Kultūra

Šodien, 27. martā, pulksten 15 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks ikgadējā Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija. Tajā Eduarda Smiļģa balvu šogad saņems Jelgavas mākslinieka Ulda Rogas meita un «Prāta Vētras» mūziķa Kaspara Rogas māsa, režisore Indra Roga.

Ritma Gaidamoviča

Šodien, 27. martā, pulksten 15 Eduarda
Smiļģa Teātra muzejā notiks ikgadējā Teātra dienas balvu
pasniegšanas ceremonija. Tajā Eduarda Smiļģa balvu šogad saņems
Jelgavas mākslinieka Ulda Rogas meita un «Prāta Vētras» mūziķa
Kaspara Rogas māsa, režisore Indra Roga.

Latvijas Teātra darbinieku savienības radošo
projektu vadītāja Undīne Preisa informē, ka Lilitas Bērziņas balvu
šogad saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, Harija
Liepiņa balvu – Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis, Helēnas
Tangijevas Birznieces balvu – baleta dejas pedagoģe un vēsturniece
Gunta Bāliņa, bet Eduarda Smiļģa balvu saņems režisore Indra
Roga.

Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu
laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas
mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.

«Indra Roga – viena no spēcīgākajām režisorēm
inscenētājām Latvijas teātrī, kas pārliecinoši un neatlaidīgi iet
savu ceļu mākslā, izrādēs risinot garīgus un eksistenciālus
jautājumus, pētot cilvēka dvēseles struktūru un apziņas attīstību,
indivīda attiecības ar tautu, mākslinieka «autsaidera» statusu
pragmātiskā sabiedrībā cauri laikiem. Sākotnēji atsevišķi
teatralizēti elementi Indras Rogas izrādēs tika izmantoti, lai
padarītu vieglāk uztveramu tēlu psiholoģisko zīmējumu un distancētu
no tiešas iespējas identificēties ar redzamo uz skatuves, šobrīd to
nomainījusi ekspresīva izteiksme, spēlējoties ar cilvēku-masku
savstarpējām sadursmēm, pretstatot tos garīgu ceļu ejošam
indivīdam. Viņas izrādēm raksturīga sarežģīta struktūra, paralēli
galvenajai līnijai veidojot sazarotu attiecību tīklu, kas veido
fonu un vienlaikus raksturo laikmetu un vidi. Indras Rogas izrādes
no citu režisoru darbiem šķir arī spilgta vizualitāte, un nereti
darbojošās personas ir šīs izrādes – «gleznas» galvenais objekts,
kas pilnvērtīgi funkcionē un ir uztverams tikai kontekstā ar visu
izrādes vizuālo un skanisko partitūru,» tā par I.Rogu saka Ieva
Struka, Latvijas Nacionālā teātra direktora palīgs repertuāra
jautājumos.

Pie nozīmīgākiem Indras Rogas iestudējumiem
pieder H.Ibsena «Nora», V.Šekspīra «Karalis Līrs», A.Ostrovska
«Līgava bez pūra», G.Janovska «Uz neatgriešanos», L.Stumbres
«Smiltāju mantinieki», R.Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos»,
Dž.Kendera, F.Eba, Dž.Masterofa «Kabarē», M.de Unamuno «Migla»
Latvijas Nacionālajā teātri, M.Bulgakova «Zoikina kvartira (Zojkas
dzīvoklītis)» un B.Pasternaka «Doktors Živago» Valmieras Drāmas
teātrī.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš
1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs
Liepiņš un Artūrs Dimiters.

Foto: no Jelgavas Reģionālā Tūrisma centra
arhīva