Šodien Jelgavas pils Aulā svinīgi atklāta grāmata par Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēsturi «Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas». 288 lappuses biezā grāmata apkopo fotogrāfijas no 93 skolas izlaidumiem, kuros ģimnāziju absolvējuši vairāk nekā septiņi tūkstoši skolēnu, kā arī 22 vēstures stāstus par skolu. Grāmatas, kas ir veltījums skolai 95. jubilejā, galvenās veidotājas ir Valsts ģimnāzijas muzeja speciāliste Laima Ozoliņa un bijusī muzeja speciāliste Dzintra Meijere.
«Esam īpašā laikā, kad Latvija svin savu simtgadi, mēs esam aizvadījuši skolas 95. jubileju, bet rīt atzīmēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienu. Dzīvojot pilī, esam izlaiduši salidojumu – gaidīsim skolas simtgadi, bet šodien vēlamies atskatīties vēsturē,» atklājot grāmatu, sacīja Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece. Viņa norādīja, ka skolas ēka ir piedzīvojusi kara šausmas, plūdu postu, nosaukumu maiņu, bet šobrīd sagaidījusi lielas pārmaiņas. «Skola tiek atjaunota, respektējot vēsturiskās vērtības. Lai arī cik labi mums klātos pilī – šeit mums ir daudz jaunu izaicinājumu un sadarbību – mēs ļoti gaidām 2019. gadu, kad atkal būsim savās mājās. Jelgavas Valsts ģimnāzija savu gaisotni un tradīcijas ir saglabājusi cauri gadu desmitiem, un mūsu uzdevums šodien ir veidot nākamo vēsturi,» tā I.Bandeniece, papildinot, ka grāmata būs skolas prezentācijas materiāls un drīzumā to elektroniskā formātā plānots ievietot arī skolas mājaslapā.
«Daudz kas palika neizdarīts, jo nepārtraukti kaut kas mainās – kad grāmata jau bija nodota drukai, parādījās arvien jauni materiāli. Pamats grāmatai ir ielikts – tagad to var papildināt,» atklāj L.Ozoliņa. Viņa stāsta, ka kopā ar Dz.Meijeri grāmatas materiālu apkopošanai veltījusi 30 gadus, bet šīs idejas aizsācējas ir Valsts ģimnāzijas 1926. gada absolventes Vēra Putna un Zelma Skusta – vēlāk viņu darbu turpināja Vera Krieķe. «1960. gadā šajā skolā sāku mācīties 1. klasē, bet kopš 1985. gada Valsts ģimnāzija ir mana darbavieta. Man ar šo skolu saistās daudz skaistu atmiņu, un dažkārt pietrūkst to skolotāju, ar kuriem kopā strādājām agrāk,» tā Jelgavas Valsts ģimnāzijas muzeja speciāliste. Tāpat viņa stāsta, ka savās atmiņās un materiālos dalījās daudz absolventu, pedagogu, lielu atbalstu sniedza arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kurā arī strādā skolas absolventi. «Strādājot pie šīs grāmatas, man bija daudz jaunu atklāsmju, piemēram, uzzināju jaunas programmas, ar kurām strādā, veidojot grāmatas, uzzināju, ka katra bilde ir īpaši jāapstrādā. Vēlos pateikt lielu paldies dizainerei Liegai Krūklītei, kas veidoja grāmatas lappušu noformējumu, ieguldot lielu darbu,» sacīja L.Ozoliņa. «Ir šie maģiskie vārdi «mēs nākam no vienas skolas» – piedzīvoju kolosālus brīžus, kad cilvēki atvērās un dalījās savās atmiņās.» Grāmatā var uzzināt ne vien desmitgažu būtiskākos notikumus, bet arī tuvāk iepazīt izcilus skolas absolventus un pedagogus.
«Mūsu Valsts ģimnāzija ir Latvijas izglītības lepnums – tā ir izglītības iestāde, kurā vēlas mācīties daudz jauniešu. Skolu raksturo augsta darba kultūra un paškritika. Vēlu jums vienmēr atcerēties, ka nākat no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, un lepoties ar to,» uzrunājot skolas esošos un bijušos pedagogus, skolniekus un absolventus, sacīja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Bet bijusī Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska uzsvēra, ka skola jau sen bija pelnījusi savu grāmatu. «Valsts ģimnāzija iegūs jaunas telpas, bet tā stāv uz tās pašas zemītes un būs tā pati mūsu skola – ar savu dvēseli,» tā I.Daščinska.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods L.Ozoliņai un Dz.Meijerei pasniedza Jelgavas domes Pateicības rakstus par ieguldīto darbu.
Šodien grāmatas tika pasniegtas Jelgavas Valsts ģimnāzijas ilggadējiem pedagogiem, skolas sadarbības partneriem, Jelgavas pilsētas domei, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centram, Jelgavas pilsētas bibliotēkai un citu pilsētas izglītības iestāžu bibliotēkām, lai Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēsturi būtu iespējams izzināt arī citiem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»