Kādā mazdārziņā Jelgavas rajona Glūdas pagastā konstatēta bakteriālā iedega, šorīt telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» atklāja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Ringolds Arnītis.
Iedega konstatēta vienā mazdārziņā, kas pērn bija noteikta kā buferzona jeb pastiprinātas uzraudzības zona, sacīja Arnītis, norādot, ka patlaban iedega konstatēta dažām bumbierēm, VAAD rīcībā nav informācijas, ka tā būtu izplatījusies.
VAAD pieņēmusi lēmumu uzdot īpašniecei šos kokus likvidēt. Ja īpašniece to nedarīs, dienests lems par tālāko rīcību, tomēr īpašniece ir saprotoša, sacīja R.Arnītis. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, visiem zināms, ka situācija ir nopietna, un slimība pati no sevis nepāries.
Viņš arī neizslēdza iespēju, ka iedega varētu būt skārusi arī citu īpašnieku blakus esošos augļu kokus, tomēr pagaidām, līdz analīžu rezultātu saņemšanai, nekādi pasākumi pret tiem netiks veikti.
Kā iepriekš informēja VAAD direktora vietnieks un galvenais inspektors Raivis Grosbārdis, šopavasar VAAD inspektori veic uzraudzību bakteriālo iedegu perēkļos reizi mēnesī, kā arī regulāri uzrauga, vai bakteriālā iedega šogad nav skārusi augļu kokus perēkļu buferzonā.
Savukārt dārzu īpašniekiem iespēju robežās ir jāiznīcina pērn nogriezto koku celmi vai uz tiem izdzītās atvases. Ja īpašniekiem ir aizdomas par bakteriālās iedegas simptomiem, nekavējoties jāziņo VAAD.
Jaunus augļu kokus dārzos, kur pērn tika konstatēta bakteriālā iedega, nedrīkst stādīt divus gadus, lai neinficētu jaunos stādus.
Jau ziņots, ka VAAD inspektori ir paņēmuši vairāk nekā 700 paraugus Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un aptuveni 300 paraugus AS «Pūres DIS», lai noteiktu, vai genofonda stādījumos nav ieviesusies bakteriālā iedega. Pārbaudītajos paraugos bakteriālā iedega nav konstatēta, taču analīžu veikšana vēl turpinās.
Tāpat sāktas komercdārzu pārbaudes, lai skatītos, vai nav novērojamas bakteriālo iedegu pazīmes ziedošajos augos. Atsevišķos dārzos ir paņemti paraugi.
Bakteriālās iedegas perēkļos un to tuvākajā apkārtnē VAAD inspektori turpinās veikt uzraudzību, lai pārliecinātos, ka pasākumi bijuši veiksmīgi un ka nenotiek slimības tālāka izplatība.
Baktērijas izplatību ietekmē laika apstākļi, taču tie pašreiz nav labvēlīgi baktērijas tālākai izplatībai. Slimības izplatību ietekmē arī pagājušajā gadā veiktie ierobežošanas pasākumi, par kuru efektivitāti varēsim spriest tikai pēc šīs vasaras, redzot reālo situāciju pēc pārbaudēm.
VAAD inspektori patlaban veic arī tirgus pārbaudes, lai novērstu augu stādu tirdzniecību bez augu pasēm, kas ir viens no iespējamajiem slimības izplatīšanas veidiem.
www.leta.lv