21.3 °C, 2.7 m/s, 52.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJelgavniece: «Brīvdienas Luksemburgā vienmēr ir par īsu»
Jelgavniece: «Brīvdienas Luksemburgā vienmēr ir par īsu»
21/04/2014

Luksemburga ir neliela un nav tik slavena kā, piemēram, Londona vai Parīze, lai gan vecāka gadu gājuma cilvēki atceras, ka savulaik skanējis «Radio Luksemburga», ko visi ar prieku klausījušies. Jelgavniecei Austrai Miezei Luksemburga kļuvusi par otrajām mājām, bet viņa atzīst, ka brīvdienas Luksemburgā «vienmēr ir par īsu».

Ligita Vaita

Luksemburga ir neliela un nav tik slavena kā,
piemēram, Londona vai Parīze, lai gan vecāka gadu gājuma cilvēki
atceras, ka savulaik skanējis «Radio Luksemburga», ko visi ar
prieku klausījušies. Jelgavniecei Austrai Miezei Luksemburga
kļuvusi par otrajām mājām, bet viņa atzīst, ka brīvdienas
Luksemburgā «vienmēr ir par īsu».

«Tā kā mana mamma dzīvo ārzemēs, man vismaz reizi gadā
sanāk paciemoties fantastiskajā Luksemburgā. Lai arī dodos turp
katru gadu, Luksemburga mani nebeidz pārsteigt,» teic jelgavniece
Austra Mieze, kura Luksemburgā nodzīvojusi trīs gadus un tur
absolvējusi vidusskolu.

Tā kā braucienu uz Luksemburgu jau kļuvuši regulāri,
Austra izpētījusi arī dažādas nokļūšanas iespējas turp un secina:
«Nokļūšana gan pamatā ir ar «Ryanair» uz «Frankfurt Hahn» vai
«Brussels Charleroi» lidostu un tad ar «Flibco» autobusu, kas ieved
pilsētas centrā. Jāsaka gan, ka pirmais variants – ar «Frankfurt
Hahn» – ir ērtāk un ātrāk.»

Pavasarī –
visskaistākā

«Pašlaik, pavasarī, tur ir fantastiski skaists laiks
ceļojumam – visos parkos zālāju sedz daudzkrāsainu krokusu lauki,
visos apstādījumos zied narcises un tulpes mostas.

Pilsētā galvenās alejas ir veidotas no mandeļkokiem, un
maijā priecēs arī kastaņkoki. Vissatriecošākās ir visur esošās
magnolijas – dažreiz pat neticas, ka magnolija var izaugt lielāka
par mūsu pašu ābelēm un ziedēt lieliem, smagiem ziediem.

Vasarā Luksemburgu var pārņemt arī spēcīgs karstuma
vilnis, Austra teic, ka ir piedzīvojusi pat plus 40 grādus! Par
spīti tam, ka Luksemburga ir tikai nedaudz uz dienvidiem no
Latvijas, kontinentālais klimats to rada par fantastisku dzīves
vietu, un tūrisma vietu. Luksemburgā nav pieņemts vasarā iet
peldēties upēs un dīķos, viņiem pat praktiski nav tādu ūdenstilpņu,
vienīgais ezers ir cilvēku pašu veidots, kā enerģijas ieguves
avots. Tomēr vienmēr var atrast publiskos baseinus kur atvēsināties
un Mondorfā ir arī karsto avotu baseini. Vasarā visiem restorāniem
ir āra terases, Luksemburgas centrā Place D’Armes visu laukumu
aizņem restorāni un laukuma vidū ir skatuve, kurā katru vakaru
notiek kāds koncerts. Izbaudiet fantastiskas vakariņas un
mūziku.

Ziemā – koncerti un
pilis

Lai arī ziema neliekas tas labākais
gadalaiks, kad kaut kur doties, Luksemburgā ziema gandrīz neatnāk
un tādēļ turp var braukt arī ziemā. «Luksemburgā ir ļoti daudz
vietu, ko var apmeklēt nepatīkamos laikapstākļos – ir Vianden pils,
kura ir iespaidīga ar savu atrašanās vietu; Clervaux klosteris, tā
apkaime arī ir burvīga vieta, no klostera var doties apburošā
pastaigā pa mežiem un kalna nogāzēm un vairāki muzeji. Protams, arī
Rockhall, kur arī ziemā notiek koncerti, un par spīti tam, ka
Luksemburga ir maza valsts, to regulāri apmeklē pasaulslaveni
mūziķi un grupas,» teic Austra, piebilstot, ka Luksemburgu vairākas
reizes gadā apmeklē arī dažādi cirki, bet augustā uz trim nedēļām
tur ievācas
Schueberfouer atrakciju parks.

«Tātad rudens iesākas ar elpu aizraujošām atrakcijām, visu
pilsētu palēnām pārņem satriecošas krāsas, jo pilsēta atrodas uz
kalnu nogāzēm, ielejās un uz plato. Luksemburgas parku apstādījumos
ļoti daudz atrodami ir ēdamo kastaņu koki un platānas (līdzīgas
kļavām), kas skaisti iekrāsojas rudens krāsās,» gadalaiku krāsas
iezīmē Austra.

Hercoga pārvaldīta «ceturtā daļa
Latvijas»

Luksemburgas pilsēta nav liela – visā valstī dzīvo tikai
ap 500 000 cilvēku, no kuriem tikai trešā daļa ir īsti
luksemburgieši. «Par spīti lielajiem biznesa centriem un Eiropas
kvartālam, Luksemburga ir ārkārtīgi sakopta un to iemīlēt nav
grūti. Pašā pilsētas centrā ir arhitektūra, ko apskatīties, plašas
iespējas iepirkties, kā arī vērties galvu reibinošajos skatos,»
vidi iezīmē Austra.

Viņa stāsta, ka pilsētas centrs ir sadalīts vairākās
daļās, bet, tā kā pilsēta ir salīdzinoši maza, tad to var viegli
izstaigāt kājām, taču pilsētā ir ērts arī sabiedriskais transports.
«Par aptuveni pieciem eiro ir iespēja nopirkt autobusa dienas
biļeti un braukāt šurpu turpu pa visu pilsētu. Vienreizējā autobusa
biļete, kas ir derīga divas stundas, maksā divus eiro, bet, ja
kioskā nopērk «karneti», tad par desmit biļetēm ir jāmaksā tikai 15
eiro. Tas ir ērti un lētāk, ka Luksemburgā plānots pavadīt ilgāku
laiku,» iesaka Austra.

Luksemburga ir hercogiste, tātad tās augstākā persona ir
Hercogs. «Luksemburgas centrā atrodas arī Hercoga pils (tādas gan
viņam ir vairākas), un, ja Hercogs atrodas pilī, pie tās vienmēr
stāv goda sardze. Iepretim pilij ir interesantas laternas – tām ir
sejas, bet to noslēpums ir jāredz pašiem…» daudznozīmīgi teic
Austra.
 

Vai esi bijis klints
iekšpusē?

Luksemburga ir uzbūvēta uz pāris plato, starp kuriem pa
vidu tek upes pa savām ielejām. «Aizraujoša ir galvenā Grund
ieleja, kurā atrodas parks, liela abatija, kurā regulāri notiek
dažādas izstādes un koncerti, kā arī lifts klintī, kas uzved
atpakaļ uz centru,» teic Austra. Viņa papildina, ka pilsētas daļā
lifts iziet pie ēkām, kuras tikai pavisam nesen restaurēja, bet
Otrā pasaules kara laikā tās bija kļuvušas par nacistu bāzi, kad
tie gāja pāri Luksemburgai.

Ielejā atrodas arī divas no Luksemburgas trīs upēm –
Alzete un Petrusa. «Alzete ir tīri pieņemama izskata upe, bet
Pestrusa mēdz izraisīt gan sajūsmas saucienus, gan apmulsuma
smieklus, jo sausā laikā tā tek pa iebetonētu 50 cm platu virsmu,»
stāsta jelgavniece, piebilstot, ka pēc lietus gan Petrusa pieņem
lielākus apmērus. «Tās ielejā ir arī klintī izcirsta maza un veca
baznīciņa, kā arī mini vilcieniņš un mini golfa laukums,» atstāsta
Austra.

Vieta, kur parakstīts Šengenas
līgums

Luksemburgas valstī var apmeklēt arī Esch-sur-Sûre
– tā ir ļoti skaista vieta upes ielokā. Nedrīkst
aizmirst pieminēt Berdorf ar tās satriecošajām klinšu takām un
alām; elpu aizraujoši skati un šauras takas, akmens labirinti
stiepjas pat 10 km garumā. Remich ir slavena ar savām jūras velšu
kafejnīcām, kuģīšu braucieniem pa Moselle upi, kas atdala
Luksemburgu no Vācijas, kā arī valsts dienvidos ir Schengen –
vieta, kur satiekas Luksemburgas, Vācijas un Francijas robežas un
tika noslēgts Šengenas līgums. Netālu ir arī Grevenmacher, kurā ir
tauriņu māja, un Echternach ar savu arhitektūru, tirdziņiem un
citām burvībām.

Luksemburga ir bagāta arī ar vīnu – Moselle ielejā gan
Luksemburgas pusē, gan Vācijā audzē vīnogas un gandrīz katrā ciemā
ir vismaz trīs vīndari, kas aicina uz vīna degustācijām un piedāvā
savu produkciju. «Protams, ka to ir vērts izmantot!» iesaka
Austra.

Garākas brīvdienas? Ar auto arī uz Vāciju un
Franciju!

Ja izdodas aizbraukt garākās brīvdienās, Austra iesaka, ka
tad ir vērts noīrēt auto, lai var izmantot to, ka Luksemburga ir
maziņa un no tās ļoti ātri ir iespējams nonākt dažādās fantastiskās
Vācijas un Francijas vietās, kā arī ātrāk izbraukāt visu
Luksemburgas piedāvājumu. «Bet pat nedēļas brīvdienas vienmēr ir
par īsu, jo visur gribas iegriezties atkal un atkal,» secina
Austra.

Foto: no A.Miezes personīgā
arhīva