neaizmirstamas atmiņas atstājusi jelgavniecei – Birgu (Vittoriosa) Waterfront pilsēta. «Tā ir sena pilsēta, ļoti romantiska vieta, ar vienu no skaistākajām jahtu piestātnēm Vidusjūrā.,» iespaidus stāsta Laura, piebilstot, ka turpat blakus ir apskatāms arī Maltas jūras muzejs.
Vēl viens apskates objekts, kas saistīts ar maltiešu jūras dzīvi, ir Marsaxlokk – zvejnieku ciematiņš, kurā redzamas neskaitāmas, dažādu, košu krāsu laiviņas un sastopami vietējie zvejnieki.
«Iesaku apmeklēt kādu no vietējiem zivju restorāniem un baudīt ēdienus – tā zivi var pagatavot tikai cilvēki, kuru dzīve paiet lielā saskaņā ar jūru un ūdeni,» uzskata jelgavniece.
Interesants dabas veidojums un apskates objekts vienlaikus ir arī tā saucamais Azūra logs – klints «logs» uz jūru, kas atrodas pie Gozo salas.
Savukārt dzīvīgāku Maltas atmosfēru iespējams «noķert» tās galvaspilsētā Valletā, kur iespējams gan apskatīt muzejus, prezidenta pili un citus vēsturiskus objektus, bet arī iepirkties, iegriezties kādā no daudzajiem restorāniem, kā arī sagādāt suvenīrus mājiniekiem.
Foto: no L.Kalniņas personīgā arhīva
Par sadaļu «Jelgavnieki ceļo»:
Aicinām arī citus jelgavniekus iesūtīt savus ceļojumu aprakstus, kas varētu iedvesmot un arī palīdzēt saplānot savu ceļojumu citiem ceļot gribētājiem. Turklāt nav svarīgi, vai ceļojums bijis tāls un eksotisks, vai iepazīti tepat, netālie Latvijas novadi vai kaimiņzemes. Ne jau no kilometru skaita ir atkarīgs, vai ceļojums izdodas, vai ne?
Savus ceļojumu aprakstus ar foto un savu kontaktinformāciju jelgavnieki aicināti sūtīt uz e-pastu ligita.lapina@info.jelgava.lv. Stāstus publicēsim portālā sadaļā «Jelgavnieki ceļo».
19.4 °C,
4.7 m/s,
84.4 % 
19.4 °C,
4.7 m/s,
84.4 %