Šodien Jelgavas uzņēmēji tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai uzsāktu kopīgu darbu pie «Uzņēmēju plāna 2010» izstrādes. Jāaizstāj imports, jāievieš eiro, jānostiprina materiālietilpīgās inženierzinātņu studiju programmas, jāattīsta nācijas pašapziņa – šie bija tikai daži no mūsu uzņēmēju ieteikumiem, kas būtu jādara, lai stabilizētu valsts ekonomiku.
Ilze Knusle-Jankevica
Uzņēmējus uzrunāja LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa skaidroja, ka «Uzņēmēju plānu» paredzēts pabeigt martā, kas tā pirmo redakciju nodos sabiedriskajai apspriešanai un iesniegs valdībai. Šis dokuments ir kā turpinājums jau pagājušajā gadā aizsāktajam darbam – šāds plāns izstrādāts jau pērn, turklāt no tajā iekļautajiem 46 ieteikumiem gada laikā 22 ir guvuši atbalstu.
«Uzņēmēju plānā 2010» paredzēts ietvert priekšlikumus uzņēmumu likviditātes un nodokļu politikas, eksporta veicināšanas, ES fondu apguves, inovāciju un zināšanu ekonomikas, kā arī valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanas, enerģētikas un energoefektivitāte jomās, kā arī iekļauts visaptverošs jautājums – Latvijas nacionālās intereses. Ž.Jaunzeme-Grende tieši par šīm prioritārajām jomām arī aicināja izteikties mūsu pilsētas uzņēmējus.
Visvairāk ieteikumu bija tieši par ES fondu apguvi. Uzņēmēji norādīja, ka būtu nepieciešams atvieglot piekļuvi šiem līdzekļiem un vienkāršot projektu pieteikšanas kārtību, samazināt atbalsta minimālās summas, lai arī mazāki uzņēmumi varētu startēt šajos konkursos, kā arī piedāvāt plašākas programmas, tāpat vajadzētu nodrošināt līdzfinansējumu valsts garantiju veidā. Ar Eiropas naudas apguvi cieši saistīts arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Imanta Kanaškas priekšlikums aizstāt importu un veicināt eksportu. Tas vietējiem uzņēmējiem nodrošinātu lielākus darba un tirgus apjomus. «Nakts mēbeļu» vadītājs Juris Griķis piebilda, ka eksporta apjomu kāpināšanai lieti palīdzētu tas, ja valstij būtu pozitīvāks tēls. «Kurš ārzemēs zina, kas ir Latvija? Retais. Bet Lietuvu zina gandrīz visi,» tā J.Griķis.
Vēl lielu interesi raisīja tieši enerģētikas joma, kurā, kā informēja Ž.Jaunzeme-Grende, ir lielas iespējas apgūt finansējumu – Vides ministrijai vien ir 400 miljoni latu, kas tuvāko trīs gadu laikā jāiegulda energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamo resursu popularizēšanā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš piebilda, ka arī Jelgavas pašvaldība domā par to, kā samazināt iedzīvotājiem maksu par siltumu un panākt enerģētisko neatkarību, jo jārēķinās, ka tuvākajos gados gaidāms naftas, gāzes un citu energoresursu cenu kāpums. Visvairāk ieteikumu tieši enerģētikas jomā bija SIA «Taupi» tehniskajam direktoram Dainim Millersonam – viņa pārstāvētais uzņēmums izstrādā saules kolektorus. «Vispirms būtu nepieciešams domāt ilgtermiņā, tas ir, vismaz 20 – 30 gadus uz priekšu. Līdz ar to lietderīgāk būtu renovēt mazāk objektu, bet pamatīgāk, un tas dotu lielāku ietaupījumu, turklāt pēc dažiem gadiem nevajadzētu pielabot un pieslīpēt konstatētos trūkumus,» savu nostāju pauž D.Millersons. Viņš, protams, nākotni saskata tieši saules enerģijas izmantošanā – jau tagad Latvijā ir pieejamas tehnoloģijas, kas saules siltumu ļauj efektīvi izmantot ūdens sildīšanā. Tomēr viņš pieļauj, ka, apgūstot ES finansējumu, būtu iespējams saules enerģiju izmantot arī apkures atbalsta sistēmās, kas īpaši izdevīgi būtu ārstniecības iestēdēs, peldbaseinos, pansionātos, arī izglītības iestādēs.
LTRK diskusijas rīko vairākās Latvijas pilsētās – Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī un Jēkabpilī.
Foto: Ivars Veiliņš
19.2 °C,
1.3 m/s,
91.4 % 
19.2 °C,
1.3 m/s,
91.4 %