Pārņemot Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldību, hercoga Pētera dibinātā «Academia Petrina» tika pārdēvēta par Jelgavas akadēmiju (Academie zu Mitau).
www.jelgavasvestnesis.lv
Baidoties no franču revolūcijas ietekmes, Krievija ierobežoja iespējas iegūt izglītību Rietumeiropā. 1798. gadā cars Pāvils I pievērsās universitātes dibināšanas jautājumam jauniegūtajās guberņās. Jelgavā sasauca guberņu muižnieku pilnvarotos. Vidzemes un Igaunijas muižnieki bija par universitātes atjaunošanu Tērbatā (Tartu), bet Kurzemes un Piltenes muižnieki iestājās par Jelgavu. Pāvils I sākotnēji izvēlējās Tērbatu, taču bijušajam Kurzemes ģenerālgubernatoram P.Pālenam izdevās pierunāt Pāvilu I mainīt savu jau izdoto ukazu. 1800. gada 25. decembrī tika izdots jauns Pāvila I rīkojums: «Vidzemei, Igaunijai un Kurzemei domāto universitāti, kuru bija paredzēts dibināt Tērbatā, pavēlam iekārtot Jelgavā…»
Universitātes atklāšana tika izziņota 1801. gada 29. jūnijā par godu Pāvila I vārdadienai. Diemžēl 12. martā galma apvērsuma rezultātā Pāvilu I nogalināja. Cars Aleksandrs I izdeva rīkojumu pārcelt universitāti uz Tērbatu.
Jelgavas universitāte pastāvēja 109 dienas, un, kaut arī netika atvērta mācībām, tā uzskatāma par pirmo universitāti Latvijas teritorijā. «Academia Petrina» godam nosargāja savas tiesības būt par pirmo augstskolu Latvijā.
Attēls: Pāvils I un Aleksandrs I – divi pretstati savos lēmumos.
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
28.2 °C,
1.7 m/s,
54.5 % 
28.2 °C,
1.7 m/s,
54.5 %