Zinātniskajā bibliotēkā turpinās vasarā aizsāktais izstāžu cikls «Grāmata cauri gadsimtiem». Šobrīd bibliotēka interesentiem lasītavā piedāvā apskatīt cikla otro izstādi «Latviešu daiļliteratūra 19. gadsimtā».
www.jelgavasvestnesis.lv
Bibliotēkas mājas lapā teikts, ka šī izstāde ir veltīta 19. gadsimtā sarakstītajiem un izdotajiem latviešu autoru daiļliteratūras sacerējumiem, – stāstiem, lugām un dzejai. Visas izstādītās grāmatas ir iespiestas vecajā drukā. Izstādē ir apskatāmas tādas visiem labi zināmu autoru grāmatas kā 1893. gadā izdotais Rūdolfa Blaumaņa stāstu krājums «Pie skala uguns», Aspazijas luga «Vaidelote» (izdota 1894. gadā), Annas Brigaderes stāsts «Vecā Karlīne», kā arī 1892. gadā Jelgavā izdota grāmata ar Jura Alunāna «Dziesmiņu» pirmo un otro daļu.
Lai vecā druka mūsdienu lasītājam nesagādātu grūtības, izstādei pievienots gotu burtu salīdzinājums ar mūsdienu rakstību.
Bibliotēkas seniespiedumu krājums nav liels, jo pilsētas bibliotēka Otrajā pasaules karā gāja bojā. Kara laiku pārdzīvojušās «bezsaimnieku grāmatas» tika savāktas un noglabātas specfondā, kurš lasītājiem nebija pieejams, šīs grāmatas nedrīkstēja arī parādīties katalogā. Lasītājiem izmantojams katalogs tika izveidots tikai 1990. gadu sākumā. Tagad vērtīgais krājums pamazām tiek ievadīts elektroniskajā katalogā un ir redzams internetā.
Krājumā glabājas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā izdotas grāmatas vecajā drukā latviešu valodā, grāmatas vācu, krievu, kā arī franču un latīņu valodās, pasaules klasiķu darbu tulkojumi latviešu valodā un latviešu autoru sacerējumi, kuri ikdienas steigā un informācijas pārpilnībā tiek pieminēti nepelnīti reti un kurus papētīt, mēģinot saburtot gotiskā stila rakstību, būs aizraujoši jebkuram interesentam.
Jāpiemin, ka pirmajā izstādē bija apskatāmas 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē Rīgā un Jelgavā izdotās grāmatas. 1833. gadā Jelgavā izdotais divsējumu darbs «Cruse Karl Wilhelm. Curland unter den Herzogen» ir vēsturiski pētījumi un dokumenti par Kurzemes un Zemgales hercogisti, hercogiem un valdniekiem, akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu un citiem notikumiem. Pirmajam sējumam pievienots valsts padomnieka Rekes sastādītais Ketleru dzimtas ciltskoks.
Foto: no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas mājas lapas